Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Klimata pārmaiņu ietekme uz nozaru
attīstību Latvijā – kurus skars visvairāk?
AR SOLI NĀKOTNĒ
Foto: Shutterstock
Klimata pārmaiņas arvien uzstājīgāk ienāk mūsu mājās un darbavietās – gan izvēloties ilgtspējīgus traukus pavasara piknikam, gan apspriežot uzņēmuma attīstības perspektīvas tuvākajiem gadiem. Lai arī klimata izmaiņas ir dabisks process, jo planēta un tās laikapstākļi, gadu simtiem ejot, ir mainījušies, tomēr esam sasnieguši punktu, kad cilvēku rīcība atstāj pārāk postošu ietekmi uz mūsu planētu. Tas var radīt dramatiskas sekas – kādā reģionā izraisīt sausumu un ūdens trūkumu, citā veicināt ūdens līmeņa celšanos, zemes applūšanu, postošas vētras.
Arī Latvijā pēdējo 100 gadu laikā gada vidējā gaisa temperatūra ir cēlusies par 1,5 grādiem pēc Celsija un saīsinājies ziemas garums. Tas var šķist nenozīmīgs kāpums vai pat izraisīt pozitīvas sajūtas, jo varam baudīt siltākus laikapstākļus, taču pat šādas nelielas izmaiņas rada ietekmi, piemēram, uz mežsaimniecību un lauksaimniecību – vairojas dažādi insekti un slimības, palielinās postošu vētru skaits u. tml.

Lai mazinātu klimata pārmaiņu tempu un planētu atveseļotu, Eiropas Savienība (ES) ir izvirzījusi ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt valstu klimatneitralitāti, jo ar vidi saistīto problēmu risināšanai ir nepieciešama ātra un ļoti mērķēta rīcība. Tā dēvētais Eiropas zaļais kurss paredz, ka šajā procesā būs jāiesaistās ikvienam – no atsevišķa indivīda vai maza uzņēmuma līdz valstu valdībām un lielām korporācijām.

Kā jebkuras tik vērienīgas izmaiņas, tās atstās atšķirīgu ietekmi uz dažādiem Latvijas ekonomikas sektoriem – dažām nozarēm pavērs jaunas attīstības iespējas, citām pielāgošanās jaunajiem apstākļiem un prasībām prasīs papildu izdevumus. Ietekmi, kādu uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm radīs klimata pārmaiņas un pasākumi to mazināšanai, skaidro
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Augs pieprasījums pēc zaļas enerģijas un energoefektīvām mājām
Augs pieprasījums pēc zaļas enerģijas un energoefektīvām mājām
Mēdz teikt, ka dažādas krīzes ir arī iespēju laiks, tikai jāprot tās izmantot. Planētas atveseļošanās plāni radīs jaunas iespējas industrijām un uzņēmumiem, kas mainīs paradumus, kā mēs dzīvojam, strādājam, ceļojam, ēdam, pārvietojamies, tērējam energoresursus. Šobrīd par ļoti perspektīvām uzskata nozares, kas saistītas ar ilgtspējīgu transportu, tīru enerģiju, ēku renovāciju, aprites jeb cirkulāro ekonomiku, videi draudzīgu lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību.
Enerģētika
Lielas investīcijas sagaidāmas enerģētikas nozarē, kas Latvijā rada ap 37% emisiju, tā ir galvenā vides piesārņotāja. Mūsu valstī jau šobrīd ir lielas atjaunīgo energoresursu elektrības ražošanas jaudas, un pie augstajām elektrības cenām enerģētikas nozare tikai iegūs. Pašlaik investīcijas vēja elektrostacijās ir ekonomiski pamatotas, un politikas izmaiņas padarīs tās vēl rentablākas. Kad vēja turbīna ir uzbūvēta, tā ražo lēti, un to nav izdevīgi apturēt pat tad, kad cenas ir tuvu nullei. Vēja enerģijas potenciāls Latvijā ir milzīgs. Šādi ir iespējams saražot enerģijas daudzumu, kas pārsniedz Latvijas vajadzības.
Renovācija un būvniecība
Energoresursu taupīšana ir viens no zaļā kursa pamatbalstiem, uzskatot, ka lētākā un tīrākā enerģija ir tā, ko vispār neizmantojam. Būs jāuzlabo esošo un topošo ēku energoefektivitāte, tādēļ ES plāno īstenot ēku "renovācijas vilni", lai māju energoefektivitātes celšanas apjomus trīskāršotu. Tas radīs pozitīvu ietekmi uz celtniecības un būvniecības nozarēm, jo šī mērķa sasniegšanai plānots ieguldīt lielus finanšu resursus. Tiek lēsts, ka būvniecības nozare rada 35% no ES kopējā atkritumu daudzuma, un tas ir patiešām daudz. Lielāka materiālu efektivitāte ļautu ietaupīt 80% no siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko nozare rada. (1)
Atsevišķas rūpniecības nozares
Starp ieguvējiem būs arī atsevišķas rūpniecības nozares. Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas ražo biomasas, t.i., šķeldas, granulu, apkures iekārtas un komponentes atjaunīgās enerģijas iekārtām – vēja elektrostacijām, saules paneļiem, to nākotnes perspektīvas ir labas. Arī ķīmiskā rūpniecība var iegūt, aizvietojot no naftas iegūtas izejvielas ar bioloģiskas izcelsmes izejvielām. Noteikti jāpiemin arī mašīnbūve, kur iekšdedzes dzinēji būs jānomaina uz elektriskajiem. Transports Latvijā ir otrs lielākais piesārņotājs, kas rada ap 28% siltumnīcefekta gāzu emisiju, tādēļ nozares, kas saistītas ar ilgtspējīgu mobilitāti, būs ļoti rentablas.
Lauksaimniecību un mežsaimniecību gaida būtiskas izmaiņas
Lauksaimniecību un mežsaimniecību gaida būtiskas izmaiņas
Tur kur kāds iegūst, vienmēr ir arī zaudētāji. Vairākām nozarēm cīņa pret klimata pārmaiņām prasīs daudz lielāku pielāgošanos un radīs papildu finansiālos izdevumus, peļņas zudumu, izmaiņas dažādos biznesa procesos.

