Pārpalikumu otrā dzīve – kā gatavot apzinīgāk un ___________________
Ja ikviena Latvijas mājsaimniecība samazinātu atkritumos izmesto pārtikas daudzumu, tas vienai ģimenei ļautu ietaupīt pat 336 eiro gadā.* Lielākoties izmetam tieši gatavos ēdienus, kā arī augļus, dārzeņus, piena un gaļas produktus, kuri vienkārši sabojājušies. Kā samazināt izmestās pārtikas apjomu un neizniekot ēdienu?

Ideālā gadījumā mēs katrs plānotu ģimenes maltītes savlaicīgi, izmantojot tieši tik daudz produktu un pagatavojot tik daudz porciju, cik nepieciešams. Realitāte gan ir cita, iepirkumu grozā joprojām nonāk spontāni izvēlēti produkti vai lielāki iepakojumi, nekā vienam cilvēkam būtu gana. Saimniekojot un gatavojot apzinīgāk un gudrāk, var krietni samazināt atkritumos izmestās pārtikas daudzumu un ietaupīt.
Pārdomāta iepirkšanās jeb viss sākas jau veikalā
Pērkot pārtiku, jau veikalā vari domāt par groziņa optimizēšanu, lai nerastos pārpalikumi, kas vēlāk būs jāizmet. Sāc ar derīguma termiņa izpētīšanu – ja zini, ka litru piena pie kafijas lietosi nedēļu, izvēlies ilgāku termiņu. Ja piens vajadzīgs kādai zupai jau tajā pašā dienā, tad droši vari paņemt to no nocenoto produktu plaukta ar konkrētās dienas termiņu. Tā ne tikai ietaupīsi finanses, bet saudzēsi vidi, jo nocenotā piena paka nenonāks atkritumos.
  • Dienas nocenotos produktus vari apskatīt, nemaz neejot uz veikalu.
    Atver "Rimi" lietotni, izvēlies tuvāko veikalu un redzēsi visu, kas tajā brīdī pieejams!
Vidējais pārtikas apjoms, ko Latvijā šādi ik mēnesi izdodas glābt no utilizēšanas, ir gandrīz 32 tonnas maizes, gandrīz 22 tonnas svaigās gaļas, 21 tonna gatavās pārtikas, gandrīz 16 tonnas piena produktu un 6,5 tonnas gaļas produktu. Nocenoto produktu izvēle ir vēl viens veids, kā spert soli ilgtspējības virzienā un mazināt pārtikas atkritumu apjomu. Turklāt nav jāuztraucas par produktu kvalitāti, jo nocenotajai precei ļoti rūpīgi seko līdzi – plauktos nonāk lietas ar atbilstošu derīguma termiņu vai minimāli bojātu iepakojumu.
  • 70 kilogrami gadā –
    tik daudz pārtikas atkritumu rada viens cilvēks mājsaimniecībā.**
Runājot par derīguma termiņiem, vērts izprast "izlietot līdz" un "ieteicams līdz" atšķirības. "Izlietot līdz" datums attiecas uz pārtikas drošumu – produktu vari apēst līdz konkrētajam datumam. "Ieteicams līdz" informē par produkta kvalitāti – produktu varēsi droši ēst arī pēc konkrētā datuma, taču var gadīties, ka tas nebūs tik gards.
Tāpat padomā divreiz, vai tev nepieciešams lielāks iepakojums – tikai tāpēc, ka cena kilogramā ir zemāka. Ja zini, ka kūkas pagatavošanai vajag vien 150 gramus krēmsiera, bet nopērc 300 gramu iepakojumu ar domu, ka "gan jau noderēs", zini – visticamāk, atvērtais iepakojums aizsēdēsies ledusskapī, sabojāsies un tu to izmetīsi. Kad produkti pārvesti mājās, novieto tos atbilstošā vietā. Ne velti ledusskapī ir speciālas dārzeņu kastes, dzērienu plaukti, olu un sausās pārtikas nodalījumi. Šajā detalizētajā ceļvedī atradīsi noderīgus padomus, kā ledusskapi sakārtot pareizi, lai produkti ilgāk saglabātos svaigi.
Ko iesākt ar pārpalikumiem – gan produktu, gan maltīšu?
"Rimi Gardēdis" un šefpavārs Normunds Baranovskis atgādina, ka bieži aizmirstam, cik daudz lietu patiesībā varam sasaldēt. Aukstumā labi glabājas ne tikai vasarā lasītās ogas un dārzeņi. Droši saldēt var arī pāri palikušo gaļu, zivis, buljonu, pat gatavās zupas, pankūkas un kūkas. Sasaldējot un atlaidinot ļoti sulīgus produktus, piemēram, tomātus un lociņus, tie maina izskatu, bet ne garšu, tāpēc tos var saldēt jau sakapātus.

