Ilgi meklētā devītā Saules sistēmas planēta vēl nav atrasta, bet divi Japānas astronomi jau lūko atrast pierādījumus citam nepamanītam objektam – Zemei līdzīgai planētai. Kas viņiem liek domāt, ka tālu aiz Neptūna orbītas ēnās "dzīvo" iepriekš nepamanīta planēta?

Tiem, kas dzīvo pagātnē un aizvien uzskata, ka Saules sistēmā ir deviņas planētas – atgādinājums, ka astronomi tā neuzskata jau kopš 2006. gada, kad Plutonam planētas gods tika atņemts, "pazeminot" to amatā par pundurplanētu. Tiesa, daži argumentē, ka tas bijis nepamatoti un Plutons tomēr pelnījis dēvēties par planētu.

Taču – ir vai nav Plutons pilntiesīga planēta – nav būtiski, jo astronomi aizvien meklē vēl nepamanītus objektus mūsu Saules sistēmā. Vai tā būtu devītā, desmitā vai piecpadsmitā planēta. Biežāk gan, protams, tiek minēta devītā planēta. 2016. gadā Maikls Brauns ar kolēģi Konstantīnu Batiginu izdevumā "The Astronomical Journal" publicēja rakstu ar nosaukumu "Pierādījumi tālai milzu planētai Saules sistēmā". Toreiz astronomi teoretizēja par planētu, kas būtu 10 reižu masīvāka par Zemi. Nekādu tiešu pierādījumu šādam objektam nav aizvien. Taču divu Japānas astronomu duets nelikās mierā un uzskata – kaut kam tur ir jābūt. Ne obligāti tai planētai, par kuru sprieda Brauns ar Batiginu, bet citai – mazākai planētai, kas ap Sauli riņķo tuvāk nekā hipotētiskā masīvā devītā planēta.

Abus objektus gan vieno kāds debess ķermenis – tā ir pundurplanēta "90377 Sedna", atklāta 2003. gadā un ar visai neparastu orbītu ap Sauli. Tieši dīvainas transneptūna objektu orbītas pamudinājušas ne vienu vien astronomu grupu spekulēt, ka tālu Saules sistēmas tumšajos nostūros jābūt nepamanītiem masīviem objektiem, kas šīs orbītas ietekmē.

"Sedna" ir ar ārkārtīgi garu apriņķošanas periodu – viens pilns aplis ap Sauli tai prasa 11,4 tūkstošus gadu. Tuvākajā orbītas punktā "Sedna" pielido 11,3 miljardu kilometru attālumā no Saules, bet tālākajā punktā atrodas 140 miljardu kilometru attālumā, ielidojot Saules sistēmas reģionā, ko dēvē par Orta mākoni. Arī Orta mākonī esošos objektus šobrīd ar tiešām novērošanas metodēm nevar saskatīt – tie ir pārāk tumši un pārāk tālu. Astronomi ilgi prātojuši, kā "Sedna" izveidojusies tik tālā nostūrī, kas šķietami ir visnotaļ tukšs un pārāk tālu no Saules sistēmas iekšienes, lai to varētu ietekmēt lielo planētu gravitācija.

Japānas astronomu komanda ar datoru simulēja dažādu objektu – gan īstu, gan tikai datormodelī eksistējošu – ietekmi uz mums zināmo transneptūna objektu orbītām. Šajās simulācijās tika "iespēlētas" arī vairākas izdomātas planētas. Simulācijas uzrādīja, ka zināmo objektu orbītas varētu izskaidrot prāva Zemes "māsa" – apmēram pusotru līdz trīs reižu lielāka par mūsu planētu – tālu prom no Saules. Šāda planēta riņķotu aptuveni 37 līdz 74 miljardu kilometru attālumā, kas ir tuvāk par Brauna un Batigina hipotētisko devīto planētu un spēcīgāk ietekmētu Koipera joslā esošo objektu orbītas. Pagaidām šai hipotētiskajai planētai arī dots šāds nosaukums – Koipera joslas planēta jeb KPB ("Kuiper Belt Planet").

Tomēr jāuzsver, ka nedz devītā planēta, nedz KPB nekad nav fiksēta tiešos novērojumos. Pagaidām par šādu objektu iespējamību liecina vien citu debess ķermeņu trajektorijas un datoru simulācijas. Devītās planētas hipotēzes kritiķi norāda, ka notiekošajam tālu aiz Neptūna orbītas var būt arī citi izskaidrojumi, kas neprasa "ieviest" jaunas planētas.

Japānas astronomu darbu var lasīt izdevumā "The Astronomical Journal". Savukārt izvērstāk par devītās planētas meklējumiem lasāms šajā "Campus" rakstā:

Saules sistēmas devītā planēta aizvien slapstās ēnās. Vai tā vispār eksistē?

Cilvēkus allaž interesējis jebkas, kam var piekabināt klāt vārdu "noslēpumains", "neizzināts", "dīvains" un tamlīdzīgi. Nezināmais vilina un dod vaļu fantāzijai. Tieši tāpēc arī versijas un spriešana par vēl nenoskaidroto un nepierādīto ir tik aizraujoša, un tam nav obligāti jābūt ārpus zinātnes rāmjiem. Tāpēc nav brīnums, ka 2016. gadā divu astronomu paziņojums, ka Saules sistēmas nomalē varētu eksistēt vēl viena planēta, turklāt daudz lielāka par Zemi, izraisīja plašu rezonansi. Devītās planētas meklējumiem gan nav tikai piecus gadus sena vēsture, bet aizvien tā paliek neatrasta. Kā nākas, ka redzam tālas galaktikas, bet ne objektu, kas varētu riņķot tepat mūsu "pievārtē"?

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!