Agita Baltbārde: Aprites ekonomikas dažādās sejas

To, ka komunikācijai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir būtiska loma, apliecina arī Latvijas pirmā pašvaldību Aprites ekonomikas indeksa dati. Nereti pētnieki redzēja, ka kopējo indeksa vērtējumu pašvaldībai varēja uzlabot vai – tieši otrādi "pavilkt" uz leju varēja tieši sabiedrības – iedzīvotāju, NVO un uzņēmēju – iesaiste.

Tāpat iedzīvotāju aptaujā izkristalizējās, ka bieži vien pašvaldībā ir ieviestas dažādas apritīgas aktivitātes, piemēram, kopstrādes telpas, publiski pieejami vingrošanas laukumi, ūdens brīvkrāni un tamlīdzīgi, taču cilvēki tās neizmanto – vai nu trūkst informācijas vai pamudinājuma, vai, iespējams, pakalpojums vai infrastruktūra ir izveidota tā, ka tā nav ērta tās potenciālajai auditorijai. Katrā gadījumā šo jautājumu ir vērts analizēt.

Manuprāt, viens no vienkāršākajiem un precīzākajiem aprites ekonomikas skaidrojumiem ir "gudra saimniekošana". Savukārt, viena no gudras saimniekošanas pazīmēm ir sabalansēta resursu izmantošana jeb efektivitāte, kas arī ir spēja noteikt konkrētus mērķus, soļus virzībā uz tiem, kā arī spēja efektīvi izmantot informāciju un datus.

Viens no starptautiskajiem piemēriem, ko aplūkojām, domājot par apritīgumu, bija Briseles galvaspilsētas reģions. 2016. gadā tajā sāka īstenot stratēģiju "Brussels Regional Programme for Circular Economy", kurā bija definēti 111 pasākumi. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka katrus 18 mēnešus aktivitātes tika pārskatītas, lai pārliecinātos par to aktualitāti.

Manuprāt, šis lieliski demonstrē, kā stratēģisks dokuments var būt "dzīvs" un vienlaikus, ka ir nozīme datiem par to, kā strādā noteikti pasākumi, kāda ir to ietekme un vai tie maz vēl ir vajadzīgi. Tas arī ļauj saimnieciskāk lemt par turpmākajām investīcijām.

Viena no stratēģijas programmām "Be Circular – Be Brussels" demonstrē spilgtu pašvaldības lomu pārejā uz apritīgāku darbību. Proti, Briseles galvaspilsētas reģiona vadība apzinājās, ka lieliem uzņēmumiem būs resursi un iespējas mainīt savu darbības veidu, savukārt mazākiem uzņēmumiem, tai skaitā pašnodarbinātajiem un nevalstiskajām organizācijām, ir nepieciešams gan finansējums, gan administratīvais atbalsts. Tāpēc pašvaldība ļoti mērķtiecīgi rīkoja biznesa ideju konkursu. Vienu gadu aicinot iesniegt pieteikumus tiem, kas piedāvā bezatkritumu uzņēmējdarbības risinājumus, jaunus biznesa modeļus, izejvielu optimizācijas iespējas un rīku un vadlīniju izstrādi, lai vieglāk pārietu uz apritīgu darbību. Savukārt, projekta otrajā gadā pēdējie divi virzieni tika aizstāti ar pārtikas nodrošināšanas un būvniecības jomu. Šādi gan tika stimulētas inovācijas, gan uzņēmēji un to darbinieki iesaistīti aprites ekonomikas veicināšanā.

Jāizceļ arī Zviedrija, kur pārejā uz apritīgumu tika kombinēta gan izpēte, gan fiskālo barjeru mazināšana, gan sabiedrības grupu iesaiste dažādos līmeņos, gan pašvaldības kā rīcības paraugi un pārmaiņu veicinātājas. Piemēram, pēc 2016. gadā veiktās izpētes par to, kā veicināt izejvielu un dažādu priekšmetu atkārtotu izmantošanu, valsts nodokļu sistēma tika pārveidota tā, lai atbalstītu tos, kas remontē lietotās lietas, un atbalstīja materiālu, tostarp tekstila, pārstrādes iniciatīvas.

