Foto: LETA

Latvijas ārsti radījuši unikālu, 1040 lapaspuses biezu medicīnas grāmatu (ārstiem, nevis pacientiem!) latviešu valodā. Tā nav nejaušība, ka grāmata tiek atvērta 26. septembrī – Eiropas Valodu dienā. Dzīva ir tikai tā valoda, kurā ne tikai runā, raksta, domā, bet arī diskutē, attīsta zinātni un dažādu jomu izglītību.

Mediji parasti slavē, cildina literārus veikumus, bet zinātniskās un mācību grāmatas ir tikpat nozīmīgas, kaut vairumam ļaužu mazāk saprotamas.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētās profesores, "Centrālās laboratorijas" un VCA padomes locekles Jeļenas Storoženko vadībā tapusi grāmata ārstiem "Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā". Šo grāmatu izdevis "Medicīnas apgāds" ārstes Maijas Šetleres vadībā, to radījusi 21 Latvijas ārsta komanda profesores vadībā. Tātad – 21 izcils ārsts ir ielicis savu sirdi, dvēseli, zināšanas, spējas un varēšanu un radījis izcilu rokasgrāmatu citiem ārstiem. Te jāteic, ka grāmatu recenzējuši, caurskatījuši, papildinājuši akadēmiķi Aivars Lejnieks, Sandra Lejniece un Ludmila Vīksna. Personīgi labi pazīstot šīs akadēmiķu trijotnes zināšanas, darbspējas, kā arī šerpo raksturu un prasīgumu, pieļauju, ka grāmatas tapšanas laikā nereti par katru teikumu un rindkopu norisusi varena diskusija.

Vismaz šodien, 2024. gada 26. septembrī, tā ir labākā un pilnvērtīgākā laboratorijas algoritmu grāmata pasaulē, man saprotamajās – angļu, vācu un krievu – valodās nekas tik kvalitatīvs un perfekti sakārtots atrodams nav. No malas grāmata ir tabula ar tādām sadaļām un ailēm kā "rādītāja nozīme", "kādam nolūkam veic analīzes", "izmeklējamais materiāls", "ietekmējošie faktori", "rezultātu interpretācija", "diagnostikas algoritms", "laboratorisks piemērs", "klīnisks gadījums", "interesanti/ievērībai" utt. Tiesa, grāmatā ir redzami centieni ielikt maksimāli daudz informācijas, tādēļ burti ir visai mazi. Toties materiāls sakārtots vienotā veidā, korekti un viegli uztverams. Pārsteidzoši – kas nav nevienā citā man pieejamā laboratorijas grāmatā ārstiem – profesores Storoženko redakcijā tapušajā darbā ir ļoti daudz klīnisko piemēru un gadījumu. Nav iespējams radīt mūsdienīgu mācību grāmatu, neizmantojot par pamatu citas grāmatas un žurnālus, bet šajā grāmatā ir neticami daudz oriģinālmateriāla.

Pie Londonas tilta, Svētā Tomasa ielā, atrodams "Blackwell's" medicīnas grāmatu veikals, ko eiropieši un angļi pamatoti uzskata par lielāko medicīnas grāmatveikalu pasaulē (nav iespējams izteikties par grāmatveikaliem Ķīnā un Indijā, tādēļ parasti Eiropas ārsti apmierinās ar ziņu, ka Londonas veikals ir lielāks par Amerikas Ārstu biedrības atbalstīto veikalu Čikāgā). Laboratorijas zinībām šobrīd Londonas grāmatveikala plauktos veltītas vairāk nekā 100 izcilas grāmatas – gan izdevumi par laboratorijas izmeklējumiem kopumā, gan laboratorijas pētījumu zinātnisko rakstu apkopojumi, gan plašā spektrā darbi šaurākās laboratorijas specialitātēs. Atrodamas gan lielākas, gan plašākas, gan krāsainākas grāmatas, bet no praktiskā pielietojuma man šķiet – profesores Jeļenas Storoženko redakcijā tapusī grāmata vismaz šobrīd ir ārstam nepieciešamās informācijas kvintesence.

Nav mērķtiecīgi uzskaitīt un precīzi interpretēt visas – aptuveni 5000 – laboratoriskās izmeklēšanas metodes, jo neviens ārsts tās visas nevar apgūt. Ārstam ir vajadzīga interpretācija un rīcības algoritms. Ceļu uz ļoti smalkajām, pašām jaunākajām un dārgākajām izmeklēšanas metodēm mums norādīs mākslīgais intelekts.

