Vācija starp Eiropas valstīm ir viens no galvenajiem Krievijas dezinformācijas kampaņas mērķiem, kuras nolūks ir noskaņot sabiedrību pret Ukrainu un mazināt Vācijas atbalstu šai Krievijas agresiju piedzīvojošajai valstij, secina vācu izmeklējošās žurnālistikas organizācija "Corrective". Bundestāga deputāte Zanda Martens gan uzskata, ka lielāko Vācijas sabiedrības daļu šī dezinformācijas kampaņa nesasniedz.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Martens skaidro, ka Vācijas sabiedriskie mediji necenšas padarīt Kremļa dezinformācijas kampaņu vēl populārāku, iespējams tas ir iemesls, kāpēc sabiedriskajos medijos konstatēto viltus ziņu vēstījumi netiek izcelti.

Viens no viltus ziņu mērķiem ir mazināt Vācijas uzticību un militāro atbalstu Ukrainai, tāpēc pārsteidzoša nav "Telegram" kanālos izplatīta melīga informācija, ka melnajā tirgū nonākušas Ukrainai ziedotas "Stinger" raķetes.

Tomēr vairums Vācijas sabiedrības apzinās, ka ieroču sūtīšana Ukrainai ir nepieciešamība, lai palīdzētu Kijivai turēties pretī Krievijai, tāpēc šādas maldinošas ziņas nespēj ietekmēt nozīmīgas sabiedrības daļas uzskatus, domā Martens.

Problēma gan ir galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai", kuras saites ar Krieviju, kā uzsver Martens, nav noliedzamas, un kuras biedri piedalās Kremlim izdevīgu naratīvu izplatīšanā, tostarp to fiksējis arī "Correctiv". Deputāte norāda, ka īpaši Austrumvācijā ir rajoni, kur AfD ir lielākais politiskais spēks, tāpēc Vācijas uzdevums ir pārliecināt cilvēkus, kāpēc vēlēšanās būtu jāizvēlas citas partijas.

Politiķe uzskata, ka cīņai ar dezinformāciju ir vairāk jāinvestē cilvēku izglītošanā, tostarp jau bērniem mācot par to, kā kritiski vērtēt avotus sociālajos tīklos.

"Ja cilvēki būs informēti un sapratīs, kā atšķirt patiesu ziņu no nepatiesas, tad šādai propagandai principā vairs nebūs nekādu cerību," rezumē Martens.

Vairāk par to visu video.

Pilnu raidījuma "Komandcentrs" epizodi, kur runāts par Vācijas politiskā kursa maiņu jeb "Zeitenwende" pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, var skatīties šeit.

Savukārt visus "Delfi" faktu pārbaudes rakstus var lasīt sadaļā "Atmaskots".

Saturs veidots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Saturā paustie viedokļi nepārstāv Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Eiropas Komisija nav atbildīga par saturā iekļauto informāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.