BŪT BIZNESMENIM UN LABDARIM:
SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA LATVIJĀ

AR SOLI NĀKOTNĒ
BŪT BIZNESMENIM UN LABDARIM:
SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA LATVIJĀ

AR SOLI NĀKOTNĒ
Foto: Shutterstock
Darīt radot pievienoto vērtību un darīt ilgtspējīgi – tie ir divi no sociālo uzņēmējdarbību raksturojošiem faktoriem, kas paveikto pārvērš sava veida misijā. Kā sociālā uzņēmējdarbība attīstās Latvijā, kādi ir tās darbības virzieni, kādu pienesumu tā dod sabiedrībai un kā tā varētu palīdzēt veidot labāku sabiedrību nākotnē?
Sociālās uzņēmējdarbības mērķis ir radīt kopēju, sociālu labumu sabiedrībai. Šie uzņēmēji ir tie, kuri, saskatot kādu problēmu, nevis gaida palīdzību no malas, bet gan rīkojas paši. Visbiežāk pašu piedzīvotas vai plašākā sabiedrībā novērotas problēmas ir iemesls un dzinējspēks uzsākt sociālo uzņēmējdarbību, lai ar biznesa instrumentiem risinātu dažādus sabiedrībā pastāvošus sociālos izaicinājumus. Šos cilvēkus visbiežāk raksturo sirds degsme un aicinājums padarīt šo pasauli labāku, radot produktus un pakalpojumus, kas palīdz citiem un atstāj pozitīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā.

Latvijā sociālie uzņēmumi visbiežāk sevi veiksmīgi parāda tādu izaicinājumu risināšanā, kas saistīti ar sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātību, sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, izglītības pieejamību un kvalitāti, kopienas un pilsoniskās sabiedrības veidošanu, vides un dabas aizsardzību, nabadzības un atstumtības mazināšanu un citiem. Patlaban Latvijā aktīvi darbojas 198 sociālie uzņēmumi, kam Labklājības ministrija piešķīrusi sociāla uzņēmuma statusu, taču pēc būtības šādu uzņēmumu un organizāciju mūsu valstī ir daudz vairāk. "Sociālā uzņēmējdarbība ir vienlaikus arī bizness, tam jābūt ilgtspējīgam procesam un jāspēj nodrošināt sevi finansiāli, bet, protams, jānodrošina ne tikai sevi, bet arī jārada sociālais labums, kas ir ļoti daudzveidīgs," skaidro Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas 2021. gada nogalē veiktā sabiedrības aptauja atklāj – 88% aptaujāto uzskata, ka sociālā uzņēmējdarbība sniedz būtisku pienesumu valsts sociālo problēmu risināšanā. Ņemot vērā, ka līdz ar pandēmiju un ģeopolitiskajiem notikumiem sociālie izaicinājumi tikai pieaug un kļūst arvien komplicētāki, prognozējams, ka sociālā uzņēmējdarbība ieņems arvien būtiskāku lomu tautsaimniecībā. Ikkatram būs jāpieliek roka, lai uzlabotu apkārtējo un līdz ar to arī sava paša dzīves telpu un kvalitāti. Zeiļa norāda, ka asociācija cieši sadarbojas ar sociālajiem uzņēmējiem, organizējot apmācības, ideju konkursus jauniem sociālajiem uzņēmējiem, kā arī attīstības programmu jau esošiem.
Foto: Unsplash
Ilgtspēja un sociālā integrācija
Ilgtspēja un sociālā integrācija
Viens no sociālās uzņēmējdarbības pamatnosacījumiem ir ilgtspēja, kas izpaužas dažādos veidos. "Ja mēs runājam par ilgtspēju kā dažādas zaļās iniciatīvas un vides saudzēšana, tad arī šīs tēmas tiek risinātas sociālās uzņēmējdarbības formā. Tieši vides jautājumos gan ir neliels skaits sociālo uzņēmumu – aptuveni 4% no 198 uzņēmumiem. Kā veiksmīgi piemēri minami labdarības veikali "Otrā elpa", "Hopen" un "Tuvu", kas nodrošina otrreizēju preču ieviešanu pārdošanā un aprites ekonomiku," atklāj Zeiļa. Nereti rodas priekšstats, ka šādi veikali funkcionē kā labdarības organizācijas – nebūt nē. Te ir reāla uzņēmējdarbība ar salīdzinoši lielu apgrozījumu – veikali pārdod šīs preces un gūto peļņu novirza dažādiem sociālajiem projektiem – atšķirībā no tradicionālā biznesa, kad peļņa nonāk īpašnieka maciņā. Vienlaikus jāuzsver, ka uzņēmuma peļņas novirzīšana sociāliem mērķiem nenozīmē, ka sociālais uzņēmējs sev vai darbiniekiem nemaksā algu.