"Lai produkti saglabātu garšu un aromātu, svarīgi tos iepakot cieši noslēgtā kārbā, maisiņā vai folijā. Ja produktam piekļūst gaiss, tas ar laiku izžūst. Rūpīga iepakošana arī pasargās no svešu aromātu uzsūkšanas," iesaka Baranovskis.
Ieteikumi produktu pārpalikumu izmantošanai:
  • Graudaugu atlikumi (rīsi, griķi, makaroni, bulgurs u. c.) –
    šīs pamatēdienu piedevas var pagatavot ar rezervi, nesajaucot kopā ar citām sastāvdaļām, piemēram, mērci. Nākamajā dienā savāri tos ar pienu putrā, pievieno zupai vai svaigajiem salātiem. Makaroni kā universāla piedeva derēs teju visam, bet no griķiem var uzcept pat maizi.
  • Svaigu dārzeņu atgriezumi –
    izvāri no tiem zupu, pagatavo sautējumu, izcep plācenīšus vai pankūkas. Labākai garšai pirms tam apcep sviestā vai eļļā.
  • Svaigi zaļumi –
    izkaltē un liec burciņā, sasaldē ledus trauciņā pa nelielām porcijām.
  • Apkaltuši siera gabaliņi –
    sarīvē un ievieto noslēgtā traukā. Izmanto, gatavojot makaronu ēdienus, pieber zupai, picai vai kādam citam ēdienam.
Ja nu gadījies pagatavot par daudz, sadali gatavās maltītes porcijās un saliec atsevišķos traukos. Tikai, kad ēdiens atdzisis, liec to ledusskapī. "Silts ēdiens, ievietots ledusskapī, veidos kondensātu un ēdiena atūdeņošanos, kas veicinās pārtikas bojāšanos," norāda šefpavārs.

No jau pagatavotiem dārzeņiem (tvaicētiem, ceptiem, grilētiem) var ērti pagatavot krēmzupas, ja tiem pievieno buljonu, krējumu vai kokosriekstu pienu. Pāri palikusī putra var pārtapt pankūkās, kēksiņos, cepumos un pat kotletēs. Maizes šķēles, kurām tuvojas pēdējās dienas, var viegli pārvērst grauzdiņos vai rīvmaizē.

Ir ērti izvēlēties vieglāko ceļu un nākamo maltīti gatavot svaigu. Mazliet radošuma un apņēmības samazināt izmestās pārtikas daudzumu – un tu krietni ietaupīsi ilgtermiņā. Visparastākā vakardienas auzu putra var pārtapt garšīgā maltītē arī nākamajā dienā, ja vien virtuvē saimnieko gudri!
* Pētījums par sabiedrības paradumiem attiecībā uz pārtikas atkritumiem pēc "Rimi Latvia" pasūtījuma "Solid Data" veikts 2022. gada augustā, aptaujājot 809 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 69 gadiem.
** "Eurostat" dati par 2021. gadu.
Projekts sadarbībā ar:
Saturs
Ketija Nuķe-Osīte
Redaktors
Kristīne Melne
Dizains
Māris Rītiņš
Foto
"Rimi" publicitātes foto, "Shutterstock"
Projekta Vadība
Madara Orola
Mediju komunikācijas eksperts
Lauma Simanoviča