Foto: LETA

Rietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šāgada janvārī ārlietu debatēs.

Tagad karš turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu, un mums jāatzīst, ka realitātē ikvienai politikai, ko valstis pašlaik veido, ir jābūt drošības politikai. Īpaši Latvijā, jo dzīvojam kaimiņos vardarbīgai valstij, kura atbalsta terorismu, nevilcinās nogalināt civiliedzīvotājus un īsteno genocīdu pret citām tautām.

Žurnāls "Newsweek" septembra sākumāi aprakstīja kādu Krievijas TV kanāla "Rossija 1" sižetu. Tajā augsti stāvošs armijas ģenerālis Andrejs Mordvičevs, kuru Putins pavisam nesen paaugstināja pakāpē, atbild uz jautājumu, vai karš turpināsies vēl ilgi. Ģenerālis intervētājam atklāj – iebrukums Ukrainā esot tikai "atspēriena punkts" Krievijas tālākiem nodomiem iet uz Austrumeiropu.

Vai tā ir propagandas nolūkam demonstrēta lielīšanās vai darbakārtībā esoši Krievijas militāristu plāni, tas nav būtiski. Nepieciešamība aizsardzības potenciālu pacelt jaunā, daudz augstākā pakāpē ir pilnībā apzināta, jo Krievija ir un paliks galvenais ilgtermiņa eksistenciālais drauds mūsu valsts drošībai.

"Kara laikmetā" – citi noteikumi

NATO, kas tāpat kā visa civilizētā pasaule līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā lielā mērā dzīvoja "miera laikmetā", tagad ir konceptuāli mainījusi aizsardzības stratēģiju – no atturēšanas pārgājusi uz aizsardzību un atturēšanu, turklāt pēc principa, ka uzbrukuma gadījumā visa NATO teritorija tiek aizsargāta no pirmās minūtes un pirmā centimetra, nevis atkarota pēc jau notikuša uzbrukuma.

Mums savukārt jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu. veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu paļauties un vienlaikus izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti. Uzbrukuma gadījumā mums jābūt kā vienai dūrei un vienlaikus kā smalki veidotam tīklam, ko noaudušas tūkstošiem roku un kas nosedz ik centimetru Latvijā. Tas nozīmē, ka ikvienam jābūt stipram, bet visiem kopā – neuzvaramiem.

Kas šajā "kara laikmetā" mainījies aizsardzības nozarē? No pirmās dienas ministres darbā man ir bijis viens galvenais mērķis – aizsardzības spēju stiprināšana visā spektrā – sākot no bruņojuma līdz NBS personālsastāva palielināšanai, tajā skaitā veiksmīgai Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai.

Lai šodien spētu aizstāvēt mūsu Latviju, ir nepieciešama augstas kvalitātes moderna militārā tehnika, jaudīgs ieroču spēks un vienlaikus prasmīgs papildinājums bruņotajiem spēkiem – ir jāpalielina personālsastāvs un jāsagatavo labi apmācīti un ekipēti rezervisti.

Ņemot vērā fundamentālās pārmaiņas starptautiskajā drošības vidē, esam paātrinātā kārtībā izstrādājuši jaunu Valsts aizsardzības koncepciju (VAK), kas valdībā jau apstiprināta un tagad nodota apstiprināšanai parlamentā. Tā būs pamats Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānam un no tās izriet galvenie principi Valsts aizsardzības operacionālajam plānam.

Valsts aizsardzības koncepcijā uzsvērts – Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim.

No vairākiem VAK minētajiem stratēģiskajiem mērķiem un pamatprincipiem akcentēšu divus. Pirmais ir mērķis attīstīt rīcības gatavības kultūru, kas ir sabiedrības noturības un valsts izdzīvotspējas priekšnoteikums. Sabiedrības gatavības kultūra ir būtiska sastāvdaļa Visaptverošās valsts aizsardzībā. Tā ir visas sabiedrības kopīga gatavība rīkoties krīzes un kara gadījumā, spēja nodrošināt kritisko funkciju un pakalpojumu darbību, kā arī atbalsts NBS aizsardzības operācijām. Otrs –visas valsts tautsaimniecības gatavība pārvarēt krīzes, kas arīdzan ir vitāls priekšnoteikums valsts izdzīvotspējai. Ja pirmais mērķis sevī ietver augstu patriotismu un praktiskās prasmes, tad otrs ir pareizas un mērķtiecīgas plānošanas rezultāts.

