Kapitāla tirgu integrācijas progresu jau kopš paša sākuma ir virzījuši ekonomiskie un politiskie faktori. Turklāt ekonomiskie faktori bieži ietekmēja politiskos faktorus. Eiropas Savienības, t. sk. eirozonas dalībvalstu, ekonomisko izaugsmi kavē nepietiekamais kapitāla tirgu lielums un dziļums. Vārdkopu "kapitāla tirgi" lieto daudzskaitlī, jo Eiropas Savienībā joprojām darbojas dažādi vietējie kapitāla tirgi ar atšķirīgu attīstības līmeni, bet nav izveidots attīstīts, dziļš un likvīds Eiropas Savienības līmeņa kapitāla tirgus, kas spētu apkalpot tās tautsaimniecību. Neviens no šiem vietējiem tirgiem atsevišķi nespēj konkurēt ar ASV vai vēl jo vairāk ar Āzijas vietējiem tirgiem. Tas savukārt negatīvi ietekmē Eiropas Savienības produktivitāti un izaugsmi.
Lai veicinātu produktivitāti, nepieciešamas inovācijas, un inovācijām vajadzīgs riska kapitāls. Tagad mēs to apzināmies daudz skaidrāk, jo zaļā un digitālā pāreja ir cieši saistīta ar inovācijām, ko virza dziļo tehnoloģiju un tīro tehnoloģiju uzņēmumi. Pašlaik Eiropas Savienība saskaras ar būtisku privāto investīciju trūkumu. To vajadzētu kompensēt kapitāla tirgiem, bet pagaidām tas nav iespējams.
Vienota, dziļa un likvīda kapitāla tirgus izveidei, kas ne tikai izmanto atsevišķu tirgu stiprās puses, bet arī vairo tās ar apjomradītiem ietaupījumiem un visu tirgu vienotu darbību, vajadzētu būt visspēcīgākajam integrācijas dzinējspēkam. Tikai šāds tirgus spēs atbilstīgi apkalpot mūsu tautsaimniecību un tādējādi arī īstenot mūsu politiskās prioritātes.
Desmit gadu laikā veiktās reformas: sasniegumi un šķēršļi, kas vēl jāpārvar
Pēdējo desmit gadu laikā ir veiktas vairākas kapitāla tirgu reformas, bet tās tikpat kā (vai pagaidām) nav atspoguļotas konkrētos skaitļos, piemēram, tirgus kapitalizācijā vai jaunu kapitāla/parāda vērtspapīru emisijas datos.
Kā vienu no dažādiem elementiem es gribētu minēt vienota ES uzņēmumu datu digitālā reģistra (ESAP) izveidi, kas pārrobežu ieguldītājiem palīdzētu novērst informācijas asimetriju. Es vēlētos arī izcelt iniciatīvu, kas pārrobežu ieguldītājiem nodrošina digitālākas un efektīvākas pārrobežu nodokļu procedūras un novērš vienu no sarežģītākajiem šķēršļiem, kurš nodokļu jomā iesakņojies visdziļāk. Visbeidzot, vēlos izcelt konsolidēto datu sistēmu, kas ir vērsta uz to, lai virtuāli apvienotu pašlaik vairākās tirdzniecības platformās sadrumstaloto ES tirdzniecības vidi un likviditāti. Pēc visu šo elementu pilnīgas ieviešanas vajadzētu notikt pārmaiņām ieguldītāju lēmumu pieņemšanas procesā un finanšu (un līdz ar to arī ekonomisko) darbību veikšanā Eiropas Savienībā.
Tomēr kapitāla tirgu integrācijas progress ir bijis lēnāks, nekā tas būtu varējis būt. Lai arī esam ļoti pūlējušies nodrošināt ciešāku un integrētāku Eiropas Savienības kapitāla tirgu uzraudzību, mums tas nav izdevies.
Arī risinot jautājumu par interešu konfliktu privāto investīciju jomā, mēs sakaramies ar lielām grūtībām. Visbeidzot, mēs neesam pilnībā izmantojuši papildpensiju iespējas, kuras mazinātu slodzi uz valstu budžetiem, nodrošinātu papildu ienākumus pensionāriem un, kas ir būtiski, nozīmīgi paplašinātu Eiropas Savienības kapitāla tirgus.
Galvenie iemesli, kuru dēļ dažu šo jomu attīstība ir bijusi ierobežota, ir pretestība lielākai lēmumu pieņemšanas pilnvaru nodošanai Eiropas Savienības līmenī vai būtiska personiskā ieinteresētība finanšu nozares pašreizējā stāvokļa saglabāšanā. Lai pārvarētu šos šķēršļus, mums jātuvina dalībvalstu nodomi un ticība tam, ka vienots integrēts kapitāla tirgus būs izdevīgs visiem – gan mazajām, gan lielajām dalībvalstīm. Patiesībā mazāku dalībvalstu ieguvumi varētu būt lielāki apjomradītu ietaupījumu un jauno iespēju dēļ, kuras kļūtu pieejamas to uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Visbeidzot, mums vajadzētu pārstāt domāt kā 27 atsevišķām dalībvalstīm un sākt domāt kā Eiropas Savienībai.
Labāk integrēts Eiropas Savienības kapitāla tirgus ir viens no jautājumiem, ko eksperti apspriedīs Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē Rīgā 2. oktobrī. Pievienojieties konferencei klātienē vai vērojiet to tiešsaistē! Lai pieteiktu dalību klātienē, lūdzu, reģistrējieties ielūguma saņemšanai tīmekļvietnē https://conference.bank.lv/.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!