30. aprīlī klajā nāks pētījums "Latvija Eiropas Savienībā – 20 gadi", kas, balstoties uz aktuāliem datiem un analīzi, turpina vērtēt Latvijas sasniegto, esot Eiropas Savienībā. Iepriekšējie pētījumi atskatījās uz Latvijas sasniegumiem, atzīmējot attiecīgi Latvijas 10. un 15. gadadienu kopš iestāšanās ES. Pētījuma autores ir LU vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa un LU profesore, domnīcas "LV PEAK" direktore Inna Šteinbuka, kas pie pētījuma strādājušas kopā ar Latvijas Politologu biedrību un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Otrdien no plkst.14 – 15 ikviens interesents aicināts sekot pētījuma prezentācijas pasākumam un diskusijai tiešsaistē portālā "Delfi" vai Eiropas Komisijas pārstāvniecības Facebook vietnē.
Iezīmējot pētījuma tapšanas fonu, Šteinbuka norāda: "Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija ir pieredzējusi pilna spektra ekonomisko attīstību – tā bijusi gan strauja, gan mērena, gan arī piedzīvoti lejupslīdes brīži. Tomēr visus šos divdesmit gadus – gan veiksmju brīžos, gan ne tik labos laikos, esam rīkojušies ar pārliecību, ka piederam Eiropas saimei, ka mums ir visa Eiropas bloka stiprā aizmugure. Ieguldījumi no Eiropas budžeta, īpaši investīciju "dzīvības līnija" krīžu apstākļos, veicināja ekonomikas augšupejošu izaugsmi. Iedzīvotāju vērtējums par ekonomiskiem ieguvumiem no dalības ES kopumā ir atzinīgs un, neraugoties uz pēdējā laikā pārdzīvoto COVID-19, enerģētikas krīzi un inflāciju, atbalsts ES turpina palielināties."
Pētījums "Latvija Eiropas Savienībā – 20 gadi" pievēršas trim tematiskajiem virzieniem, kas īpaši būtiski Latvijas attīstībai, labklājībai un ilgtspējai: ekonomika, politika un drošība, un kultūra, izglītība, zinātne.
Žaneta Ozoliņa papildina: "Atzīmējot Latvijas dalības Eiropas Savienības divdesmit gadus, ir vērts aizdomāties, ka ir izaugusi paaudze, kura dzimusi Eiropas Savienībā, kura apzinās sevi kā daļu no Eiropas pilsoņu kopienas, kuriem izglītības iegūšana, profesionālā izaugsme un darba iespējas ir cieši saistītas ar tādiem dzīves principiem kā brīvība, tiesiskums un solidaritāte. Jā, Latvijas iedzīvotāji ir novērtējuši ieguvumus no dalības Eiropas Savienībā - 62% atzinuši, ka ES nākusi Latvijai par labu. Jo īpaši iegūtās priekšrocības var novērtēt izaicinājumu un apdraudējumu laikā. Finanšu un migrācijas krīzes, Covid-19 krīze, Krievijas izraisītais karš Eiropas valstī Ukrainā, ģeopolitiskās situācijas saspīlējums pasaulē nav risināmi ar vienas valsts spēkiem. Bez visu ES dalībvalstu koordinētas un kopīgas rīcības nav panākama Eiropas drošības un labklājības ilgtspēja."
Pētījumā tiek analizēta gan finanšu krīzes pārvarēšana un 10 gadu pieredze, Latvijai esot eirozonas dalībvalstij, gan Covid–19 krīze un ES loma tās mazināšanā. Pētījums raugās arī uz inflācijas un izaugsmes izaicinājumiem un ES budžeta līdzekļu nozīmi Latvijas attīstībā. Tāpat pētījumā aplūkota sabiedrības attieksme pret demokrātiju, Eiropas atbilde dezinformācijai, sabiedrības uzticēšanās aspekts, kā arī Latvijas iesaiste Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanā, Latvijas politikas paplašināšanās aspekti un drošības jomas izaicinājumi.
Pētījums tapis ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Tas brīvpieejā būs pieejams gan Eiropas Komisijas pārstāvniecības mājaslapā, gan tiks publicēts žurnālā "Latvijas intereses Eiropas Savienībā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!