Kā norāda Pasaules Dabas fonda projektu vadītāja Laura Treimane, uzņēmumiem, kuru darbību zaļais kurss skars spēcīgāk, ir jāseko līdzi tendencēm un jāspēj prognozēt gan fiziskās, gan politiskās vides izmaiņas: "Viens ir saimnieciskās darbības pielāgošana vides un klimata situācijai, bet otrs – kā attīstīsies tehnoloģijas, kurām šobrīd sniedzam priekšroku, un vai politiskie lēmumi atspoguļojas uzņēmuma investīciju plānā. Uzmanīgi jāpārskata investīcijas tuvākajos 5–10 gados, ņemot vērā, ka šobrīd esam "zaļo" pārmaiņu procesā."
Lauksaimniecība
Lai gan par zaļā kursa ietekmi uz lauksaimniecības nozari pagaidām vēl valda liela neskaidrība, visticamāk, samazināsies lauksaimnieku izvēles brīvība minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanā. Tas var samazināt ražu un gūto peļņu, bet nenozīmē, ka nozare nevarēs sekmīgi attīstīties. Ja augs bioloģiski apstrādāto platību īpatsvars, iespējams, mazāku ražu kompensēs augstāka saražotās produkcijas cena. Daudz kas būs atkarīgs no likumu radītāju un pašu lauksaimnieku spējas domāt stratēģiski. Nebūtu gudri pieņemt lēmumus, kas samazinātu lauksaimniecību Latvijā, kā rezultātā vairāk ražotu valstīs, kur lauksaimniecībai nepieciešama apūdeņošana. Tas var novest pie vēl neskarto dabas teritoriju pārveidošanas un nekontrolētas ķīmijas lietošanas. Šādā gadījumā ietekme uz klimatu globālā mērogā nemazinātos, iespējams, pat palielinātos.
Mežizstrāde
Šobrīd mežistrādes apjoms Latvijā ir ļoti liels, un, lūkojoties no mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas skatupunkta, tas nav ilgtspējīgi. Nākotnē pieaugs to platību īpatsvars, kas tiks izņemtas no saimnieciskās aprites vai kur darbība tiks stingri ierobežota. Tā kā meža nozare ir būtiska Latvija ekonomikas un īpaši eksporta sastāvdaļa, būs jādomā par ilgtspējīgiem risinājumiem šīs nozares attīstībā. Kamēr Rīgā tā veido ap 6% no visiem reģiona eksporta ienākumiem, Vidzemē – ap 40%. Meža nozarē ir arī liels nodarbināto skaits.

