Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Mūsu ēras 79. gadā Vezuva izvirdums izpostīja vairākas tobrīd plaukstošas pilsētas. Vislabāk zināmā mums ir Pompeji. To ugunīgais kalns burtiski apraka pelnos, apturot laiku un saglabājot liecības par Pompeju iedzīvotāju dzīves pēdējiem mirkļiem līdz pat mūsdienām. Vulkāns iznīcināja arī Herkulānu, taču par tur dzīvojošajiem taustāmu pierādījumu ir daudz mazāk. Kur palika Herkulānā bojāgājušo mirstīgās atliekas?

To lūkoja noskaidrot ģeologi no Romas Trešās universitātes. Pompejos veiktajos izrakumos uzieti cilvēki, kas sastinguši savas dzīves pēdējos mokpilnajos brīžos, gluži kā tas būtu noticis tikai vakar. Taču Herkulānā – tukšums.

Veicot Herkulānā atrastu pārogļotu koka paraugu analīzi, pētnieki secināja – Vezuva izvirduma laikā uz īsu brīdi koki bija pakļauti ārkārtīgi karstu gāzu iedarbībai. Eksplozīvu vulkānu izvirdumu laikā pelnu vālus un piroklastisko iežu plūsmu papildina arī vulkāniskās gāzes, kas uzkarsušas līdz pat 500-700 grādu temperatūrai pēc Celsija. Ja tādai gāzu plūsmai gadās trāpīties ceļā, nekas daudz pāri nepaliek.

Kas līdzīgs pieredzēts 1902. gadā, kad Martinikas salā izvirda Pelē (arī Montpelē) vulkāns. Toreiz dzīvi sadega ap 30 tūkstoši cilvēki. Paraugu analīze liecina, ka Herkulānu un tās iemītniekus piemeklējis šāds liktenis. Šī apdzīvotā vieta arī atrodas tuvāk Vezuvam nekā Pompeji, tāpēc pēdējo no minētajām skāra galvenokārt karstu pelnu plūsma, nevis piroklastiskā plūsma.

Pētnieki spriež, ka šāda gāzu un ļoti sakarsēta materiāla plūsma cilvēka miesu sadedzina dažos acumirkļos, līdz pāri paliek vien daži pārogļojušies kauli un pelni. Tas arī izskaidrotu, kāpēc Herkulānā nav uzieti pelnos iekapsulēti un mumificējušies cilvēku ķermeņi, kā tas ir Pompejos – visi sadeguši gandrīz pilnībā. Dažas retas liecības par upuriem Herkulānā gan ir, piemēram, atrasts daļēji saglabājies galvaskauss. Viss liecina, ka tas bija pakļauts ļoti lielam karstumam, pirms strauji atdzisis.

Pētnieki norāda, ka tas vienlaikus ir ne tikai interesants vēstures fakts, bet arī brīdinājums šobrīd Vezuva tuvumā dzīvojošajiem. Vezuvu aizvien uzskata par aktīvu vulkānu.

Pētnieki nesen izdarījuši arī dažus citus interesatus atklājumus par arheoloģiskiem artefaktiem no Herkulānas. Piemēram, nesen ar mākslīgā intelekta palīdzību izdevies atšifrēt vienu gandrīz pilnībā pārogļojušo manuskriptu, kas atradies par Papirusu villu dēvētā herkulānas namā. Tas vēsta par Aleksandru Lielo un citiem valdniekiem.

Pētījums lasāms izdevumā "Nature Scientific Reports".

Ieskats senas villas bibliotēkā – algoritms šifrē Vezuva izvirdumā sadegušu manuskriptu

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Bija 79. gads mūsu ērā, kad Vezuvs parādīja savu spēku, pelnos aprokot tolaik plaukstošo Pompeju pilsētu un citas apkaimē esošas apdzīvotas vietas – Herkulānu, Oplontu. Šo pilsētu drupas vēl mūsdienās atgādina par riskiem, ko nes dzīve blakus vulkānam, taču vienlaikus dod vēsturniekiem lielisku iespēju ieskatīties gandrīz 2000 gadu senā pagātnē. Viena no šīm liecībām ir gandrīz pilnībā sadedzis manuskripts, kas vēsta par Aleksandru Lielo un citiem valdniekiem. Cilvēka spēkos to izlasīt nav, taču mākslīgais intelekts sāk šķetināt zināšanas, ko glabā šis senais teksts.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!