Cits veids, kā sociālā uzņēmējdarbība īsteno ilgtspēju, ir darbošanās ar jau esošiem materiāliem, lai tos pārstrādātu jaunā veidā. Piemēram, sociālais uzņēmums "Swimbe" Valmierā, kas veido personalizētus peldkostīmus no auduma, kas darināts no pārstrādātas plastmasas. Ir arīdzan sociālie uzņēmumi, kuri popularizē zaļo dzīvesveidu, palīdzot sabiedrībai kļūt ilgtspējīgākai, kā arī palīdzot uzņēmumiem veidot vides stratēģiju. Tāds ir, piemēram, sociālais uzņēmums "Rucka".

Par to, cik liela loma sociālajai uzņēmējdarbībai ir mazāk aizsargāto grupu integrācijā, Zeiļa atbild, ka būtiska, jo bieži vien sociālie uzņēmumi ir tie, kas nodrošina pilnvērtīgu šo cilvēku integrāciju no A līdz Z. " Te noteikti minams sociālais uzņēmums "Visi var", kas radies no biedrības "Cerību spārni" un darbojas Siguldā ar cilvēkiem ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem. Viņiem ir pilns iesaistes cikls – gan darbnīcas, gan dienas centrs, gan rokdarbu tirdzniecība. Arī viņu darbībā tiek īstenots ilgtspējības aspekts – audumu pārstrādā paklājos, ko pārdod savā uzņēmumā. Uzņēmums spilgti ataino šo cilvēku prasmes, ka viņi ir spējīgi un var būt darba tirgus dalībnieki. Ja tiek pielāgota atbilstoša vide, atbilstošs darba laiks un atbilstoši pienākumi, tiešām katrs var," skaidro Zeiļa.
Sociālo uzņēmējdarbību varētu raksturot kā sava veida misiju, jo ir jābūt gan 100% biznesmenim, gan 100% labdarim – kā Mātei Terēzei. Ceru, ka sociālā uzņēmējdarbība Latvijā tikai turpinās augt savā kvalitātē un jēgā, un sociālie uzņēmēji turpinās ar saviem darbiem apliecināt, ka šai jomai ir vieta mūsu dzīvēs un ekonomikā, ka tai ir nozīmīgs pienesums ne vien sociālajā, bet arī ilgtspējas politikā
— Regita Zeiļa, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore
Darba integrācija un atbalsts ukraiņiem
Sociālais uzņēmums "Sonido" ir zvanu centrs, kurā gan komerciālajos projektos, gan sociālajā projektā "Parunāsim" strādā 21 cilvēks, no kuriem 12 ir ar invaliditāti. Kā atklāj uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Inga Muižniece, šī gada izaicinājums bijis pieņemt darbā kurlmēmu sievieti, jo "Sonido" vēlas attīstīt kurlmēmu sarunu kanālu.

Viņa arīdzan atklāj, ka interese no uzņēmumiem nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti patiesībā ir daudz lielāka nekā varētu domāt, taču lielākoties atduras pret vienu un to pašu problēmu – cilvēkiem ar invaliditāti, kuri var strādāt, iztrūkst zināšanu un prasmju, kas nepieciešamas attiecīgajam amatam.

"Tāpēc es esmu iesaistījusies vēl vienā projektā "Ligero", kur mēs domājam par to, kā savest cilvēkus ar invaliditāti, jo īpaši jauniešus ar invaliditāti, kopā ar darba devējiem. Tas notiek netradicionālā formā – uzņēmumi rāda savas profesijas "patieso seju", ļaujot cilvēkiem pašiem izmēģināt konkrētos darba pienākumus," stāsta sociālā uzņēmēja.

Patlaban zvanu centrā norit aktīvs darbs pie vienotā informatīvā tālruņa "Palīdzība ukraiņiem Latvijā". Informatīvais tālrunis darbojas sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, kas nodrošina ar informatīvo bāzi, savukārt "Sonido" nodrošina tehnisko risinājumu un darba resursu. Informatīvajā tālrunī darbojas gan "Sonido" darbinieki, gan brīvprātīgie, starp kuriem ir arī ukraiņi.
Bērniem ar mācīšanās grūtībām
Foto: Publicitātes
Sociālais uzņēmums "Barboleta" tapis 2016. gadā pēc tam, kad tā dibinātāja un vadītāja, klīniskā psiholoģe un speciālā pedagoģe Baiba Blomniece-Jurāne kopā ar savu tēvu radīja unikālu un inovatīvu koka līdzsvara platformu ar mērķi palīdzēt bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības. Patlaban sociālajam uzņēmumam Jelgavā trīs struktūrvienības: bērnudārzs, attīstības centrs un līdzsvara platformas.