Laboratorijas grāmatas ir pieejamas arī digitālajās grāmatu tirdzniecības vietās. Nav grūti "amazon.com" un citos digitālajos grāmatveikalos pameklēt vēlamo grāmatu angļu valodā – kopā ar veterinārmedicīnas laboratorijas grāmatām man tika piedāvāti aptuveni 400 labu foliantu, bet "ebay.com" man ieteica painteresēties par laboratorijas attīstību un vēsturi –piedāvājot 600 vecākas grāmatas, pat dažas antīkas – vairākus gadsimtus vecas laboratorijas rokasgrāmatas.

Es ļoti vēlētos, lai šī raksta lasītājs uztvertu atziņu – latvieši spēj un var būt labākie pasaulē vismaz mācību grāmatas izstrādē, kaut mums nav cerību, ka Latvija vinnēs pasaules čempionātā futbolā vai Andrejostā uzbūvēs augstāko debesskrāpi uz zemeslodes.

Ievadvārdiem šajā aprakstā bija divi mērķi – pārliecināt Latvijas autorus unikālo darbu tulkot un izdot angļu valodā; pārdot grāmatu globālajā tirgū – esmu pārliecināts – lasītāju šim unikālajam darbam būs gana daudz. Otrkārt – savlaicīgi gatavoties grāmatas papildinātiem izdevumiem (laboratorijas zinātne attīstās neticami strauji un piecu gadu laikā mainās vismaz par 20%).

Savu viedokli par nepieciešamību iet pasaules tirgū pamatošu ar diviem izdevumiem, kas savu pasaules lasītāju šogad jau ir atraduši.

Šajā vasarā Špringera izdevniecībā tika izdota unikāla grāmata par ceļa locītavu "Ķirurģiskā anatomija un ceļa locītavas ekspozīcijas" ("Surgical Anatomy and Exposures of the Knee"). Grāmatai ir divi autori – latviešu profesors, Bostonas ortopēds, sporta ārsts Bertrams Zariņš un izcilais poļu ortopēds profesors Roberts Šmigiļskis (Robert Śmigielski). Pirmajās dienās "amazon.com" tika izpirkti visi tobrīd nodrukātie 2000 grāmatas eksemplāri.

Bertrams Zariņš grāmatu dēvē par ķirurģisku atlasu. Proti, pasaules medicīnas universitātēs anatomijas mācīšana tiek samazināta. Ortopēdijā mūsdienās lielākā daļa ceļgala operāciju tiek veikta ar artroskopa palīdzību, tādēļ jaunajiem ārstiem un ortopēdijas rezidentiem reti nākas saskarties ar atvērtu ceļgala operāciju. Pieredzējušie ceļa ķirurģijas guru Zarinš un Šmigiļskis uzskata, ka mūsdienu ortopēdiem nereti ir nepietiekamas zināšanas par ceļgala anatomiju un maza pieredze ceļgala operācijās. Tomēr traumu gadījumā atvērtās ceļa locītavas operācijas joprojām ir jāveic. Grāmata ir rakstīta, lai aizpildītu zināšanu trūkumu. Šis ķirurģiskais atlants daudzējādā ziņā atšķiras no citām anatomijas grāmatām. Tas ir rakstīts ķirurgiem. Tajā ir uzsvērtas anatomiskās struktūras, kas ir svarīgas ķirurģijā, bet nav uzsvērtas tās, kurām ir maza klīniskā nozīme. Struktūras ir attēlotas tādā ceļa locītavas stāvoklī, kādā parasti tiek veikta operācija, piemēram, 90 grādus atliektā stāvoklī iekšējās (mediālās) un ārējās (laterālās) pieejas gadījumā. Sniegtas bagātīgas augstas izšķirtspējas fotogrāfijas un skrupulozas jaunu disekciju ilustrācijas. Lai parādītu struktūras, izmantota arī magnētiskā rezonanse un augstas izšķirtspējas datortomogrāfija. Biežāk izmantotās ķirurģiskās ekspozīcijas ir skaidri aprakstītas un ilustrētas.

