Foto: Publicitātes foto

Ik gadu Latvijā diagnozi vēzis izdzird vairāk nekā 11 tūkstoši pacientu. Diemžēl to vidū ir arī jaunas sievietes un vīrieši, kuri vēl nav paguvuši kļūt par vecākiem un nākotnē vēlas veidot ģimeni. Tāpēc viens no būtiskākajiem jautājumiem šo onkoloģijas pacientu vidū līdz ar cīņu par savu veselību ir – vai un kā var saglabāt spēju nākotnē ieņemt un laist pasaulē veselīgu bērniņu, jo zināms, ka pretvēža terapija, lai arī mērķēta uz cīņu ar vēzi, var ietekmēt arī organisma veselos orgānus, tostarp reproduktīvo sistēmu (1). Lai kliedētu satraukumu, uzreiz arī īsā atbilde – vēzis nav spriedums, un arī onkoloģijas pacientiem pēc ārstēšanas IR iespēja kļūt par laimīgiem vecākiem. Šo jautājumu pēta tāda medicīnas apakšnozare kā onkoreproduktoloģija.

Plašāk par onkoreprudoktoloģiju un iespējām radīt pēcnācējus pēc vēža ārstēšanas stāsta "Northway" klīnikas ārste ginekoloģe-reproduktoloģe, neauglības ārstēšanas speciāliste dr. Uļjana Lapaja (Ulyana Lapay) ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi.

Kas ir onkoreproduktoloģija?

Onkoreproduktoloģija ir medicīnas apakšnozare, kuras mērķis ir pacienta reproduktīvās funkcijas saglabāšana jeb onkofertilitāte (no vārdiem onkoloģija un fertilitāte jeb auglība), dodot iespēju arī pēc onkoloģiskas slimības ārstēšanas ieņemt, iznēsāt un radīt pēcnācējus.

Onkoloģijas un tās ārstēšanas ietekme uz auglību: kā saglabāt spēju radīt pēcnācējus?

Attīstoties vēzim, organisms uz to var reaģēt, izraisot iekaisuma reakcijas un izmainot ķīmiskos procesus organismā. Šīs izmaiņas var ietekmēt arī olnīcas un olšūnu nobriešanas procesu tajās. Tāpat vēzis var nelabvēlīgi ietekmēt asinsriti un skābekļa un barības vielu piegādi olnīcām, traucējot olšūnu attīstību un apaugļošanos un līdz ar to radot grūtības ieņemt bērniņu.

Lai arī mūsdienās tiek meklēti veidi, kā pretvēža terapiju padarīt arvien saudzīgāku, pagaidām ir jārēķinās ar to, ka ne tikai pats vēzis, bet arī vēža ārstniecība var negatīvi ietekmēt pacienta reproduktīvo funkciju. Dr. Uļjana Lapaja skaidro: "Tādas pretvēža terapijas metodes kā ķīmijterapija, staru terapija un ķirurģiskās vēža operācijas ir mērķētas uz to, lai iznīcinātu vai samazinātu vēža šūnas pacienta organismā. Un, lai arī šīs metodes palīdz uzveikt vēzi un izglābt pacienta dzīvību, tās nereti skar arī veselos audus un orgānus, tostarp reproduktīvo sistēmu, atstājot nelabvēlīgu ietekmi uz pacienta auglību. Piemēram, daudzi ķīmijterapijas preparāti iedarbojas uz strauji augošām šūnām, kas ietver gan vēža šūnas, gan arī normālās šūnas. Tostarp var tikt bojātas vai iznīcinātas arī olšūnas, kas savukārt var novest pie auglības traucējumiem vai neauglības. Ķirurģiska vēža ārstēšana var prasīt olnīcas vai dzemdes izņemšanu, ja vēzis izplatījies uz šiem orgāniem, pirmajā gadījumā būtiski samazinot reproduktīvās spējas, otrajā – diemžēl, radot situāciju, kad nevar būt bērnu. Savukārt staru terapijas gadījumā, ja apstarojamā zona atrodas olnīcu vai dzemdes tuvumā, tas var novest pie funkcionējošo olšūnu bojājumiem un to skaita samazināšanās, kā arī ietekmēt olnīcu audu struktūru, radot olnīcu disfunkcijas risku." (2)

Tāpēc ārste uzsver, ka ikvienam pacientam pirms onkoloģijas ārstēšanas ir iespēja nodrošināties pret terapijas iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz reproduktīvo funkciju, izmantojot mūsdienās pieejamās iespējas, kas ļauj nākotnē tikt pie sava bērniņa. Pateicoties tādām procedūrām kā olšūnu un olnīcu audu sasaldēšana, kā arī spermas sasaldēšana, kas tiek nodrošinātas arī "Northway" klīnikā, gan sievietēm, gan vīriešiem iespējams droši saglabāt savas reproduktīvās šūnas, lai pēc vēža izārstēšanas, plānojot ģimeni, tās veiksmīgi izmantotu (3).