Sperti izšķiroši soļi

Domāju, daudzas lietas, kas saistītas ar valsts aizsardzību, ir mainītas uz labu. Tas ievērojami paaugstina mūsu drošību.

Tas, ko aizsardzības nozare kopš šā gada sākuma jau ir sasniegusi, būs izšķiroši gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.

Lai arī gadiem ilgi politiski bremzēts, tomēr beidzot ir ieviests Valsts aizsardzības dienests, turklāt veiksmīgi. Jau izsludināta pieteikšanās trešajam iesaukumam, kas notiks nākamā gada jūlijā.

Otrkārt, atbilstoši Madrides samitā lemtajam, NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā tiks palielināta kaujas spējīgas brigādes līmenī, pilnu kaujas gatavību sasniedzot līdz 2026. gadam. Tagad jau zināms, ka līdzās Kanādai karavīru skaitu Latvijā palielinās arī Itālija un Dānija. Veidojam divīziju "Ziemeļi", un tās štābs pilnu operacionālu gatavību sasniedza šovasar.

Treškārt – militāro spēju attīstība. Stūrakmeņi, kas ievērojami stiprinās NBS spējas – krasta aizsardzības raķetes, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija. Līdztekus notiek Sēlijas militārā poligona un bāzes veidošana.

Jaunā pakāpē tiek attīstīta nacionālās militārās industrijas politika. Izstrādāts un Saeimai nodots "Aizsardzības industrijas likums". Ir sagatavoti dokumenti jaunas valsts kapitālsabiedrības dibināšanai, kurā kapitāldaļu turētājs būs Aizsardzības ministrija. Mērķis – attīstīt militāro ražošanu Latvijā. Vispirms – munīcijas ražošanas komponentus un nākamajā solī – Ukrainā (un citur) tik ļoti nepieciešamo 155mm kalibra munīciju. Pakāpeniski jāuzsāk arvien jaunu militāro preču ražošana. Ir konkrētākas ieceres un iestrādes, bet šobrīd to atklāt vēl pāragri.

Šodienas apstākļos ir kļuvusi pašsaprotama NBS daudz intensīvāka iesaiste un klātbūtne Latvijas austrumu robežas sargāšanā. Mūsu austrumu robeža jānostiprina arī militāri. Esam to sākuši darīt jau tagad, nekavējoties. Tas notiek, piemēram, militāro mācību norisi pārnesot uz valsts austrumu daļu, un tāpēc tika pārstrādāts un mainīts NBS lielāko militāro mācību "Namejs" scenārijs.

Līdztekus NBS ir uzdots sagatavot pretmobilitātes plānu potenciālā pretinieka kustības ierobežošanai, kā arī izstrādāt piedāvājumu, kā bruņotie spēki varētu praktiski atbalstīt Austrumu robežas žoga izbūvi.

Jāteic, lielāko daļu visu šo darbu ir izdevies izdarīt, pateicoties rūgtajai mācībai, ko mums sniedz karš Ukrainā. Mēs zinām, ka šis karš var pārkāpt robežas un ka Latvijas drošības interesēs ir pilnīga Krievijas sakāve un Ukrainas uzvara. Tādēļ mēs atbalstām un atbalstīsim Ukrainu politiski un morāli.

Lai sasniegtu jaunus mērķus aizsardzības stiprināšanā, Latvijai jāturpina palielināt aizsardzības finansējums. Viļņas samita laikā premjerministrs Krišjānis Kariņš iezīmēja, ka 3% no IKP aizsardzībai Latvija sasniegs jau nākamgad. Ceru, ka "kara laikmetā" dotie solījumi par valsts aizsardzību nebija tukši vārdi.

i .Newsweek.com, Russian General Admits Ukraine Just a 'Stepping Stone' to Invade Europe, by Jason Lemon on 9/9/23.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!