Antra Ozola, profesore, LU PPMF vadošā pētniece
Kopš 2023. gada 16. maija, kad tika paziņoti jaunākie Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma (PIRLS) rezultāti, šķietami biežāk sociālajos medijos parādās ziņas, kas skar skolēnu tekstpratības jeb lasītprasmes jautājumus. Problēmas aktualizāciju var saukt par pamatotu, jo pirmo reizi 20 gados, kopš Latvijā ar starptautiski atzītu instrumentu tiek mērīta 4. klases skolēnu lasītprasme, tajā novērojams nozīmīgs kritums.
Ar Latvijas sākumizglītības skolēnu lasītprasmes sniegumu līdz šim esam varējuši lepoties, ieņemot augstas vietas starptautiskajā ranga tabulā un ar saviem vidējiem sasniegumiem vienmēr atrodoties virs dalībvalstu vidējā rezultāta.
2021. gadā pieredzējām sasniegumu kritumu – lai arī šobrīd mūsu skolēnu vidējie rezultāti joprojām ir augstāki par pētījuma dalībvalstu vidējiem, gan ranga tabulā, gan sasniegumu skalā atrodamies zemāk nekā agrāk.
PIRLS (Progress in Reading Literacy Study) ir Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas – IEA (The International Association for Evaluation of Education Achievement) – visā pasaulē organizēts pētījums, kas kopš 2001. gada notiek reizi piecos gados.

Jaunākie šobrīd pieejamie ir “PIRLS 2021” cikla dati. Starptautiskais ziņojums par pētījuma rezultātiem interesentiem pieejams šeit, Latvijas datu apskats atrodams šeit.

Latvijā “PIRLS 2021” bija pirmais starptautiskais salīdzinošais izglītības pētījums, kurš tika veikts pēc jaunā mācību satura (projekta "Skola2030") ieviešanas. Tajā piedalījās 4369. 4. klašu skolēni, viņu vecāki, skolotāji un skolu direktori.

Latvijā no 1999. gada skolēnu skaits 4. klasē samazinājies par aptuveni 15 500, bet skolu skaits – par aptuveni 400.

Varam “vainot” pandēmiju, attālināto mācīšanos, izmaiņas mācību saturā vai attieksmē pret lasīšanu vai mācībām, bet, tā kā visi minētie un daudzi nenosauktie faktori uz mūsu skolēnu sasniegumiem iedarbojušies kompleksi, vienu “grēkāzi” diez vai atradīsim.
Ko konstatēja pētījumā?

Lasītprasme pētījuma kontekstā 4. klases skolēniem nozīmē spēju saprast dažādu grūtības pakāpju tekstu nozīmi un jēgu. Pētījumā netika mērīts lasīšanas ātrums, raitums, izteiksmīgums u. tml.

Latvijā no 1999. gada skolēnu skaits 4. klasē samazinājies par aptuveni 15 500, bet skolu skaits – par aptuveni 400.

Latvijas sniegums lasītprasmē 2021. gadā ir virs vidējā dalībvalstu rādītāja – atrodamies 23. vietā starp 56 dalībvalstīm. Taču visām skolēnu grupām (dalot pēc skolas tipa vai ģeogrāfijas) ir vērojams lasītprasmes kritums.

Augstāki lasītprasmes rezultāti ir sākumsskolas skolēniem. Viszemākie – pamatskolas.

Zēnu lasītprasme visos pētījuma gados bijusi zemāka par meiteņu. Tā ir globāla problēma.

2021. gadā 6% pētījuma dalībnieku nesasniedza zemāko lasītprasmes līmeni. Viņi būtu uzskatāmi par nesekmīgiem, jo nevar mācīties, lasot tekstus. Tas ir drauds visas izglītības sistēmas sniegumam un tālākai Latvijas attīstībai visās jomās.

Avots: PRIMS 2021
Tas, ko zinātnieki var darīt, ir piedāvāt pētījumos balstītus ieteikumus vecākiem, skolēniem un sabiedrībai kopumā, cerot, ka to īstenošana palīdzēs Latvijas skolēnu lasītprasmi noturēt “virs ūdens” un varbūt atjaunot ierasti augstajā līmenī.
Pirmā un vissvarīgākā adresātu grupa, kura gan diez vai vecumā līdz 11 gadiem iepazīsies ar šo publikāciju, ir skolēni. Ieteikums ir tikai viens – lasiet! Jo vairāk, jo labāk. Visu, ko vien vēlaties. Līdz brīdim, kad lasīšana iepatīkas.
Otra īpaši svarīgā ieteikumu adresātu grupa, kam ir milzu ietekme uz skolēnu lasītprasmi, ir vecāki (un citi ģimenes locekļi). Svarīga informācija vecākiem:
  • Lasītprasme sākas agri – pirms prasmes lasīt un pirms skolas gaitu uzsākšanas. Valodu veicinošām aktivitātēm jau ļoti agrā vecumā ir liela loma vēlāk.
  • Svarīgi bērniem lasīt priekšā jau no vecuma, kad tas kļūst iespējams. Priekšā lasīšanu nav iespējams uzsākt pārāk agrā vecumā. No visām lasītprasmi veicinošajām aktivitātēm ģimenē priekšā lasīšana ir visciešāk saistīta ar vēlākiem bērna panākumiem lasītprasmes apguvē.
  • Lasītprasme ir prasme. Tā ir jātrenē. Ja bērns nelasa, tad lasīt iemācīties nevar. Minimālais aktīvās lasīšanas laiks ārpus skolas katru dienu sākumskolas vecuma bērnam būtu 30 minūtes.
  • Lasīšanai vajadzīgs laiks un vieta. Mērķis ir panākt, lai bērns lasa un lai viņam/viņai tas iepatīkas. Lasīšanas veicināšanai nāktu par labu, ja mājās būtu vietiņa, kurā bērns labprāt grib atrasties un kas ir klusa, mierīga, ērta un pietiekami apgaismota, lai bērns var netraucēti nodoties lasīšanai.