Foto: Publicitātes foto

Vēža recidīva risks un grūtniecība

Saskaroties ar diagnozi vēzis, ginekoloģe-reproduktoloģe aicina pacientus atcerēties, ka mūsdienās vēzis ir veiksmīgi ārstējams. Taču vienlaikus ir būtiski ar savu ārstu apspriest vēža recidīva jeb tā atkārtota attīstības risku pēc ārstēšanās, kā arī izrunāt tā iespējamo ietekmi uz grūtniecību un dzemdībām, jo ir daži vēža paveidi un terapijas metodes, pēc kuriem atkārtotas onkoloģijas iespējamība ir lielāka. Dr. U. Lapaja uzsver – arī pēc vēža ārstēšanas ārsta un pacienta ciešai sadarbībai ir vitāla nozīme, un lēmums par ģimenes plānošanu jāpieņem, ņemot vērā katra pacienta individuālo situāciju un riskus.

Kas jāņem vērā topošajām māmiņām pēc vēža terapijas?

Pacientei, kura pēc onkoloģijas ārstēšanas vēlas kļūt par māti, ir nepieciešama regulāra medicīniskā novērošana un atbalsts. Ārste paskaidro, ka, lai parūpētos par savu un gaidāmā bērna drošību un veselību, topošajai māmiņai svarīgi sadarboties un konsultēties ar ginekologu-reproduktologu. Jārēķinās, ka būs nepieciešami regulāri izmeklējumi, lai uzraudzītu kā topošās mātes, tā augļa veselības stāvokli grūtniecības laikā.

Foto: Publicitātes foto

Valsts atbalsts onkoloģijas pacientiem – iespēja piepildīt cerību nākotnē kļūt par vecākiem

"Northway" klīnika informē, ka kopš 2024. gada 1. janvāra, spēkā stājoties izmaiņām Ministru kabineta noteikumos nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", onkoloģijas pacientiem, kuri nākotnē vēlas kļūt par vecākiem saviem bioloģiskajiem bērniem, ir pieejams būtisks atbalsts – valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā iekļauta reproduktīvā materiāla paņemšana, sasaldēšana un uzglabāšana pirms ķīmijterapijas uzsākšanas.

Atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumu projekta anotāciju: "Cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām pēc ķīmijterapijas saņemšanas var būt samazināta auglība. Ķīmijterapijas medikamenti iedarbojas uz dzimumšūnām (spermatozoīdiem un olšūnām), tāpēc to attīstība, nobriešana un pilnvērtīga darbība vēlāk var būt traucēta. Ķīmijterapijas medikamenti mūsdienās kļūst arvien saudzīgāki, tādēļ ne visiem pacientiem nākotnē būs problēmas ar auglību, tomēr, lai nodrošinātu iespēju nākotnē kļūt par vecākiem saviem bioloģiskajiem bērniem, daudzviet pasaulē tiek rasta iespēja pirms ārstēšanas uzsākšanas veikt reproduktīvā materiāla paņemšanu, sasaldēšanu un uzglabāšanu noteiktu laika periodu."

Līdz ar to arī Latvijā turpmāk onkoloģijas pacientiem (gan 18 gadu vecumu sasniegušajiem, gan nepilngadīgajiem) ir pieejama valsts apmaksāta dzimumšūnu paņemšana, sasaldēšana un uzglabāšana. Par pakalpojuma nepieciešamību lemj ārstu konsīlijs, un kopš sasaldēšanas brīža dzimumšūnas tiks uzglabātas ne ilgāk par 10 gadiem, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Valsts apmaksāta dzimumšūnu paņemšana, sasaldēšana un uzglabāšana ir pieejama arī "Northway" klīnikā. "Northway" speciālisti nodrošina pacientiem visu nepieciešamo informāciju un atbalstu ģimenes plānošanas jautājumos, kopīgiem spēkiem palīdzot kļūt par vecākiem ikvienam, kurš izgājis cauri sarežģītajam vēža ārstniecības ceļam un vēlas atgūt cerību uz labāku nākotni un dzīves kvalitāti.

Pieteikties uz konsultāciju pie "Northway" klīnikas speciālistiem iespējams, zvanot uz tālruni +371 26407723 vai +371 28664723, rakstot e-pastu info@northwayklinika.lv, kā arī elektroniskā pieraksta sistēmā www.piearsta.lv.

www.northwayklinika.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!