Lielākā daļa aptaujāto Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju uzskata, ka cilvēkiem Eiropā būtu jārunā vismaz vienā svešvalodā, kā arī būtu jāsargā minoritāšu valodas, liecina jaunākie Eirobarometra dati.
Eirobarometra aptauja par eiropiešiem un viņu valodu prasmēm piedāvā informāciju par iedzīvotāju valodu prasmēm, valodas lietojumu un attieksmi par valodu mācīšanos.
ES iedzīvotāju vidū attieksme pret daudzvalodību ir lielākoties pozitīva – 86% aptaujāto piekrīt, ka katram būtu jārunā vismaz vienā svešvalodā, bet 69% uzskata, ka jārunā būtu vismaz divās citās valodās, neieskaitot dzimto valodu.
76% eiropiešu uzskata, ka mērķim uzlabot valodu zināšanas būtu jābūt politikas prioritātei. Arī valodu dažādība tiek uzskatīta par svarīgu – 84% eiropiešu uzskata, ka reģionālās un minoritāšu valodas būtu jāsargā.
Attiecībā uz eiropiešu zināšanām par valodām, kas nav viņu dzimtā valoda, Eirobarometra aptauja rāda pozitīvu, lai gan pieticīgu progresu kopš pēdējās aptaujas 2012. gadā. Trīs no pieciem eiropiešiem var sarunāties valodā, kas nav viņu dzimtā valoda, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2012. gadā. Šis īpatsvars pieaug līdz četriem no pieciem jauniešu vidū (79% vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem), rādītājam pieaugot par 5 procentpunktiem.
28% eiropiešu (+1 procentpunkts) un 39% jauniešu (+2 procentpunkti) var sarunāties vairāk nekā vienā svešvalodā.
Apmēram puse eiropiešu (47%) kā pirmo vai otro svešvalodu lieto angļu valodu, kas ir pieaugums par 5 procentpunktiem kopš 2012. gada. Septiņi no desmit jauniešiem Eiropā var sarunāties angļu valodā, kas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujā. Pēc angļu valodas visbiežāk lietotās svešvalodas ES ir franču (11%), vācu (10%) un spāņu (7%) valodas.
Latvija salīdzinājumā ar kaimiņiem
Dati par Latviju ievākti 2023. gadā no 25. septembra līdz 16. oktobrim, veicot 1000 klātienes intervijas.
Kā populārākās svešvalodas, kurās Latvijas respondenti spēj sarunāties, norādītas krievu valoda (66%), angļu (54%), latviešu (23%), vācu (18%) un ukraiņu (4%). Dati par kaimiņvalstīm rāda, ka Lietuvā 62% aptaujāto spēj sarunāties krieviski, 44% – angliski, 12% – vāciski, bet 11% – poliski. Igaunijā 58% aptaujāto runā angliski, 50% – krieviski, 18% – somiski, 16% – igauniski, bet 14% – vāciski.
Norādot svešvalodas, kas būtu noderīgas personīgajai attīstībai, 78% Latvijas aptaujāto norādījuši angļu valodu, bet 38% – krievu valodu. Tam seko vācu valoda (19%), 14% respondentu noderētu latviešu valoda, bet 5% uzskata, ka noderētu franču valodas zināšanas. Lietuvas respondentiem noderētu angļu valoda (65%), krievu valoda (40%), vācu valoda (15%), franču valoda (6%) un poļu valoda (5%). Savukārt Igaunijā 76% respondentu noderētu angļu valoda, 32% – krievu, 16% – igauņu, 11% – vācu, bet 8% – somu.
Domājot par svešvalodām, ko būtu noderīgi iemācīties bērniem, 90% Latvijas respondentu uzskata, ka tā būtu angļu valoda, 27% – vācu valoda, 25% – krievu valoda, 11% – franču valoda, bet 11% – latviešu valoda. Lietuvā 91% respondentu uzskata, ka bērnam būtu noderīgi iemācīties angļu valodu, 23% – vācu valodu, 18% – krievu valodu, 8% – franču valodu, bet 4% – spāņu valodu. Savukārt Igaunijā 86% bērniem mācītu angļu valodu, 21% – krievu, 12% – vācu, 10% – igauņu, bet 8% – spāņu.
Latvijas dati
72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka katram ES dzīvojošajam būtu jāprot vismaz viena cita valoda, bet 44% uzskata, ka jāmāk būtu divas svešvalodas, neieskaitot dzimto valodu.
36% respondentu uzskata, ka valodas zināšanu uzlabošanai būtu jābūt politikas prioritātei, bet 52% domā, ka reģionālās un minoritāšu valodas vajadzētu aizsargāt.
Visvairāk pirmo svešvalodu respondenti lieto, skatoties filmas vai televīziju vai klausoties radio (59%), komunicējot ar draugiem (43%) vai internetā (40%).
Kā iemeslus, kāpēc nemācās jaunu valodu, aptaujātie norādījuši, ka nav pietiekami motivēti (53%), nav laika (30%), uzskata, ka nemāk valodas (23%), nav iespēju tās lietot ar cilvēkiem, kuri tajās runā (15%), kā arī mācības ir pārāk dārgas (13%).
Savukārt kā apstākļus, kas liktu iemācīties valodu, Latvijas respondenti min, ja nodarbības būtu par brīvu (31%), ja tas dotu paaugstinājumu vai labākas karjeras iespējas (21%), ja būtu iespēja ceļot (17%), ja par to maksātu (15%), kā arī, ja tas dotu iespēju strādāt ārzemēs (15%).
"Šī Eirobarometra aptauja uzsver daudzvalodības būtisko nozīmi, veicinot vienotu un kultūras bagātu Eiropas Savienību. Ir iepriecinoši redzēt, ka eiropieši atzīst valodu apguves vērtību. Tas ne tikai paplašina viņu personiskās un profesionālās iespējas, bet arī stiprina mūsu kolektīvo identitāti un savstarpējo sapratni. Komisija ir apņēmusies veicināt valodu daudzveidību, izmantojot tādas iniciatīvas kā "Erasmus+" un "Radošā Eiropa", aptaujas datus komentē Eiropas Komisijas Inovāciju, pētījumu, kultūras, izglītības un jaunatnes lietu komisāre Iliana Ivanova.
Eirobarometra aptauja tika veikta 27 ES dalībvalstīs no 2023. gada septembra līdz oktobrim. Tika aptaujāti 26,523 respondenti vecumā no 15 gadiem un vecāki.
Pēdējā Eirobarometra aptauja par valodu prasmēm tika veikta 2012. gadā.
