Foto: Publicitātes foto

Reizi astoņos gados Igaunijas Zemes departaments atjaunina Baltijas jūras piekrastes un lielo ezeru karti. Jaunākie pētījumi atklāj, ka Igaunijas jūras salu skaits ir pieaudzis no 2222 līdz 2317, un Igaunijas platība šobrīd ir 45 335 kvadrātkilometri, kas ir par četriem kvadrātkilometriem mazāk nekā iepriekš, ziņo "Delfi.ee".

Piekrastes kartēšanas pamatā ir aerofotogrāfijas un gaisa lāzerskenēšanas dati, kas savākti 2020. gadā. Pateicoties iegūtajiem datiem, bija iespējams aprēķināt salu skaitu un precīzu Igaunijas platību. Izrādījās, ka Igaunijai piederošo salu skaits Baltijas jūrā pieaudzis par 95.

"Baltijas jūras piekrastes līnija nemitīgi mainās. Piekrastes līniju ietekmē glacioizostāze (Zemes garozas kustība pēc atbrīvošanās no ledus laikmeta ledus segas smaguma. – red.) , kas izraisa zemes pacelšanos, kā arī nepārtraukti krasta erozijas un akrēcijas procesi, kas īpaši intensīvi ir vētru laikā, tāpēc krasta līnija ik pa laikam ir jāpārzīmē," skaidro Zemes departamenta pārstāve Leja Pauta.

"Iepriekšējā precīzā un modernā 2012. gada kartēšana parādīja, ka daudzos avotos norādītā valsts platība – 45 225 kvadrātkilometri – ir ievērojami mazāka nekā reālā. 2012. gadā Igaunijas platība bija 45 339 kvadrātkilometri. Šobrīd Igaunija ir par četriem kvadrātkilometriem mazāka nekā reģistrēts iepriekš, un mums būs jāpierod pie jaunajiem oficiālajiem skaitļiem," sacīja Pauta. Pēc viņas teiktā, tik neliela platības atšķirība ir izskaidrojama ar precīzāku kartēšanu un vēl precīzākiem izejas datiem. Jaunākā Igaunijas platība un salu skaits ir mainīts dažādās uzziņu grāmatās, arī "Vikipēdijā" un citos avotos.

Kartē tiek iekļautas jūras salas, kuru platība ir vismaz 100 kvadrātmetri. Minimālais salu izmērs stāvošā un plūstošā ūdenī ir 20 kvadrātmetri. Jaunās salas pārsvarā ir nelieli zemes pleķīši, kuru skaits seklajā piekrastes jūrā palielinās. Jaunās salas uzreiz nesaņem savu toponīmu. "Tas, vai šīs salas tiks pie sava vārda un kā tās tiks nosauktas, atkarīgs no to pastāvības (jo dažas no tām pēc pāris gadiem var arī vairs neeksistēt), īpašībām un no tā, vai cilvēkiem tās ir jānosauc, piemēram, lai izskaidrotu draugiem, kur viņi vasarā brauca ar kanoe laivām vai ziemā slidoja," skaidro Pauta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!