Slimības skarta locītava ne vienmēr izskatās tāda, kā iztēlojamies, vērojot skeletu Anatomikuma studiju telpā vai bagātīgi ilustrētos anatomijas atlantos. Pārskatot citas pasaulē nozīmīgākās grāmatas par ceļa locītavu, rodas pārliecība, ka ceļa locītavas izpratnē Bertrams Zariņš ir pacēlis latiņu augšup.

Atliek piebilst, ka grāmatas tapšanā piedalījās arī vairāki Latvijas ārsti, tostarp profesors Bertrams Zariņš, kurš šobrīd jau raksta nākamo medicīnas bestselleru – par pleca locītavas ķirurģiju.

Minēšu vēl trešo šā gada Latvijas lepnumu – "amazon.com" var iegādāties arī Edgara Vasiļevska grāmatu "Treatment of Autoimmune Diseases: An integrative and holistic approach" (grāmatas latviešu versijas nosaukums ir "Autoimūno slimību ārstēšanas ceļvedis"). Netiešai reklāmai izmantošu grāmatas pieteikumu "amazon.com": "2023. gada Latvijas medicīnas bestsellers piedāvā unikālu skatījumu uz izsētās sklerozes pārvarēšanu, kas balstīts uz autora personīgo pieredzi. Šajā pārliecinošajā darbā aplūkota holistisko metožu integrācija autoimūno un citu iekaisuma slimību ārstēšanā. Uzrakstīta no ārsta perspektīvas, taču pacientiem pieejamā valodā, grāmata piedāvā zinātniskus skaidrojumus par senām holistiskām praksēm, piemēram, tradicionālo ķīniešu medicīnu, cigun, ājurvēdu un osteopātiju, kā arī to lomu visaptverošā ķermeņa ārstēšanā. Lasītāji iegūs dziļāku izpratni par uztura un psihoterapijas principiem autoimūno slimību ārstēšanā. Turklāt divas nodaļas ir veltītas imūnsistēmas funkciju izpētei un plašāk izmantoto pretiekaisuma ārstēšanas līdzekļu pārskatam. Visbeidzot, grāmata mudina pacientus aktīvi piedalīties ārstēšanas procesā, izvēloties vismaz dažus no šiem holistiskajiem līdzekļiem." Grāmata sasniegusi savu globālo lasītāju un šobrīd angļu valodā ir daudz iekārojamāka pircējiem nekā mūsu pašu grāmatnīcās. Teikt, ka šī Edgara Vasiļevska grāmata ir unikāla, nozīmē nepateikt neko – līdzvērtīgu grāmatu pasaulē nav. Atliek piebilst, ka medicīnas doktors Edgars Vasiļevskis ir Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta pētnieks, Rīgas 1. slimnīcas anesteziologs, algologs un osteopāts, kurš, tiesa, katru mēnesi vismaz daļu sava darbīgā mūža vada, ārstējot pacientus Francijas klīnikās.

Īsumā par grāmatas "Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā" tapšanas laiku un kontekstu medicīnā

Šo rindu autoram grāmata "Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā" ir lielā mērā unikāla pieredze, jo neesmu to virzījis nekādi – ne ar rakstītu, ne rediģētu vārdu, ne ar saviem ieteikumiem. Līdz ar to varu to šķirstīt apbrīnas un izbrīna pilns, bet par neskaidrībām jautāt pašai idejas, realizācijas un apkopojuma autorei Jeļenai Storoženko. Profesore ir beigusi Bioloģijas fakultāti, specializējusies biomedicīnā, ieguvusi maģistra grādu vadības zinībās, bet tiek uzskatīta par Latvijas "guru" tieši laboratorijas jomā. Kā saka pati profesore – izmaiņas ir kā diena pret nakti kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad viņa ienākusi Infektoloģijas centra laboratorijā, salīdzinot to ar pašreizējām laboratorijas iespējām. Laboratorijas jomas attīstību noteikusi automatizācija, digitalizācija un mākslīgais intelekts. Praktiski nekas laboratorijā vairs nenotiek manuāli, izslēdzot cilvēkkļūdas faktoru.

