Ints Krasts: Dzirdam par ambīciju apsteigt mūsu kaimiņus – ir tikai trīs veidi, kā to izdarīt  (1)

Vienlaikus Latvijas uzņēmējdarbības vidē vērojama atturēšanās no paaugstināta riska nenoteiktības apstākļos, tostarp attiecībā uz ilgtermiņa investīcijām. Līdz šim šī piesardzība palīdzējusi nodrošināt zināmu stabilitāti un izvairīties no dažādiem ekonomiska rakstura izaicinājumiem, tajā pašā laikā tā var nozīmēt neizmantotas iespējas, uzsākoties jaunam attīstības ciklam.

Kopumā Baltijas uzņēmēji 2024. gadam prognozē stabilitāti, un tā ir laba ziņa. Vērtējot Baltijas biznesa vidi, vispesimistiskāk noskaņoti ir mūsu ziemeļu kaimiņi. Aptuveni trešā daļa uzņēmēju Igaunijā uzskata, ka uzņēmējdarbības vide būs ne pārāk labvēlīga, savukārt Lietuvā (apmēram puse aptaujāto) un Latvijā (40%) noskaņojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir uzlabojies. Tas daļēji saistīts ar iepriekšējā gada IKP kritumu Igaunijā un zināmu stabilitāti Latvijā un Lietuvā, kā arī situāciju šo valstu galvenajos eksporta tirgos.

Starp galvenajām bažām, kas nodarbina uzņēmumu finanšu direktoru prātus, domājot par attīstību tuvākajā laikā, dominē globālās ekonomikas perspektīvas – to izceļ vairāk nekā puse uzņēmumu pārstāvju visās Baltijas valstīs. Citu nozīmīgāko faktoru vidū izgaismojas ģeopolitiskie riski un pieprasījuma kritums, kā arī gaidāmais spiediens uz peļņu un cenām. Tajā pašā laikā teju 80% uzņēmumu uzskata, ka viņu finanšu stāvoklis ir labs vai ļoti labs - to redzam arī no bankas puses.

Tāpat arī Latvijas uzņēmumu naudas atlikumi bankas kontos gadu no gada aug par aptuveni 4-6%. 2022. gada beigās kontu atlikumi jau pārsniedza kopējos uzņēmumu kredīta atlikumus un šobrīd šī tendence ir nostiprinājusies.

No otras puses, apzinoties nenoteiktību, virkne uzņēmumu pārskata savus attīstības plānus, samazina iepirkumu apjomu, optimizē izmaksas – dara visu, lai nodrošinātos nezināmajam. Tas skar arī vēlmi investēt, tostarp izmantojot kredītresursus. Latvijā ir viens no zemākajiem kredītsaistību līmeņiem Eiropas Savienībā. Daudzi uzņēmumi attīstās par sava kapitāla līdzekļiem, kas pēc pieprasītās atdeves ir viens no dārgākajiem finansēšanās veidiem.

Aizdomāties liek Baltijas uzņēmumu finanšu direktoru redzējums par plāniem novirzīt līdzekļus aizdevuma pirmstermiņa atmaksai – Lietuvā šādu uzņēmumu īpatsvars ir samazinājies no 27% uz 17%, bet Latvijā jau ilgāku laiku stabili turas 20–25% robežās. Esam bijuši ļoti piesardzīgi, uzņemoties saistības, un tas ļauj vieglāk pārdzīvot laiku, kad naudas cena ir samērā augsta. Uzņēmumu piesardzība, no vienas puses, ir saprotama.

No otras puses, piesardzība, neveicot vai novēlojot investīcijas (ar vai bez kredītresursu palīdzību) ilgtermiņā var nozīmēt savlaicīgu iespēju neizmantošanu, ekonomikai uzsākot jaunu attīstības ciklu.

Ja daudzos aspektos Baltijas valstu uzņēmumi šķiet ļoti līdzīgi, ir viens jautājums, kurā atbildes vienmēr ir atšķīrušās, proti, uzņēmumu prioritātes. Latvijā vēsturiski ir bijusi aktuāla jaunu produktu un pakalpojumu ieviešana, kam šogad piepulcējusies arī vēlme biznesu digitalizēt, automatizēt un ieguldīt inovācijās (prioritāte 26% uzņēmēju). Igaunijā, kur galvenā prioritāte vienmēr ir bijusi digitalizācija un automatizācija, tagad uzņēmēji kā galveno uzdevumu saredz naudas plūsmas palielināšanu (27%).

Savukārt Lietuvā uzņēmumu prioritātes pēdējos gados ir pārsteidzoši maz mainījušās – jau vairākus gadus un arī 2024. gadā galvenā prioritāte joprojām ir ieguldījumi jaudu palielināšanā; šādi plāni ir 29% respondentu. Lietuvas uzņēmumu redzējums par prioritātēm jau vairāku gadu garumā liek nopietni aizdomāties par riska apetītes atšķirību starp Baltijas valstu uzņēmumiem un, kas ir būtiski, arī ekonomikas ciklu kontekstā.

Saskaņā ar ekonomistu prognozēm 2024. būs "gads uz vietas" – tas tiks aizvadīts sava veida stabilizēšanās vai pat stagnācijas zīmē gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos. Ar vairāku ekonomikas ciklu pieredzi bankā un, balstoties elementārā loģikā, var teikt, ka pēc krituma vienmēr nāk kāpums. Būtiskākais ir tas, ka ejot cauri vienam ciklam, ir jāgatavojas nākamajam. Bieži tas pienāk ātrāk, nekā sākotnēji šķita.

Neviens nevar pateikt, kad, bet skaidrs ir tas, ka priekšnoteikumi straujai attīstībai un izaugsmei sekos. Šobrīd iezīmējas atliktā pieprasījuma tendence – gan privātpersonu pusē, gan uzņēmumu vidē kādu laiku bijusi piesardzība, līdzekļu pieturēšana, vērtības saglabāšana, nevis vairošana. Pārliecībai augot, pavisam nemanāmi var pienākt brīdis, kad pieprasījums strauji kāps. Tas, savukārt, var radīt izaicinājumus ar jaudām un iespējām to apmierināt, tāpēc laicīga sagatavošanās ir būtiska.

Dažādos līmeņos un formātos dzirdam par ambīciju apsteigt mūsu kaimiņus – liekas, ka ir tikai trīs veidi, kā to izdarīt – gaidīt, kad paveiksies, skriet ātrāk vai darīt citādāk vai gudrāk par citiem.

Tālredzīgi lēmumi jāpieņem tagad. Šis nenoteiktības laiks ir jāizmanto, lai radītu vai nostiprinātu savu potenciālu, audzētu muskuļus un gatavotos nākamajam ekonomikas attīstības ciklam. Uz šo var skatīties tāpat kā uz investīcijām finanšu tirgos – vēsturiski sekmīgākie investori vienmēr veic investīcijas tad, kad citi iespējas neredz vai citiem ir bail.

Redzu, ka Latvijas uzņēmumiem ne tikai ir potenciāls, bet tie var arī atļauties būt ambiciozāki savā izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās – un ne tikai vietējā mērogā, bet noteikti pāri robežām. Tam ir visi priekšnoteikumi, tikai dažkārt uzņēmumiem vajadzīgs lielāks iedrošinājums.