Nevajadzētu bērna literatūras izvēli cenzēt.

  • Ir vērts kontrolēt bērniem pieejamo ekrānlaiku, tiklīdz viņu dzīvē parādās kāds ekrāns ar visiem tā vilinājumiem. Tas ietver gan TV, gan planšeti, gan viedtālruni, gan spēļu konsoli u. c. ekrānus. Agrīni izveidots ieradums kontrolēt pie ekrāna pavadīto laiku vēlāk palīdz izbrīvēt laiku citām aktivitātēm, tostarp lasīšanai. Ekrāna laiks var tikt izmantots arī kā apbalvojums – motivēšanai. Piemēram, par katru izlasīto lapu var piešķirt iepriekš norunātu minūšu skaitu papildu ekrānlaika.

  • Bērnam jābūt pieejai lasāmmateriālam, kas viņu interesē. Līdz pat pamatizglītības vidusposmam galvenais uzdevums ir veicināt lasīšanas iepatikšanos. Jācenšas iegādāties grāmatas, kas bērnam šķiet pievilcīgas. Nevajadzētu bērna literatūras izvēli cenzēt. Būtiski ļaut bērnam pašam izvēlēties vismaz kādu grāmatu pilnīgi patstāvīgi. Var iepazīstināt bērnu ar bibliotēku un apmeklēt to kopā. Ja bērns vēlas lasīt tikai par haizivīm vai dinozauriem, lai lasa. Ja viņu piesaista tikai komiksi, arī tas ir labi. Ja lasa grāmatas, kas domātas daudz jaunākiem bērniem, – nekas, arī tās attīsta lasītprasmi. Ja vēlas lasīt pieaugušo literatūru – lai mēģina. Dažādība veicina attīstību.
  • Puišu vecākiem/vecvecākiem, it īpaši tētiem/vectētiņiem, jācenšas, lai bērni redz viņus lasām, lai zēniem veidojas priekšstats, ka “tētis/vectētiņš lasa – tātad īsti vīri lasa”.
  • Pētījumi parāda, ka zēniem lasītprasme vidēji ir zemāka nekā meitenēm. Tātad par viņu lasīšanas veicināšanu īpaši jārūpējas agri un daudz, sākot jau no pirmsskolas vecuma.

Ja vēlaties palīdzēt bērnam apgūt lasītprasmi, bet nezināt, kā, ir vērts pavaicāt valodas skolotājam un sekot saņemtajiem ieteikumiem.

  • Nepieciešams pamanīt bērna panākumus un centienus. Ja bērns ir izrādījis interesi par lasīšanu vai vecāki ir novērojuši, ka bērna lasītprasme uzlabojas kaut vai nedaudz, ir būtiski pievērst bērna uzmanību panākumiem un uzsvērt, ka viņam/viņai izdodas aizvien labāk.

  • Ja vecākiem šķiet, ka bērna valodas attīstībai noderētu profesionāļu palīdzība, tad, ļoti iespējams, tā arī ir. Jāzina, ka no valodas traucējumiem bērns neizaug un tie paši no sevis nepāriet. Jo agrākā vecumā ar bērnu sāk strādāt logopēds, jo ātrāk izdodas traucējumus mazināt vai novērst un sekmīgāka ir tālākā valodas, tostarp lasītprasmes, apguve.

  • Jāatturas no skolotāju autoritātes graušanas vai apšaubīšanas bērnu acīs. Pat tad, ja vecāki nepiekrīt skolotāja metodēm vai literatūras izvēlei, bērniem nevajadzētu par to neko zināt. Gan skolotājus, gan vecākus vieno kopīgs mērķis – konkrētā bērna mācību panākumi.

  • Ja vēlaties palīdzēt bērnam apgūt lasītprasmi, bet nezināt, kā, ir vērts pavaicāt valodas skolotājam un sekot saņemtajiem ieteikumiem. Skolotājiem parasti ir lielāka pieredze lasīt mācīšanā, un viņi zina, kas ir visefektīvāk.
Es saprotu, ka zinātniekiem ieteikumus ir daudz vieglāk uzrakstīt, nekā vecākiem realizēt. Bet ir vērts mēģināt, jo lasītprasme joprojām ir pamatakmens gandrīz visiem turpmākajiem dzīves panākumiem.
Projekts sadarbībā ar:
Projekta “Kas notiek izglītībā” publikāciju sēriju “Reformu vaig?” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Delfi”. #SIF_MAF2023
Projekta vecākā redaktore
Vita Dreijere-Smane
Projekta redaktore
Dita Vinovska
Raidījumu producents
Aigars Lazdiņš
Versiju redaktore
Marta Sondare
Dizains
Inga Čujevska
Žurnālisti
Laine Fedotova, Žanete Hāka, Lelde Lūse, Aija Rutka, Viesturs Radovics, Sarmīte Gaidule, Ingrīda Drazdovska, Baiba Cimoška
Raidījumu vadītāji
Monika Diāna Cālīte, Andris Auzāns, Alina Lastovska
IT izstrāde
Krišjānis Bušs