Foto: AFP/Scanpix/LETA
Jau pēc pāris mēnešiem visā Eiropas Savienībā (ES) norisināsies Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šis gads zināmā mērā būs jauna "teritorija" vēlēšanu procesam, jo uz "lielās skatuves uznācis" arī mākslīgais intelekts (MI), ar kura palīdzību iespējams ģenerēt gan attēlus, gan video. Tiesa, eksperti un dienesti pagaidām vēl būtiskus riskus nesaskata, taču amatpersonas cenšas rīkoties proaktīvi, noskaidroja portāls "Delfi".

Kas ir MI?

Eiropas Padome (EP) šo tehnoloģiju, kas nebūt nav tik jauna, kā daudziem šķiet, definē kā "digitālo tehnoloģiju izmantošana, lai radītu sistēmas, kas spēj veikt uzdevumus, par kuriem parasti tiek uzskatīts, ka to paveikšanai nepieciešams cilvēka intelekts.".

Pēdējos gados MI gan ir būtiski attīstījies, jo, pieaugot datoru veiktspējai, attīstījušās to spējas ģenerēt dažādu saturu, izmantojot milzīgas datu bibliotēkas.

Reaģējot uz šo tehnoloģiju attīstību, ES jau šobrīd cenšas pieņemt vienotu tiesību aktu, kas būtībā būtu līdzīgs Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR), lai nodrošinātu, ka MI izmantošana ir ētiska, droša un uzticama.

MI un vēlēšanas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesen paziņojumā brīdināja, ka politiskās organizācijas, kā arī ar partijām nesaistītas personas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā var izmantot mākslīgā intelekta veidotus materiālus, lai cita starpā apzināti dezinformētu potenciālos vēlētājus un ietekmētu to viedokli.
Attiecīgi KNAB aicina iedzīvotājus kritiski izvērtēt publiskajā telpā pieejamo informāciju un pārliecināties par informācijas patiesumu. Šādu brīdinājumu KNAB izplatīja, reaģējot uz precedentiem ASV, Polijā, Slovākijā un citās valstīs, kad vēlēšanu norisi lielākā vai mazākā mērā ietekmēja MI rīki.

Dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, sarunā ar portālu "Delfi" gan norādīja, ka, viņa ieskatā, būtisku risku nav. Viņš gan atzīmēja, ka gan Gruzijā, gan Turcijā, gan Slovākijā priekšvēlēšanu periodā izmantotas, visticamākais, MI rādīti attēli.

Tiesa, viņš uzsvēra, ka savā būtībā tas nav nekas jauns, jo arī iepriekš priekšvēlēšanu laikā izmantoti dažādi ar datoru palīdzību radīti attēli, piemēram, "memes" un citi joku attēli.

Cita veida dezinformācijas riski vēlēšanu laikā?


MI gan nav vienīgais dezinformācijas avots. Piemēram, Valsts drošības dienestā (VDD) portālam "Delfi" skaidroja, ka dienesta rīcībā nav informācijas par ārvalstu centieniem ietekmēt EP vēlēšanu norisi.

Vienlaikus VDD uzsvēra, ka nevar izslēgt iespēju, ka Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņu realizēšanā iesaistītie subjekti var izvērst mērķtiecīgus centienus informatīvajā telpā, lai pirms EP vēlēšanām vairotu atbalstu personām, kuras EP deputāta vietu potenciāli izmantotu, lai izplatītu Krievijas ārpolitiskajām interesēm atbilstošus vēstījumus un vērtējumus par norisēm Latvijā un starptautiskajā politikā, tajā skaitā par Krievijas sākto karu Ukrainā un Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem.

Arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2023. gada pārskatā lasāms, ka Krievija visticamāk turpinās darbības, kas vērstas uz Rietumu atbalsta mazināšanu Ukrainai, tai skaitā pielietojot informācijas operācijas, īpaši valstīs kurās plānota vēlēšanu norise.

Arī Hiršs norādīja, ka Kremļa ietekme Latvijā ir mazinājusies, kopš mūsu valsts 2021. gadā sāka pakāpeniski slēgt pieeju Kremļa tieši vai netieši kontrolētajiem "medijiem".

"Līdz ar to, Kremļa vēstījumi Latvijā nevar vairs brīvi sasniegt plašu auditoriju. Jā, Kremļa vēstījumi vēl arvien sasniedz cilvēkus caur sociālajiem tīkliem un neliela daļa krievvalodīgo vēl arvien patērē aizliegtos medijus. Tomēr Kremļa ietekme Latvijā ir mazāka nekā iepriekš, līdz ar to riski arī ir mazāki," skaidroja Hiršs.

Arī SAB pārskatā lasāms, ka, sarūkot tradicionālu mediju pieejamībai, Krievijas dezinformācija arvien plašāk tiek izplatīta tieši "Telegram" un "TikTok" kanālos.

Pasaules pieredze

ASV Miera institūta apkopotā informācija liecina, ka 2024. gadā pasaulē norisināsies vairāk nekā 50 dažādas vēlēšanas.

Institūts izpētījis, ka jau šobrīd dažādās valstīs kandidāti pielieto MI sniegtās iespējas, piemēram, izveidojot savus sarunu botus, teorētiski ļaujot potenciālajiem vēlētājiem "sarunāties" ar kandidātu, taču šādu botu lielākais trūkums ir tāds, ka tie bieži var sniegt nepatiesu informāciju.

Tāpat pēdējā laikā aktualizējies jautājums par dažādu MI radītu attēlu pielietojumu, lai diskreditētu dažādas sabiedrībā zināmas personas. Šis jautājus ir aktualizēts arī portāla "Delfi" raidījumā "Komandcentrs", kuru var skatīt šeit.

Viens no skaļākajiem pēdējo laiku notikumiem, kas saistīts ar dezinformāciju vēlēšanu laikā, notika pērn Slovākijā, kad divas dienas pirms vēlēšanu norises, "Facebook" tika publicēts audio ieraksts, kurā it kā bija dzirdama saruna starp diviem politiķiem, kurā tika apspriesta balsu pirkšana, vēsta tehnoloģiju medijs "Wired".

Abi politiķi noliedza sarunas patiesumu, taču tā tika publicēta vēlēšanu moratorija laikā, proti, nedz mediji, nedz politiķi nedrīkstēja publiski komunicēt par jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanām. Tieši šī iemesla faktu pārbaudītāji nespēja laicīgi atspēkot audio fragmentu, kas vēlāk izrādījās nepatiess.

EP vēlēšanas gaidāmas 8. jūnijā. Tajās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura EP jāievēlē deviņi deputāti no 16 sarakstiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!