"Bling bling", sirsniņas un dažādi biznesa modeļi: eksports un zīmola pielāgošana
Foto: Shutterstock
Daudzi tirgotāji noteikti piekritīs – ja tevis nav internetā, tu teju vai neeksistē. Turklāt e-komercija ir arī viens no eksporta veicināšanas instrumentiem, kas ļauj sasniegt pircēju gan tepat, pāris metru attālumā, gan arī otrā pasaules malā. Tiesa, startējot jaunā tirgū, jārēķinās ar to, ka nāksies pielāgoties un, iespējams, vispār mainīt sava zīmola tēlu. Kāpēc nepieciešami sadarbības partneri, kas jāņem vērā, veicot piegādes uz ārzemēm, un kā pielāgot savu zīmolu – to Latvijas e-komercijas gada balvas "E-komercijas zvaigzne" ietvaros notikušās diskusijas "Latvijas e-komercijas eksporta veiksmes stāsti: kā būt redzamam pasaulē?" laikā skaidroja pieredzējuši uzņēmēji.
"Delfi" studijā diskusijā par e-komerciju un eksportu tikās dabiskās dermokosmētikas zīmola "Labrains" dibinātāja un īpašniece Līga Brūniņa, Zane Zamuška – viena no lietusmēteļu zīmola "RainSisters" dibinātājām un īpašniecēm – un Latvijas Eksportētāju asociācijas ("The Red Jackets") valdes locekle, bērnu mēbeļu un attīstošo rotaļlietu zīmola "Ette Tete" dibinātāja Linda Riekstiņa-Šnore. Kopā ar diskusijas vadītāju Arti Ozoliņu tika meklētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem saistībā ar e-komerciju un eksportu.
Diskusijas gaitā ieskicējās vairākas vērtīgas atziņas. Piemēram, latviešiem ir ļoti spēcīgas zināšanas un vietējie ražotāji ir spējīgi radīt eksportspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību. Uzsākot savu biznesu, uzreiz vērts arī sākt domāt par eksporta iespējām, un viens no pirmajiem soļiem ir savas mājaslapas un interneta veikala izveidošana. Tāda platforma kā "Etsy" ir lieliska vieta, kur testēt savu ražoto produktu un redzēt pircēju reakcijas, taču jārēķinās, ka, augot ambīcijām un mērķiem, nāksies vairāk līdzekļu ieguldīt savas mājaslapas un interneta veikala izveidē, kas savā ziņā ir arī zīmola vizītkarte. Ļoti būtiska ir atgriezeniskā saite ar pircējiem – viņu atsauksmes, pieredze un apmierinātība. Vairāk lasiet šeit.
Diskusijas gaitā ieskicējās vairākas vērtīgas atziņas. Piemēram, latviešiem ir ļoti spēcīgas zināšanas un vietējie ražotāji ir spējīgi radīt eksportspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību. Uzsākot savu biznesu, uzreiz vērts arī sākt domāt par eksporta iespējām, un viens no pirmajiem soļiem ir savas mājaslapas un interneta veikala izveidošana. Tāda platforma kā "Etsy" ir lieliska vieta, kur testēt savu ražoto produktu un redzēt pircēju reakcijas, taču jārēķinās, ka, augot ambīcijām un mērķiem, nāksies vairāk līdzekļu ieguldīt savas mājaslapas un interneta veikala izveidē, kas savā ziņā ir arī zīmola vizītkarte. Ļoti būtiska ir atgriezeniskā saite ar pircējiem – viņu atsauksmes, pieredze un apmierinātība. Vairāk lasiet šeit.
Kā veiksmīgi startēt ārvalstu tirgū?
Mēģinot ar savu ražoto produktu ielauzties ārvalstu tirgū, ļoti būtiska ir stratēģija, kā tas tiks darīts. Linda Riekstiņa-Šnore norādīja, ka nav tāda viena pareizā ceļa, kā uzsākt eksportu. Viss ir atkarīgs no industrijas un uzņēmēja ambīcijām.
