Galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) deputāti Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) uzdevumā tiesājušies ar Vācijas valdību, lai apturētu militāro palīdzību Ukrainai, savā pētījumā secinājis medijs "The Insider".
Kā raksta medijs, dažu Vācijas parlamentā esošo AfD deputātu darbību koordinējuši FSB darbinieki caur savu aģentu – ukraiņu izcelsmes krievu polittehnologu Vladimiru Sergijenko, kurš dzīvo Vācijā un kuram ir šīs valsts pilsonība.
Saskaņā ar Sergijenko un attiecīgi Krievijas specdienestu rīkojumiem darbojušies vācu deputāti Ulrihs Oime, Haralds Veiels un Eugens Šmits, pie kura aģents-polittehnologs formāli strādā par palīgu, raksta "The Insider".
Veils un Oime, piemēram, FSB uzdevumā izplatījuši Eiropā stāstu par to, ka Ukrainas varasiestādes vajā Maskavas patriarhātam pakļautās Ukrainas pareizticīgās baznīcas sekotājus. Tā 2023. gadā Oime kopā ar Sergijenko nosūtījuši vēstuli Romas pāvestam par "kristiešu vajāšanu Ukrainā". Savukārt Veiels šīs apsūdzības pret Kijivu pauda Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā.
Sergijenko aktīvās darbības rezultātā Bundestāga AfD frakcija pērn Vācijas Konstitucionālajā tiesā iesniedza prasību apturēt tanku piegādes Ukrainai. "The Insider" norāda, ka prasības iesniegšanu 160 tūkstošu eiro apmērā finansējis FSB.
Analizējot datus par telefona numuriem, uz kuriem Sergijenko kontaktējās ar saviem kuratoriem Maskavā, žurnālisti noskaidroja, ka darbības Vācijā vadījis FSB Piektā dienesta Operatīvās informācijas departamenta Devītās pārvaldes darbinieks Iļja Večtomovs.
Devītā pārvalde, kā atzīmē "The Insider", nodarbojas ar Ukrainas jautājumiem. Pašam Večtomovam ir pase ar Iļjas Vekšina vārdu, ar ko viņš ceļojis uz citām valstīm, tostarp Turciju un Baltkrieviju, kur ticies ar savervētiem Ukrainas pilsoņiem.
"The Insider" jau iepriekš ir rakstījis par Kremļa saiknēm ar "dzelteno vestu" protesta kustības atbalstītājiem Francijā un ar galēji labējo Vācijas partiju AfD.
"Novaja Gazeta Evropa" raksta, ka Eiropas Parlamentā pret Krieviju vērstas rezolūcijas balsojumā visbiežāk nav atbalstījis AfD deputāts Gunars Beks (neatbalstīja 18 no 22 rezolūcijām). Par viņu vēl aktīvāka bijusi tikai eirodeputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka, par kuras saiknēm ar FSB šonedēļ rakstīja mediji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
