Elektrodrošs mājoklis: ar ko sākt un kas jāņem vērā
Teju ikviens zina, ka elektrība mūsu ikdienā ir neaizvietojams palīgs, taču tā var būt arī bīstama – labākajā gadījumā vienkārši "sist pa pirkstiem", sliktākajā – radīt ļoti smagas traumas vai pat nonāvēt.
2023. gada pirmajos deviņos mēnešos elektrotraumas guvuši jau 30 cilvēki. 10 no tiem – bērni. Pērn visa gada laikā kopumā elektrotraumas guva seši bērni.
Starp šogad cietušajiem – divgadīgs mazulis, kurš pieskāries kailiem vadiem un hospitalizēts, trīsgadnieks, kurš nonācis slimnīcā pēc tam, kad kontaktligzdā iebāza šķēres, vīrietis, kurš gājis bojā, lādējot akumulatoru.
Iedzīvotāju aptaujas "Elektrodrošības indekss" dati rāda, ka katrs otrais aptaujātais vismaz reizi dzīvē ir guvis elektriskās strāvas triecienu. Tomēr ne katrs zina, ka elektrība var "sist" arī netieši – nepareiza elektroierīču lietošana vai bojātas elektroinstalācijas izraisīts īssavienojums 2022. gadā bija viens no biežākajiem ugunsgrēka izcelšanās iemesliem dzīvojamā sektorā.
Mājoklī vadi un kabeļi visbiežāk slēpjas sienās, tāpēc varam pat nenojaust, ka to izolācija jau sen ir nolietojusies un nelaime ir tikai laika jautājums. Kam pievērst uzmanību, kā sevi pasargāt un kas vispār jāzina par sava mājokļa elektrotīklu, lai elektrība mums kalpotu maksimāli droši un efektīvi, par to stāstīsim vairāku rakstu sērijā.
Mājoklī vadi un kabeļi visbiežāk slēpjas sienās, tāpēc varam pat nenojaust, ka to izolācija jau sen ir nolietojusies un nelaime ir tikai laika jautājums. Kam pievērst uzmanību, kā sevi pasargāt un kas vispār jāzina par sava mājokļa elektrotīklu, lai elektrība mums kalpotu maksimāli droši un efektīvi, par to stāstīsim vairāku rakstu sērijā.
Lai rosinātu cilvēkus pārbaudīt un sakārtot sava mājokļa elektroinstalāciju, "Delfi" sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" aicina dalīties pieredzē un iesūtīt fotogrāfijas, kurās fiksēts elektrotīklu stāvoklis mājoklī, bet nav pārliecības, ka tur valda kārtība.
Aicinām piedalīties!
Foto sūti uz e-pastu informacija@sadalestikls.lv līdz 31. oktobrim. Ja vēlies, pievieno nelielu aprakstu vai konkrētus jautājumus, ko vēlies uzdot elektrodrošības speciālistam.
Izvēlēsimies trīs mājokļus, uz kuriem dosimies kopā ar elektrodrošības speciālistu, lai ieteiktu risinājumus, kā padarīt jūsu mājokli elektrodrošu un izvēlēties piemērotāko pieslēguma jaudu, tā nepārmaksājot par pieslēgumu.
Izvēlēsimies trīs mājokļus, uz kuriem dosimies kopā ar elektrodrošības speciālistu, lai ieteiktu risinājumus, kā padarīt jūsu mājokli elektrodrošu un izvēlēties piemērotāko pieslēguma jaudu, tā nepārmaksājot par pieslēgumu.
Iekšējais tīkls – katra paša atbildība
Pirmkārt ir jāsaprot, cik liela ir elektrosaimniecība – kur tā sākas un beidzas, par ko mēs kā īpašnieki esam atbildīgi. Elektrību tehniski līdz mājsaimniecībai piegādā AS "Sadales tīkls", savukārt pieslēguma vai sistēmas pakalpojuma līgumā ir atrunāta precīza elektroietaišu piederības robeža starp lietotāju un sistēmas operatoru. Šī robeža bieži atrodas sistēmas operatora uzskaites sadalnē jeb pie elektroenerģijas skaitītāja, un viss, kas notiek lietotāja pusē, ir viņa paša atbildība. Kāpēc tā? Gluži vienkārši – katrs pats izvēlas sava iekštīkla tehniskos parametrus un drošības risinājumus. Turklāt "Sadales tīklam" nav tiesību sniegt pakalpojumus klientu iekšējos tīklos.
