Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pauduši lielu sašutumu un nopietnas bažas par Krievijas nepārtrauktajiem centieniem graut Eiropas demokrātiju, izmantojot dažādus iejaukšanās un dezinformācijas veidus, liecina ceturtdien eiroparlemntāriešu atbalstu guvusī rezolūcija.
"Par" rezolūciju balsoja 433 deputāti, "pret" 56 un 18 balsojumā atturējās.
Rezolūcijā norādīts, ka Kremlis cenšas veicināt šķelšanos Eiropas pilsoņu vidū, pieņemot darbā EP deputātus kā "ietekmes aģentus", kā arī ir veidojot atkarības sistēmas, tostarp finansiālas, ar Eiropas politiskajām partijām, kuras pēc tam darbojas kā Kremļa propagandas pastiprinātāji un kalpo tā interesēm.
Paužot dziļas bažas par ziņojumiem, ka EP deputāte Tatjana Ždanoka, iespējams, ir darbojusies kā Krievijas FSB Piektās pārvaldes informatore, deputāti uzsver, ka EP un Latvijas iestādēm ir rūpīgi jāizmeklē šis jautājums, lai nekavējoties noteiktu atbilstošas sankcijas un kriminālprocesā paredzētas darbības.
Viņi norāda arī uz citiem gadījumiem, kad EP deputāti apzināti kalpojuši Krievijas interesēm, tostarp piedalījušies viltus vēlēšanu novērošanas misijās Krievijas okupētajās teritorijās.
Viņi norāda, ka Eiropas dalībvalstīs regulāri tiek konstatēts, ka Krievija ir piešķīrusi lielu finansējumu politiskajām partijām, politiķiem, amatpersonām un kustībām, tādējādi cenšoties iejaukties demokrātisko valstu iekšējos procesos un tos ietekmēt. Krievijas paņēmienu vidū ir arī aizdevumu piešķiršanu ārvalstu bankās, pirkuma līgumus un komerclīgumu izmantošana un finanšu darbību veicināšanu.
Īpašas bažas rezolūcijā paustas par nesenajiem ziņojumiem, ka Krievijas iestādes gatavo vēstījumus galēji labējām politiskajām partijām un dalībniekiem Vācijā un Francijā, ar mērķi mazināt sabiedrības atbalstu Ukrainai, kā arī Slovākijā. Bažas EP deputātiem raisa arī, iespējams, Krievijas organizētās dezinformācijas kampaņas un nelikumīgs saturs, kas plaši izplatās platformā "X".
Vērojot Maskavas atbalstu separātistu kustībām Eiropā, EP deputāti pauž ārkārtīgi nopietnas bažas par iespējamām attiecībām starp Katalonijas separātistiem un Krievijas administrāciju, to skaitā Katalonijas autonomā apgabala valdību un autonomā apgabala valdības agrāko vadītāju un pašreizējo EP deputātu Karlesu Pudždemonu. EP deputāti vēlas, lai lietas, kas saistītas ar attiecīgo Katalonijas deputātu kontaktiem ar Krievijas pārstāvjiem, tiktu nodotas izskatīšanai EP Padomdevējai komitejai deputātu uzvedības jautājumos.
Rezolūcijā norādīts, ka Krievijas iejaukšanās Katalonijā varētu būt daļa no plašākas Krievijas stratēģijas ar mērķi veicināt ES iekšējo destabilizāciju un sašķeltību.
Parlaments aicina kompetentās tiesu iestādes efektīvi izmeklēt EP deputātu iespējamo saikni ar Kremli.
Jau ziņots, ka nopludinātas e-pasta sarakstes liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004. gada regulāri atskaitījās FSB darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, tomēr viņa pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet vienu no savām kontaktpersonām dēvē par jaunības draugu, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
E-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma "The Insider" rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar "Re:Baltica", igauņu portālu "Delfi" un Zviedrijas laikrakstu "Expressen".
Ždanoka savā paziņojumā masu medijiem nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskatot par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģina sasaistīt ar viņas it kā "antifašistisko darbību".
Savukārt VDD atgādinājis, ka līdz 2016. gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc masu mediju publicētā informācija par laiku no 2005. līdz 2013. gadam nekvalificējoties kā noziegums.