“
Pamatu pamatos ir katra uzņēmuma stratēģija, kā viņš ies tajā tirgū. Nav nedz pareizu, nedz nepareizu ceļu. Galvenais – spēt sasniegt sadarbības partneri, piemēram, citu veikalu, kas pārstāvēs tavu zīmolu. Vai arī tu izlem, ka iesi pats ar savu, piemēram, pārstāvniecību un vērsi filiāli. Vai arī būs aģents, kurš palīdzēs ar lokalizāciju. Tas ir pamatu pamats – kā tu vēlies pārdot.
"Ir valstis, kur labāk strādā distribūcija, kur tu pārdod, un tad kāds pārdod tālāk. Ir valstis, kur labāk strādā aģenttipa līgumi, – viņš [aģents] atrod, kur tirgot. Dažādi modeļi. Ir jāsaprot un jāizvērtē," Riekstiņas-Šnores teikto papildināja Līga Brūniņa.
Savukārt Zane Zamuška uzsvēra, ka ļoti daudz kas ir arī atkarīgs no paša produkta un industrijas. Piemēram, viņas pārstāvētajā modes industrijā tādas distribūcijas nav, tāpēc ir vērtīgi izmantot B2B biznesa modeli, kas būtībā nozīmē, ka produkts tiek pārdots citiem uzņēmumiem. "Īpaši maziem zīmoliem ir tipiski domāt – es iešu uz tirdziņiem, tad es pats pārdošu, nevienam nekas nebūs jāmaksā. Bet, ja sarēķina visu, kas tur iekļaujas, arī savu algu... Cik izmaksā ražot desmit vienības, salīdzinot ar 500? Kāda tur ir efektivitāte?" sacīja Zamuška.
"Īstenībā jau neviens no šiem biznesa veidiem un moduļiem nav ne izdevīgāks, ne mazāk izdevīgs. Maldīgi domāt, ka pašam pārdot [pa tiešo] ir izdevīgāk, jo veikali prasot atlaides. Bet, lai pats sasniegtu to cilvēku, – cik tev daudz jāiegulda mārketingā, digitālajās reklāmās, tirgus izpētē? Tas viss noēd starpību starp veikala cenu (B2B) un gala patērētāja cenu," piebilda Riekstiņa-Šnore.
Savukārt Zane Zamuška uzsvēra, ka ļoti daudz kas ir arī atkarīgs no paša produkta un industrijas. Piemēram, viņas pārstāvētajā modes industrijā tādas distribūcijas nav, tāpēc ir vērtīgi izmantot B2B biznesa modeli, kas būtībā nozīmē, ka produkts tiek pārdots citiem uzņēmumiem. "Īpaši maziem zīmoliem ir tipiski domāt – es iešu uz tirdziņiem, tad es pats pārdošu, nevienam nekas nebūs jāmaksā. Bet, ja sarēķina visu, kas tur iekļaujas, arī savu algu... Cik izmaksā ražot desmit vienības, salīdzinot ar 500? Kāda tur ir efektivitāte?" sacīja Zamuška.
"Īstenībā jau neviens no šiem biznesa veidiem un moduļiem nav ne izdevīgāks, ne mazāk izdevīgs. Maldīgi domāt, ka pašam pārdot [pa tiešo] ir izdevīgāk, jo veikali prasot atlaides. Bet, lai pats sasniegtu to cilvēku, – cik tev daudz jāiegulda mārketingā, digitālajās reklāmās, tirgus izpētē? Tas viss noēd starpību starp veikala cenu (B2B) un gala patērētāja cenu," piebilda Riekstiņa-Šnore.
“
Ar to, ka mēs esam mazi, mēs ļoti ceļam sev arī pašizmaksu. Tiklīdz tu kļūsti lielāks, tu jau visu pielāgo dažādu valstu tirgiem, tu jau ej uz citu, tev ir citas izmaksas. Bet, lai tu līdz tam tiktu, tev ir atkal jāiegulda.