"Sākotnēji mērķauditorija bija bērni ar mācīšanās grūtībām, kam ir grūti koncentrēt uzmanību, grūti apgūt valodu vai matemātiku. Laika gaitā šī metode apauga ar dažādām iespējām un nu to izmanto arī ar bērniem, kam nav mācīšanās grūtību, piemēram, psihologa kabinetā, lai veidotu saskarsmi un mācītos par dažādām emocijām. Līdzsvara platforma, piemēram, ļoti labi arī provocē dusmas, kā rezultātā bērns iemācās pašsavaldīšanos. Kabinetā parasti ir ļoti grūti runāt par emocijām, ja to attiecīgajā brīdī nav, tāpēc mēs ar līdzsvara platformu radām reālu sadarbību. Daudz vieglāk ir veidot kontaktu ar bērnu, runāt par problēmām un grūtībām, ja tas notiek caur aktīvu darbošanos," stāsta Blomniece-Jurāne.

Barboleta metode un līdzsvara platforma ir aizceļojusi arī uz ārvalstīm – Lietuvu, kur integrē līdzsvara platformu darbam klasē, Itāliju, kur parastā skolā tiek integrēti bērni ar dažādiem traucējumiem, Anglijā latviešu skoliņā un Turcijā, kur privātajā skolā māca angļu valodu. Sociālais uzņēmums "Barboleta" apmāca arīdzan speciālistus – pavisam drīz eksāmenu par Barboleta metodes apgūšanu kārtos logopēde no Īrijas.
Garīgi traucējumi nav šķērslis radīt
Sociālais uzņēmums "4 vēji" Kalnciemā ir sadarbības partneris Jelgavas novada pašvaldības veidotajam daudzfunkcionālam sociālo pakalpojumu centram "LAIPA", kur dzīvo 16 pieaugušas personas ar garīga rakstura traucējumiem – psihiskām un garīgām saslimšanām. Uzņēmums šos cilvēkus nodarbina rūpnīcā un specializētā darbnīcā.

""Spējīgākie" no mūsu klientiem (un tās jau ir sešas personas!) strādā algotu darbu kartona rūpnīcā, kur ražo gan tukšuma aizpildītājus, gan dažāda lieluma kartona kastes, savukārt specializētajā darbnīcā darbojas tie cilvēki, kuri savu specifisko īpašību dēļ rūpnīcā nevar strādāt. Darbnīcā gatavojam gan ziepes, gan palīdzam uzņēmējam gatavot tukšuma aizpildītājus – speciāli smalcinātu papīru. Darba process notiek ļoti radoši – ziepju masu smalcina puiši, savukārt meitenes palīdz gatavot sagataves (rožlapiņas, sauso ziedu smalcināšana), formas un tad jau notiek pats ziepju liešanas process, ko uzraugu es pati. Pēc masas sacietēšanas atkal notiek kopīgs darbs – iepakošana, etiķešu veidošana, aizdares uzlikšana, vizuālais noformējums ir centra klientu pārziņā. Klientu darbus var redzēt sociālā uzņēmuma "4 vēji" "Facebook" lapā, gan mājaslapā," stāsta daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra "LAIPA" vadītāja Gita Aizpure.

Savukārt kartona rūpnīcā saražotā produkcija – kartona kastes un tukšuma aizpildītāji – nonāk pie dažādiem uzņēmumiem Latvijā. Viens no spilgtākajiem piemēriem – dabīgās kosmētikas ražotājs "Madara", kas ir izvēlējies savu produkciju iesaiņot iepakojumā ar pievienoto vērtību, jo to izgatavo personas ar garīga rakstura traucējumiem.
Foto: Shutterstock
Sociālās uzņēmējdarbības dažādie virzieni kalpo par sabiedrības saliedēšanas un virzības instrumentu, pierādot, ka ikviens var būt gan sabiedrības, gan darba tirgus pilnvērtīgs dalībnieks. Un tikai iekļaujoša un atvērta sabiedrība ir ilgtspējīga sabiedrība, kas meklē un arī atrod iespējas, kā visiem kopā sasniegt lielo mērķi – mainīt sabiedrības domāšanu un paradumus no īstermiņa uz ilgtermiņa.