Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir tiesisks instruments, kuru Latvijā var izmantot personas, kuras cieš no vardarbības un kurām nepieciešama aizsardzība. Pagaidu aizsardzības pret vardarbību mērķis ir nekavējoties sniegt personai aizsardzību un novērst iespējamo apdraudējumu, radīt drošību un turpmāk pasargāt personu, kura apdraudējuma gadījumā ar pieteikumu ir vērsusies tiesā.
Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības princips uzliek valstij pienākumu nodrošināt personām, kurām piemērots šāds aizsardzības līdzeklis, ticību un paļāvību, ka tās būs pietiekami aizsargātas un aizskāruma gadījumā pārkāpējs tiks atbilstoši sodīts.
Ļaunprātīga nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšana ir pamats saukt personu pie likumā paredzētās atbildības. Krimināllikuma 168.1 pantā paredzēta atbildība par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu un minētā panta sankcija (no 2023. gada 15. jūlija) paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.
Kriminālatbildība ir smagākais juridiskās atbildības veids, tomēr statistikas dati liecina, ka likumā paredzētā atbildība un soda sankcijas bargums par šo noziegumu, neattur no tā izdarīšanas. Ja 2022. gadā valstī tika notiesātas 45 personas par pagaidu aizsardzības pret vardarbību pārkāpšanu, tad 2023. gadā šis skaits pieauga vairāk nekā divas reizes – līdz 108 personām.
Savukārt šā gada pirmajos trīs ceturkšņos jau ir sasniegts pagājušā gada notiesāto personu skaits un tas turpina pieaugt. Statistikas dati liecina, ka visvairāk pagaidu aizsardzības pret vardarbību pārkāpēji ir Zemgalē. 2023. gadā no visiem kriminālprocesiem 33 procenti tika izskatīti un taisīti notiesājoši spriedumi Zemgales rajona tiesā. Neviena persona pēdējos trijos gados nav attaisnota.
Atbilstoši statistikas datiem tiesā katru gadu kopš 2022. gada tiek pieņemti vidēji 1200 lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kad personas pieteikums tiek daļēji vai pilnībā apmierināts. 2023. gadā katrs desmitais pārkāpa tiesas noteiktos aizsardzības līdzekļus, pienākumus, aizliegumus vai ierobežojumus. Turklāt pie vidēji nemainīga pieņemto lēmumu skaita personu skaits, kuras izdara pārkāpumu, palielinās.
Saskaroties ikdienā ar kriminālprocesiem, kuros personām celta apsūdzība, secinu, ka personas neapzinās izdarītā nozieguma smagumu un iespējamo atbildību. Savukārt cietušās personas nereti labprātīgi pieļauj, ka tiesas noteiktie aizsardzības līdzekļi, pienākumi un aizliegumi vai ierobežojumi tiek pārkāpti, tādejādi radot pārkāpējam nesodāmības sajūtu.
Minētais varētu liecināt par sabiedrības attieksmi pret likumu ievērošanu un tiesībām – iespējamu tiesiskās apziņas pazemināšanos un vieglprātīgu izturēšanos pret likumu ievērošanu vai pieaugošu nihilistisku attieksmi, demonstrējot necieņu pret likumu ievērošanu, kas pamazām grauj ticību tiesībsargājošām iestādēm, taisnīgumam un paļāvībai uz pietiekamu aizsardzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!