Фото: Shutterstock

Divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā lielie Eiropas aizdevēji turpina darboties šajā valstī, gūstot ievērojamu peļņu un maksājot milzu nodokļus, kas vēlāk palīdz kara finansēšanai, raksta "Bloomberg".

Kopējais darbinieku skaits piecās ES bankās ar lielākajām pozīcijām Krievijā kopš iebrukuma ir samazinājies tikai par 3%, bet peļņa ir teju trīskāršojusies, pateicoties augstajām procentu likmēm, ko tās saņem par saviem milzu naudas apjomiem, kas iestrēguši valstī.

Lēnais Krievijas pamešanas temps licis Eiropas Centrālajai bankai (ECB) mudināt šos palicējus ātrāk aiziet no agresorvalsts. Patlaban pastāv bažas, ka pastāvīga klātbūtne Krievijā riskē pakļaut šīs bankas ASV sankcijām un lieliem naudas sodiem, atklājusi kāda persona, kas pārzina šo lietu, taču nevēlējās atklāt savu vārdu.

ECB ir prasījusi bankām, kurām ir apjomīgs bizness Krievijā, paātrināt savus apjomu samazināšanas centienus, nosakot skaidru izejas stratēģijas grafiku, eirozonas finanšu ministriem maijā sacīja centrālās bankas uzraudze Klaudija Buha.

Vienīgā lielā ES banka, kas ātri pametusi Krieviju, ir "Societe Generale", kas tikai dažas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā atbrīvojās no savas Krievijas meitasbankas "Rosbank", neskatoties uz to, ka darījumā nācās norakstīt šī uzņēmuma vērtību par 3 miljardiem eiro. Nīderlandes banka "ING Groep", kas Krievijā strādāja kopš 1993. gada, samazinājusi savus darbības apjomus Krievijā ir samazinājusi par trim ceturtdaļām līdz aptuveni 1,3 miljardiem eiro.

Savukārt neskatoties uz to, ka "Deutsche Bank" krasi samazinājusi savu darbinieku skaitu, galvenokārt IT centra slēgšanas dēļ, tā pērn guvusi lielākus ienākumus nekā 2021. gadā. Arī Austrijas "Raiffeisen Bank International" meitasuzņēmuma peļņa Krievijā šajā periodā ir vairāk nekā trīskāršojusies, bet Itālijas "Intesa" peļņa ir pieaugusi aptuveni 20 reižu.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !