Cilvēks mežā
Kur odiem nav vietas
Stāsta ģeogrāfs un purvu bridējs Kristaps Kiziks
Saruna: Oskars Hofmanis
Video: Zigurds Eicēns
Foto: Kristapa Kizika privātais arhīvs
Video: Zigurds Eicēns
Foto: Kristapa Kizika privātais arhīvs
Purvs latvietim ir mītiska vieta, kur pasakās velns naudu žāvē, ogotājiem piemetas vadātājs, mīt čūskas un citi mošķi. Kristapam Kizikam purvs ir izziņas vieta, darba vieta un vieta, kur atslēgties no ikdienas dunas.
Kristaps ir ģeogrāfs trešajā paaudzē. Abi vecāki ir ģeogrāfi, bet viena no omēm, kura jau bērnībā viņu vedusi pastaigās pa purviem, – ģeogrāfijas skolotāja. Ar otru omi iets dzērvenēs, un puikas gados purvs šķitis kaut kas liels un šausmīgs.
“
Tas bija vēl tajos laikos, kad nebija visiem datori, un mēs pavadījām laiku ārā. Meži, purvi, klaiņošana, pastaigas – tās ir manas labākas bērnības atmiņas.
Tieši bērnības atmiņas Kristapu mudināja studēt ģeogrāfiju un specializēties telmatoloģijā.
Kas tā ir? Telmatoloģija ir zinātne par purviem, kas pēta purvu veidošanos un attīstību, liecības to nogulumos par veģetācijas un klimata izmaiņām attīstības gaitā, purvu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un sateces baseina hidroloģiskā režīma regulēšanā, kā arī tautsaimniecībā.
Kristaps savas zināšanas, pieredzi un iejūtības un izpratnes pilno mīlestību pret purviem nodod arī tālāk – viņš jau astoņus gadus vada pārgājienus ar purva kurpēm, izveidojis arī purvu pārgājienu grupu "Purvu bridēji" un vietni "Dodies dabā", kur ikviens var meklēt idejas un padomus āra dzīves aktivitātēm.
Kas tā ir? Telmatoloģija ir zinātne par purviem, kas pēta purvu veidošanos un attīstību, liecības to nogulumos par veģetācijas un klimata izmaiņām attīstības gaitā, purvu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un sateces baseina hidroloģiskā režīma regulēšanā, kā arī tautsaimniecībā.
Kristaps savas zināšanas, pieredzi un iejūtības un izpratnes pilno mīlestību pret purviem nodod arī tālāk – viņš jau astoņus gadus vada pārgājienus ar purva kurpēm, izveidojis arī purvu pārgājienu grupu "Purvu bridēji" un vietni "Dodies dabā", kur ikviens var meklēt idejas un padomus āra dzīves aktivitātēm.
“
Man patīk purvā novērot cilvēku emocijas, es no tām uzlādējos – viņi ir priecīgi, pārvarējuši sevi, izbaudījuši laiku, dabu. Pēc pārgājiena esmu nevis noguris, bet emocionāli uzlādējies. Latvijas purvos jūtos kā mājās.
Laiku pa laikam lasām ziņas par cilvēkiem un mājdzīvniekiem, kas pazuduši purvos. Tāpat ne vienā vien ģimenē no paaudzes paaudzē tiek nodoti brīdinoši nostāsti par apmaldīšanos purvos. Vai purvi patiesi ir tik bīstami, kā daudzu apziņā tas šķiet? "Cilvēki parasti apmaldās purva malās, nevis purvā, jo purva vidū tu redzi orientierus pēc kā vadīties – kur mežs augstāks, salas, koki atšķirīgi. Purva malā viss ir vienāds, tur arī visbiežāk apmaldās," skaidro purvu zinātājs un atklāj noderīgas zināšanas – kam jāpievērš uzmanība, lai pastaiga pa purvu būtu drošāka. Starp citu, purvos praktiski nav vai ir ļoti maz odu. Kāpēc? Skaties visu sarunu ar ģeogrāfu un purvu bridēju Kristapu Kiziku.
Projekts sadarbībā ar:
SATURS
Oskars Hofmanis, Elīna Kursīte
REDAKTORS
Kristīne Melne
Dizains
Ralfs Eglītis
FOTO
Matīss Markovskis
Projektu vadība
Žanete Kļaviņa
Mediju komunikācijas ekspertS
Lauma Simanoviča
IZSTRĀDE
Ervīns Malnačs