Turpmākās izpētes mudināja izstrādāt ceļvedi rūpnieciskās simbiozes palielināšanai Zviedrijā, kā arī izveidot Nacionālo delegāciju aprites ekonomikas jautājumos. Tā apvienoja uzņēmējus, akadēmiskās vides un nevalstiskā sektora pārstāvjus, un tā bija valdības konsultatīvā struktūra. Cita starpā tās mērķis bija izpētīt normatīvās un fiskālās barjeras aprites ekonomikas iedzīvināšanai valstī.

Tikmēr reģionālā līmenī tika apzinātas jomas, kur ir augstāks "apritīguma" potenciāls, piemēram, atkritumu šķirošana un mazināšana, enerģētika, pārtika un būvniecība, atbilstoši īstenojot mērķtiecīgas programmas.

Piemēram, "Ilgtspējīgu restorānu tīkls", lai veicinātu lietderīgu un ilgtspējīgu pārtikas izmantošanu. Tas ir ne tikai sertifikāts, bet arī platforma, kur apmainīties ar labo praksi un kur pašvaldības restorānus saved kopā ar vietējiem ražotājiem, lai īsinātu piegādes ķēdes. Vienlaikus pašvaldības izglīto iedzīvotājus par ilgtspējīgu patēriņu, ēdot ārpus mājas.

Tikmēr cits piemērs ir būvniecības sektorā. Zviedrijas pilsēta Ūmeo ir izvirzījusi mērķi pirms ēku nojaukšanas sašķirot visus būvmateriālus (piemēram, durvis, logi utt.), kas ir derīgi atkārtotai izmantošanai pilsētai piederošos īpašumos. Ir izstrādātas vairākas iniciatīvas, piemēram, materiālu pases, kas identificē, kādi materiāli tiek izmantoti ēkās un palīdz veicināt to atkārtotu izmantošanu pēc nojaukšanas.

Briseles galvaspilsētas reģiona un Zviedrijas gadījumiem cauri vijas datu un izpētes nozīme, protams, ja tos pēc tam mērķtiecīgi izmanto rīcībai. Tāpat mēs varam redzēt sabiedrības iesaisti ne tikai tad, kad kādas programmas jau ir gatavas, bet arī to radīšanā, tādējādi padarot visus atbildīgus par gaidāmo rezultātu.

Var protams teikt, ka šīs ir lielas valstis, ar lielākiem budžetiem un tā joprojām, bet domāju, ka valsts vai pašvaldības budžets nav svarīgākais, lai veidotu sadarbības, lai rādītu piemēru ar savu rīcību, lai meklētu risinājumus. Iespējams, maza valsts vai pašvaldības teritorija pat varētu būt priekšrocība, jo pagriezt lielu kuģi ir krietni sarežģītāk.

Latvijas Aprites ekonomikas indeksa dati ir publiski pieejami¹. Pašvaldības var tos ļoti vienkārši izmantot, jo pētījums tika izstrādāts kā rīks un palīgs virzībā uz aprites ekonomiku. Četras kategorijas – resursu pārvaldība, ekonomika/uzņēmējdarbības transformācija, sabiedrības iesaiste un prasmīga saimniekošana – atspoguļo, kā katrai pašvaldībai veicas konkrētajā jomā, tās arī parāda, kur sākt, ja vēlas uzlabot kopējo apritīguma rezultātu.

Latvijas Aprites ekonomikas indeksa dati rāda situāciju pašlaik. To, kāda būs nākotne, ir jālemj pašiem.

1 https://cleanrgrupa.lv/latvijas-zinatnieki-ir-radijusi-riku-pasvaldibu-apritiguma-novertesanai/