"Manuprāt, arī uzņēmumiem vajag dalīties pieredzē savā starpā. Arī konkurējošiem uzņēmumiem. Pieredze jau parādīs – pat ja tu atver tādu pašu uzņēmumu, kas ražo līdzīgas preces, ieved pie sevis ražotnē, parādi, kā tu dari, nebūs tā, ka viņš aizbrauks un izdarīs tieši tāpat. Tas vienkārši nav iespējams. Ir lietas, kuras nevar kopēt. Kaut vai skaties – divi uzņēmumi, kas ar līdzīgiem produktiem sākuši vienā laikā, iet katrs atšķirīgi. Mums noteikti nevajadzētu baidīties no dalīšanās. Tas arī ir viens no "The Red Jackets" mērķiem – ka ir izbraukuma sēdes, braucam un skatāmies, mācāmies viens no otra. Kopējais labums palielināsies, ja katram mums individuāli ies labāk," piebilda Riekstiņa-Šnore.
Vairāk vērtīgu atziņu, noderīgu ieteikumu un pieredzes stāstu no trim pieredzējušām uzņēmējām atrodi diskusijas "Latvijas e-komercijas eksporta veiksmes stāsti: kā būt redzamam pasaulē?" ierakstā.
Vairāk vērtīgu atziņu, noderīgu ieteikumu un pieredzes stāstu no trim pieredzējušām uzņēmējām atrodi diskusijas "Latvijas e-komercijas eksporta veiksmes stāsti: kā būt redzamam pasaulē?" ierakstā.
Zīmola tēls – par gaumi nestrīdas
Startējot ar savu produktu ārvalstu tirgū, ir jādomā arī par zīmola tēlu un tā stāstu – kā tas tiks uztverts dažādos reģionos un kultūrtelpās. "The Red Jackets" valdes locekle ieteica veikt rūpīgu tirgus izpēti, ideālā variantā paviesojoties valstī, kurā plāno izvērst savu biznesu. Tikai savām acīm skatot un iepazīstot konkrēto valsti un tās cilvēkus, varēs labāk izprast, kā pozicionēt savu produktu.
“
Nav obligāti pavisam citu zīmolu, bet kaut kādi pielāgojumi visdrīzāk būtu jāveic. Kaut vai piemērs, tur gan mums ir sadarbības partneris, nevis e-komercija, ir Dienvidkorejā, tas ir tāds tālākais tirgus, kur mēs jau tirgojam, un es skatos to viņa mājaslapu un domāju, ka nekad nevarētu... Mūsu mentalitāte un izpratne par to, kas ir skaists un gaumīgs, neļautu izveidot kaut ko tādu. Bet tur viss ir tajos "bling bling" un sirsniņās. Un tur tad tiešām ļoti palīdz arī aizbraukt uz vietas.
Viņa sevis teikto papildināja ar atziņu, ka šeit, Latvijā, ir grūti domāt tā, kā cilvēki domā kādā citā zemē, tāpēc pirms eksporta uzsākšanas noteikti ir vērts aizbraukt uz konkrēto reģionu, lai saprastu, vai uzņēmējs vispār spēs pielāgoties. Arī Brūniņa pauda viedokli, ka uzņēmējam ir jābrauc un pašam jāiepazīst ārvalstu tirgus, kurā plānots izplatīt savu produktu, jo informācijas burbuļi, mentalitātes un kultūras mēdz atšķirties. Viņas skatījumā, ir vērts apmeklēt dažādas izstādes un konferences, kur var ne tikai smelties iedvesmu, pastāstīt par sevi, bet arī iegūt partnerus un jaunus kontaktus.
Savukārt Zamuška pieminēja, ka ļoti būtiski ir arī padomāt par to, kādā valodā mājaslapā vai interneta veikalā izlasāma visa informācija. Nevar paļauties uz to, ka visi runās angliski. "Redzam elektroniskajā pastā, ka raksta klienti no Francijas. Un "Etsy" vācu klienti raksta vāciski. Mums pagaidām mājaslapa ir tikai angļu valodā, bet nopietni domājam par to, ka tas ir viens no tiem soļiem, kas jāuzlabo, lai sasniegtu vairāk pircēju," skaidroja zīmola "RainSisters" īpašniece.