Laboratorijas ārsts nestrādā ar pacientu, bet galvenokārt – ar ārstu, klīnicistu. Klīnicistam pārlieku neinteresē ne laboratorijas aparāta kalibrēšana, ne kvalitātes kontrole. Klīnicistam interesē rezultāta interpretācija, īpaši, ja viņa rokās ir daudzi dažādu analīžu rezultāti. Otrkārt, laboratoriskie izmeklējumi kļūst ne tikai precīzāki, ātrāki un plašāki, bet arī dārgāki, tādēļ ārstam ir nepieciešams precīzs algoritms – ja kādas analīzes rezultāti ir šādi, kāds būtu nākamais izmeklējums. Šobrīd Latvijas laboratorijās var veikt aptuveni 1000 laboratorisko izmeklējumu, pasaulē – ap 5000. Nav nepieciešams veikt visus. Vēl trakāk – šos 1000 laboratoriskos izmeklējumus nevar nodrukāt uz "Centrālās laboratorijas" veidlapas, pat ja tā ir salocīta A2 formāta loksne. Tad nu ir pienācis laiks nolikt uz rakstāmgalda jauno grāmatu un pāršķirstīt algoritmu – kādus konkrēti izmeklējumus izvēlēties, ja pacientam ir konkrētas sūdzības, konkrēti rezultāti bioķīmiskajos, hematoloģiskajos vai endokrinoloģiskajos izmeklējumos.

"Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā" ir grāmata klīnicistiem, un to rakstījuši klīnicisti, proti – dažādu jomu speciālisti. Ideja radīt šādu grāmatu profesorei Jeļenai Storoženko nobriedusi Covid-19 pandēmijas laikā, kad profesore uzrunājusi daudzus ārstus piedalīties šādā unikālā projektā. Daudzi atteikušies pārslodzes dēļ, un profesore respektējusi kolēģu aizņemtību. Bet citiem iedegušās acis un grāmata kļuvusi par izaicinājumu. Vēlos piebilst, ka nekas neliek tik labi apgūt savu specialitāti kā grāmatas rakstīšana.

Globāli laboratorijas zinātnes attīstās ar neticamu ātrumu. Šobrīd jau 70% diagnožu balstās uz laboratoriskajiem izmeklējumiem. Pasaulē laboratoriskie izmeklējumi gadu no gada tiek veikti par 4% vairāk. Diemžēl izmeklējumi kļūst ne tikai precīzāki un daudzšķautņaināki, bet arī – ievērojami dārgāki. Latvijā Covid-19 pandēmija atvēra slūžas plašākai laboratorijas izmeklējumu izmantošanai, jo pacienti aptvēra laboratorijas kvalitāti, pieejamību, ātrumu. Vienlaikus Latvijas ārsti un pacienti aptvēra lipīdu un cukura vielmaiņas regulāru izmeklējumu nozīmi savlaicīgā hronisku slimību diagnostikā vecāka gadagājuma pacientiem. Līdz ar to laboratorisko izmeklējumu apjoms 2021. un 2022. gadā pieauga daudz straujāk par globālajiem 4%. Ministrijas ierēdņi vaino laboratorijas, bet laboratorijas jau tikai izpilda ārstu nozīmējumus, savukārt laboratorijas ārsti klīnicistus konsultē un rezultātus interpretē.

Pasaules medicīnas laboratorijas zinātne attīstās vairākos virzienos, kas vērsti uz tehnoloģiju integrāciju, precizitāti un personalizāciju. Mākslīgais intelekts jau šobrīd tiek plaši izmantots diagnostikā, jo spēj analizēt lielu datu apjomu un atklāt modeļus, kas palīdz agrīni atklāt slimības, piemēram, vēzi vai sirds slimības. Laboratorijas ārsts joprojām skatās šūnas mikroskopā, bet mākslīgais intelekts spēj apkopot informāciju par ļoti daudzām šūnām, spēj šīs šūnas sagrupēt un salīdzināt ar pasaules pieredzi. Laboratorijas pāriet uz automatizētu paraugu apstrādi, lai paātrinātu procesus un samazinātu cilvēkkļūdas risku.

Arvien vairāk laboratoriju koncentrējas uz ģenētisko testēšanu, lai izveidotu personalizētas ārstēšanas stratēģijas. Genomikas un proteomikas pētījumi ļauj labāk saprast, kā ģenētiskie faktori ietekmē slimību attīstību un ārstēšanu. Šeit laboratorija ienāk terapijā – ārstēšanas metodes tiek izstrādātas, balstoties uz individuālu pacienta ģenētiku, bioloģiskajiem marķieriem un dzīvesveidu.

