Saules sistēmas devītā planēta aizvien slapstās ēnās. Vai tā vispār eksistē?

Cilvēkus allaž interesējis jebkas, kam var piekabināt klāt vārdu "noslēpumains", "neizzināts", "dīvains" un tamlīdzīgi. Nezināmais vilina un dod vaļu fantāzijai. Tieši tāpēc arī versijas un spriešana par vēl nenoskaidroto un nepierādīto ir tik aizraujoša, un tam nav obligāti jābūt ārpus zinātnes rāmjiem. Tāpēc nav brīnums, ka 2016. gadā divu astronomu paziņojums, ka Saules sistēmas nomalē varētu eksistēt vēl viena planēta, turklāt daudz lielāka par Zemi, izraisīja plašu rezonansi. Devītās planētas meklējumiem gan nav tikai piecus gadus sena vēsture, bet aizvien tā paliek neatrasta. Kā nākas, ka redzam tālas galaktikas, bet ne objektu, kas varētu riņķot tepat mūsu "pievārtē"?

Patrieca Plutonu bez sirdsapziņas pārmetumiem

Pirms 20 gadiem ziņas par devītās planētas meklējumiem liktu neizpratnē saraukt uzacis – kā? Saules sistēmā taču ir deviņas planētas, un tas ir fakts. Taču 2006. gadā Starptautiskās Astronomijas savienības ģenerālajā asamblejā pieņemtais lēmums daudzus pārsteidza – Plutons vairs netiek uzlūkots kā planēta, bet gan viena no pundurplanētām, atstājot Saules sistēmu tikai ar astoņām planētām. Daudzi par šo lēmumu nav sajūsmā vēl šodien, iebilstot pret Plutona "izsviešanu" no planētu saimes, to raksturojot kā necieņu pret vēsturi un tradīcijām.

Neko sena šī tradīcija gan nav. Plutonu atklāja vien 1930. gadā astronoms Klaids Tombo. Meklējumus bija finansējis 19. gadsimta astronoms un uzņēmējs Pērsivals Louels, kurš jau pirms vairāk nekā gadsimta sprieda, ka aiz Neptūna orbītas jābūt vēl kādai planētai.