Savukārt Zamuška pieminēja, ka ļoti būtiski ir arī padomāt par to, kādā valodā mājaslapā vai interneta veikalā izlasāma visa informācija. Nevar paļauties uz to, ka visi runās angliski. "Redzam elektroniskajā pastā, ka raksta klienti no Francijas. Un "Etsy" vācu klienti raksta vāciski. Mums pagaidām mājaslapa ir tikai angļu valodā, bet nopietni domājam par to, ka tas ir viens no tiem soļiem, kas jāuzlabo, lai sasniegtu vairāk pircēju," skaidroja zīmola "RainSisters" īpašniece.
Bezmaksas piegādes – vai tiešām bez maksas?
Sarunas gaitā tika runāts arī par klupšanas akmeņiem. Viens no tiem – piegādes ķēdes un kurjerpakalpojumi. Izskanēja viedoklis, ka tādi milži kā "Amazon" un citi līdzīgi pircējus ir "izlutinājuši" ar nākamās dienas piegādēm. Kā norādīja Līga Brūniņa, cilvēki vairs nav gatavi savu pasūtījumu gaidīt mēnesi, tāpēc, uzsākot eksportu, vēlams ārzemēs atrast sadarbības partneri un izveidot noliktavu. Pretējā gadījumā e-komercija nevedīsies.
Lai gan bezmaksas piegādes veicina e-komerciju, tomēr eksporta gadījumā, ejot šo ceļu, tirgotājs var pats sev izdarīt lāča pakalpojumu. Brūniņa uzsvēra, ka ar bezmaksas piegādēm uz ārzemēm uzņēmējiem jābūt ļoti uzmanīgiem, – ja nu pasūtītājs, piemēram, dzīvo kādā attālā vietā, kas nav kurjerkompāniju ikdienas maršrutā? "Ja tev ir specifisks produkts, kas varētu interesēt ne lielpilsētu iedzīvotājus, var iedzīvoties ļoti lielās izmaksās, kas attiecas uz kurjeru," sacīja "Labrains" dibinātāja. Viņa ieteica rūpīgi sekot līdzi klientu atsauksmēm un ieklausīties viņu vēlmēs, lai labāk saprastu, kādi piegāžu veidi ir iecienītākie.
Latvijas e-komercijas gada balvas pasākums "E-komercijas zvaigzne 2023" šogad norisināsies jau trešo reizi, un tā ietvaros profesionāla žūrija noteiks Latvijas labākās e-komercijas vietnes 10 dažādās kategorijās. Pieteikšanās Latvijas e-komercijas gada balvai ir bez maksas, un konkursam ikviens e-komercijas uzņēmums var pieteikties līdz 8. aprīlim. Pieteikuma anketu meklē šeit.
Lai gan bezmaksas piegādes veicina e-komerciju, tomēr eksporta gadījumā, ejot šo ceļu, tirgotājs var pats sev izdarīt lāča pakalpojumu. Brūniņa uzsvēra, ka ar bezmaksas piegādēm uz ārzemēm uzņēmējiem jābūt ļoti uzmanīgiem, – ja nu pasūtītājs, piemēram, dzīvo kādā attālā vietā, kas nav kurjerkompāniju ikdienas maršrutā? "Ja tev ir specifisks produkts, kas varētu interesēt ne lielpilsētu iedzīvotājus, var iedzīvoties ļoti lielās izmaksās, kas attiecas uz kurjeru," sacīja "Labrains" dibinātāja. Viņa ieteica rūpīgi sekot līdzi klientu atsauksmēm un ieklausīties viņu vēlmēs, lai labāk saprastu, kādi piegāžu veidi ir iecienītākie.
Latvijas e-komercijas gada balvas pasākums "E-komercijas zvaigzne 2023" šogad norisināsies jau trešo reizi, un tā ietvaros profesionāla žūrija noteiks Latvijas labākās e-komercijas vietnes 10 dažādās kategorijās. Pieteikšanās Latvijas e-komercijas gada balvai ir bez maksas, un konkursam ikviens e-komercijas uzņēmums var pieteikties līdz 8. aprīlim. Pieteikuma anketu meklē šeit.