Mazāk publiski minēts, ka laboratoriskie izmeklējumi globāli iet attālināšanas un telemedicīnas ceļu. Laboratorijas tehnoloģijas tiek pielāgotas telemedicīnai, ļaujot pacientiem veikt testus attālināti vai ar minimālu kontaktu ar ārstniecības iestādēm. Rezultāti tiek nosūtīti elektroniski un analizēti reāllaikā, kas paātrina diagnostiku.

Laboratorija mūsdienās nereti ir sinonīms vārdkopai "lielie dati". Lielo datu analīze apvienojumā ar mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos ļauj laboratorijām izmantot milzīgus datu apjomus, lai noteiktu slimības tendences, jaunas terapijas un optimālus ārstēšanas plānus. Šie dati palīdz labāk izprast slimību gaitu un uzlabot profilaksi.

Biobanku (uzglabā cilvēku bioloģiskos paraugus, piemēram, asinis, audus) attīstība ir svarīga precīzās medicīnas un slimību izpētes daļa. Šādi paraugi tiek saglabāti un vēl ilgi pēc ņemšanas izmantoti ģenētisko un bioloģisko pētījumu veikšanai, lai saprastu slimību cēloņus un ārstēšanas iespējas.

Globāli plašākie pētījumi mūsdienās attiecas uz biomarķieru identificēšanu, kas var sniegt precīzu informāciju par slimību agrīnu stadiju un progresu ārstēšanas laikā. Jaunu marķieru izstrāde ļauj diagnosticēt slimības vai infekcijas daudz agrīnāk nekā līdzšinējās metodes.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību rodas arī jauni izaicinājumi, piemēram, datu privātums un drošība, jo arvien vairāk laboratoriju darbojas ar jutīgiem pacienta ģenētiskajiem datiem. Tāpēc laboratorijas zinātne risina dažādus jautājumus, kas saistīti ar precīzās medicīnas un ģenētisko datu izmantošanas ētiku.

Šie attīstības virzieni padara laboratorijas zinātni efektīvāku, precīzāku un vairāk pielāgotu pacientu individuālajām vajadzībām, vienlaikus paplašinot diagnostikas iespējas un paātrinot slimību atklāšanu un ārstēšanu.

Grāmata "Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā" ir piemērs, kā uz laboratorijas (konkrētā gadījumā uz "Centrālās laboratorijas") matrices var radīt klīnisko domāšanu, apkopot zināmo un ieskatīties tuvākajā nākotnē, radīt algoritmus, kā taupīt naudu, racionalizēt izmeklējumu skaitu, bet palielināt veiktā izmeklējuma pielietojamību un efektivitāti.

Man atliek pateikties "Centrālajai laboratorijai" par finansiālo, organizatorisko un metodoloģisko atbalstu, kā arī pieciem sponsoriem, kas novērtējuši topošās grāmatas saturu un atbalstījuši to, – SIA "Abbot Laboratories Baltica", SIA "Diamedica", SIA "Hydrox", SIA 'Medilink" un SIA "Roche Latvija".

Vēl nopietnāka pateicība pienākas "Medicīnas apgādam" par dizainu, kvalitāti, redakciju, inovācijām grāmatniecībā, "Jelgavas tipogrāfijai" par druku, autoriem – ārstiem klīnicistiem –profesoriem IlzeiKonrādei, Aleksejam Derovam, Simonai Doniņai, Annai Miskovai, Ievai Tolmanei, Janai Žodžikai, docentiem Elgai Bataragai, Sniedzei Laivacumai, Sergejam Ņikuļiševam, Jurim Plonim, BKUS virsārstei Inetai Grantiņai, ārstiem Olgai Plisko, Betijai Jurģei, Ilzei Radovičai-Spalviņai, Guntai Šmitei, Ingai Orleānei, Evijai Skrodei, Evijai Stumbrai-Stumbergai par ieguldīto darbu, LZA akadēmiķiem Aivaram Lejniekam, Sandrai Lejniecei un Ludmilai Vīksnai par redakciju un recenzijām, bet īpaši – profesorei Jeļenai Storoženko – par uzņēmību un milzu darbu, savienojot dažādu speciālistu stilu un izpratni vienā grāmatas formā un saturā. Es ticu, ka mēs ieraudzīsim šīs unikālās grāmatas anglisko versiju "amazon.com" kā nopietnu Latvijas pienesumu globālās klīniskās medicīnas attīstībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!