Savukārt kokapstrādes nozare būs gan ieguvēja, gan zaudētāja – zaļais kurss veicinās koksnes izmantošanu celtniecībā, bet tas arī samazinās izejvielu pieejamību. Jārada lielāka pievienotā vērtība tepat uz vietas, un jāsamazina neapstrādātas koksnes eksports.
Ieguves rūpniecība
Lai gan līdz 2030. gadam būtiskas izmaiņas kūdras nozares darbībā netiek plānotas, pastāv iespēja, ka tālākā nākotnē vides politikas izmaiņu dēļ kūdras ieguve varētu tikt pārtraukta. Kūdras produktus izmanto gan pārtikas produktu ražošanā, gan lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, līdz ar to izmaiņu gadījumā tiks ietekmētas arī saistītās nozares. Lai šajā nozarē strādājošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, būs jāveic būtiski uzlabojumi, samazinot ietekmi uz vidi un energoresursu patēriņu, kā arī jāveic izstrādāto lauku rekultivācija un apmežošana.
Cik lieli ieguvumi ir gaidāmi no zaļā kursa ieviešanas?
Cik lieli ieguvumi ir gaidāmi no zaļā kursa ieviešanas?
Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, tāpēc veiksme pārmaiņu mazināšanā būs atkarīga no visas pasaules iesaistes. Ejot šo ne vieglo, bet tik nepieciešamo planētas atveseļošanas ceļu, Eiropa ir uzņēmusies līdera lomu, ar savu piemēru apliecinot, ka pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas. Pastāv cerība, ka Eiropas paraugs mobilizēs arī citas valstis un reģionus pievienoties šī kopīgā mērķa sasniegšanai.

Kā norāda Laura Treimane, klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušana notiek tagad un šīm izmaiņām ir jāpielāgojas: "Vairāk nekā 50% no pasaules iekšzemes kopprodukta ir atkarīgi no dabas, un šī atkarība ir lielāka, nekā tika uzskatīts iepriekš. Aptuveni 44 triljonu ASV dolāru ekonomiskās vērtības radīšana ir vidēji vai ļoti atkarīga no dabas, īpaši būvniecība, lauksaimniecība un pārtikas nozare. Klimata pārmaiņas ietekmēs resursu pieejamību, jo ierastā prakse resursus noplicina ātrāk, nekā tie spēj atjaunoties konkrētā laika posmā."

Nākotnē būs cīņa par resursiem, jo pieprasījums turpinās palielināties, nāks klāt arvien jauni vides mērķi, mazināsies primāro resursu pieejamība un arvien pieejamāki kļūs sekundārie bioresursi.
Tas noteikti ir un būs arī tēla un konkurences jautājums, jo ne viss, kas ir "zaļš", tāds patiesībā arī ir, un – kas ir ilgtspējīgs šodien, var nebūt ilgtspējīgs rīt. Agrāk vai vēlāk uzņēmumam jāsāk sekot līdzi tendencēm, jo atpakaļceļa vairs nav.
— Laura Treimane, Pasaules Dabas fonda projektu vadītāja
Lūkojoties ilgtermiņā, ieguvumi no cīņas pret klimata pārmaiņām Eiropas un arī Latvijas ekonomikai noteikti būs ar plusa zīmi. Pat ja vēlamies būt skeptiķi un apgalvot, ka mērķis ir utopisks un saistīts ar lielām izmaksām, dzīvošana "pa vecam" nav alternatīva. Lielās siltumnīcefekta gāzu emisijas jau radījušas lielas klimata svārstības, kas ietekmē lauksaimniecību un iegūto ražu, jūras līmeņa celšanos, pasaules ūdeņu piesārņošanos. Varam domāt, ka tas mūs skar maz, tomēr pasaules ekonomika ir tik cieši saistīta, ka sekas agrāk vai vēlāk nonāks arī līdz mums.

Turklāt, tā kā Baltijas jūra ir ļoti noslēgta jūra, ļoti būtiska ir reģionālu, ne tik daudz globālu procesu ietekme uz tās piesārņojumu. Tomēr arī Latvijā pēc 70–100 gadiem varētu notikt vērā ņemamu teritoriju applūšana, kuras vairs nebūs atgūstamas.

Pašreizējie ES plāni, sastopoties ar realitāti, noteikti vēl daudzreiz tiks koriģēti, bet tas tos nepadara mazāk ambiciozus. Šobrīd mums ir cerības novērst liela mēroga klimata katastrofu tikai tāpēc, ka atjaunīgās enerģijas izmaksas ir daudz zemākas, nekā optimisti paredzēja pirms 10 vai 20 gadiem. Pasaules glābšana ir klavierspēle, ko apgūst darot un nevar iemācīties teorētiski.
Projekta ’’Ar soli nākotnē” veidotāji: saturs – "Luminor" un "Delfi Brand Studio", dizains – Ralfs Eglītis, izstrāde – Kārlis Simanovičs, projekta vadītājs – Ēriks Radželis, mediju komunikācijas eksperte – Klinta Rasmane.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.