Iekšējais elektrotīkls ir gluži kā mājas asinsrite, tāpēc ir būtiski to uzturēt kārtībā un pārzināt tā tehnisko stāvokli. Novecojusi un nedroša elektroinstalācija un savu laiku nokalpojušas, bojātas elektroiekārtas ir bieži ugunsgrēka cēloņi. Mājokļa īpašnieka atbildība ir veikt regulāru apsekošanu – vizuāli pārbaudīt rozešu, slēdžu un elektroiekārtu tehnisko stāvokli.
Iekšējais elektrotīkls ir gluži kā mājas asinsrite, tāpēc ir būtiski to uzturēt kārtībā un pārzināt tā tehnisko stāvokli. Novecojusi un nedroša elektroinstalācija un savu laiku nokalpojušas, bojātas elektroiekārtas ir bieži ugunsgrēka cēloņi. Mājokļa īpašnieka atbildība ir veikt regulāru apsekošanu – vizuāli pārbaudīt rozešu, slēdžu un elektroiekārtu tehnisko stāvokli.
Ugunsdrošības noteikumos ir prasība: vismaz reizi desmit gados mājokļa īpašniekam jāpiesaista profesionāls elektriķis un jāpārbauda mājsaimniecības elektroinstalācija.
"Elektrodrošības indekss" liecina, ka tikai 49% aptaujāto par to ir informēti, vēl mazāk ir tādu, kas to patiešām arī izdara.
"Veicot mājoklī kosmētisko vai kapitālo remontu, nedrīkst aizmirst arī par elektroinstalāciju, kas slēpjas zem apmetuma. Mēs ieliekam skaistus logus, grīdas un griestus, bet aizmirstam par vadiem un kabeļiem, kas daudzos mājokļos bieži vien ir pat vairāk nekā 50 gadus veci. Elektroinstalācijas nolietojums ir būtiskākais aspekts, kas jāņem vērā, domājot par elektrodrošību," uzsver "Sadales tīkla" Mācību centra elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats. "Tas ir līdzīgi, kā aiziet pie ģimenes ārsta pārliecināties par kopējo veselības stāvokli," stāsta eksperts.
"Veicot mājoklī kosmētisko vai kapitālo remontu, nedrīkst aizmirst arī par elektroinstalāciju, kas slēpjas zem apmetuma. Mēs ieliekam skaistus logus, grīdas un griestus, bet aizmirstam par vadiem un kabeļiem, kas daudzos mājokļos bieži vien ir pat vairāk nekā 50 gadus veci. Elektroinstalācijas nolietojums ir būtiskākais aspekts, kas jāņem vērā, domājot par elektrodrošību," uzsver "Sadales tīkla" Mācību centra elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats. "Tas ir līdzīgi, kā aiziet pie ģimenes ārsta pārliecināties par kopējo veselības stāvokli," stāsta eksperts.
Īpaši svarīgi ir veikt pārbaudes vecās, nerenovētās mājās, kur elektroinstalācijas stāvoklis mēdz būt kritisks.
Kur meklēt šādu speciālistu? Viena no iespējām – uzmeklēt ar interneta sludinājumu starpniecību. Ja dzīvojat daudzdzīvokļu namā, pēc padoma var vērsties arī pie nama apsaimniekotāja. Tāpat iespējams vērsties pašvaldībā, kur noteikti varēs sniegt rekomendācijas. Padomi, kur meklēt elektriķi, pieejami arī "Sadales tīkla" mājaslapā.
Kā pasargāt sevi un tuviniekus?
Ļoti svarīgs iekšējā elektrotīkla elements ir drošības slēdžu sadalne, kas parasti atrodas mājoklī vai daudzdzīvokļu namu gadījumā kāpņu telpā. Ja drošības slēdži nepamatoti un bieži atslēdzas, jāpārbauda, kāds tam ir iemesls. Iespējams, vienlaicīgi ieslēgtas pārāk daudzas lielas jaudas elektroierīces, taču iemesls var būt arī daudz nopietnāks.
“
Biežākais un būtiskākais indikators, ka elektroinstalācijā varētu būt problēmas, ir regulāra un neizskaidrojama drošības slēdžu atslēgšanās, ko tautas valodā sauc arī par "korķu izsišanu".
