Foto: European Union, Copernicus Sentinel-2 imagery

Lava šļācas no zemes dzīlēm kā asinis no vāts. Liesmojošā izkusušo iežu masa asi kontrastē uz baltā sniega fona, bet virs galvas lido kāds acīgs vērotājs – Eiropas satelīts "Copernicus Sentinel-2" –, kas to visu iemūžina krāšņā, mākslinieciskā fotogrāfijā.

Reikjanesas pussalā Islandē turpinās spēcīga vulkāniskā aktivitāte. Ceturtdien, 8. februārī, notika kārtējais izvirdums – jau trešais kopš decembra –, no zemes dzīlēm izspļaujot gaisā lavas šaltis. Pēdējā izvirdumā lavas plūsma apdraudēja arī populāru spa "Blue Lagoon", kā arī sabojāja komunikāciju vadus, atstājot vairākus tūkstošus cilvēku bez siltuma un karstā ūdens.

Izvirdums notika aptuveni četru kilometru attālumā uz ziemeļaustrumiem no Grindavīkas pilsētiņas. No turienes jau decembrī tika evakuēti ap 3,8 tūkstoši iedzīvotāju.

Apmēram 10 stundas pēc izvirduma sākuma virs Islandes lidoja Eiropas "Copernicus" programmas satelīts "Sentinel-2", kas notikumu iemūžināja. Šī tīkla satelīti regulāri tiek izmantoti vulkāniskās aktivitātes monitorēšanā. Attēlā redzams, kā lava aizplūdusi 4,5 kilometru attālumā uz rietumiem no izvirduma vietas, kā arī milzīgs vulkānisko izmešu mākonis sniedzas uz dienvidiem no Reikjanesas pussalas un iestiepjas Atlantijas okeānā.

Šobrīd izvirdums ir beidzies, un nekādas vizuāli redzamas aktivitātes izvirduma vietā vairs nenotiek, izdevumam "Live Science" apstiprināja Islandes Universitātes Zemes zinātņu institūta pētnieks Alberto Karačiolo.

Oksfordas Universitātes Zemes zinātņu profesore Tamsina Matera raidorganizācijai BBC skaidroja, ka vulkanologi sagaida "šādu relatīvi mazu, relatīvi īsu izvirdumu sēriju turpināmies arī tuvākajos gados un desmitgadēs".

Lielākais izaicinājums – izstrādāt metodes, kas ļautu savlaicīgāk noteikt, kurā brīdī gaidāms izvirdums. Kā minēts, šobrīd izvirdumi notiek reģionā, kur atrodas gan pilsētiņas var vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju, gan nacionālas nozīmes kritiskā infrastruktūra – ģeotermālā spēkstacija. Islandē situāciju arī sarežģī tas, ka te bieži vien runa nav par tādiem bulkāniem kā, piemēram, Etna, kas ir konusveidīgs stratovulkāns. Tur lava virszemē izplūst vairāk vai mazāk vienā un tajā pašā vietā. Islandē lava virszemē izplūst pa plaisām, kas var atvērties gandrīz jebkur un būt pat vairākus kilometrus garas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!