"Ja tas notiek pat pie nelielas slodzes, to nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības, jo visi šie gadījumi agrāk vai vēlāk var novest pie smagām elektrotraumām vai uguns nelaimes," stāsta "Sadales tīkla" speciālists.
Papildu elektrodrošībai mājoklī vēlams uzstādīt strāvas noplūdes automātslēdžus, par kuru esamību daudzi joprojām neko nenojauš. To darbības princips ir līdzīgs parastajiem drošības slēdžiem, taču tie uz bīstamo strāvas noplūdi reaģē, tiklīdz tiek fiksēta pat neliela elektriskās strāvas noplūde, automātiski atslēdzot elektrības padevi visam miteklim vai konkrētām telpām, tādējādi mazinot potenciālo elektrotraumu un iekštīklu bojājumu izraisītu ugunsnelaimju un elektrotraumu risku.
Papildu elektrodrošībai mājoklī vēlams uzstādīt strāvas noplūdes automātslēdžus, par kuru esamību daudzi joprojām neko nenojauš. To darbības princips ir līdzīgs parastajiem drošības slēdžiem, taču tie uz bīstamo strāvas noplūdi reaģē, tiklīdz tiek fiksēta pat neliela elektriskās strāvas noplūde, automātiski atslēdzot elektrības padevi visam miteklim vai konkrētām telpām, tādējādi mazinot potenciālo elektrotraumu un iekštīklu bojājumu izraisītu ugunsnelaimju un elektrotraumu risku.
Strāvas noplūdes automātslēdži, tāpat kā dūmu detektori, daudzās Eiropas valstīs jau ir obligāta prasība ēku elektroinstalācijā.
"Esam sagatavojuši priekšlikumus būvnormatīva BN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" grozījumu projekta izstrādei par strāvas noplūdes automātslēdžu uzstādīšanas un ekspluatācijas principiem jaunizbūvējamos objektos. Mūsu aicinājums ir strāvas noplūdes automātslēdžus uzstādīt arī jau ekspluatācijā esošajās mājās vai dzīvokļos," skaidro eksperts.
Ne velti mēdz teikt, ka atkārtošana ir zināšanu māte. Daži ikdienišķi padomi, kā samazināt elektrotraumu risku un padarīt mājokli elektrodrošu:
- Neturiet mājās bojātas elektroiekārtas un nelabojiet tās pašrocīgi, īpaši, ja tās ir pieslēgtas spriegumam.
- Nodrošiniet elektrodrošu vidi mazuļiem. Ja mājās ir mazi bērni, pieaugušajiem jāparūpējas par viņu drošību – neatstājiet bērniem viegli pieejamus vadus, rozetei pieslēgtas elektroierīces. Noteikti jāpadomā par bērniem drošām kontaktligzdām vai rozešu aizliktņiem!
- Elektrotīklam vienlaicīgi nepieslēdziet vairākas lielas jaudas elektroierīces. Tas var radīt pārslodzi un bojāt elektroinstalāciju.
- Jebkuru elektroierīci lietojiet atbilstoši instrukcijai, ievērojot drošības noteikumus.
- Nepārslogojiet pagarinātāju, tajā vienlaikus saslēdzot vairākas lielas jaudas ierīces. Pagarinātājs ir palīglīdzeklis, ko izmantot mazajai elektrotehnikai, bet jaudīgākas iekārtas (piemēram, tējkanna, elektriskā plīts u. tml.) jāpieslēdz atsevišķai sienas rozetei.
- Neizmantojiet bojātas rozetes un slēdžus. Nepieļaujiet, ka tās ir ar atsegtiem vadiem, "izkritušas" no sienas u. tml.
- Pēc viedierīču uzlādēšanas atvienojiet lādētāju no rozetes un nolieciet plauktā vai atvilktnē. Neatstājiet to pievienotu elektrotīklam, jo tas var būt bīstami un pat izraisīt aizdegšanos.
Projekts sadarbībā ar:
Saturs:
"Delfi Brand Studio"
Izstrāde:
Krišjānis Bušs
MEDIJU KOMUNIKĀCIJAS EKSPERTS:
Ieva Zeibote
Foto:
"Sadales tīkls" un "Shutterstock"
Projekta vadība:
Žanete Kļaviņa
DIZAINS:
Māris Rītiņš
Redaktors:
Kristīne Melne, Līga Švāne