Ūdens līmeņa celšanās dēļ okeānos pēdējo simts gadu laikā ir pazudušas vairākas salas. Par laimi, tās bija neapdzīvotas, taču klimata pārmaiņu procesa rats ir iekustināts un aizraus nebūtībā arvien vairāk salu. Ne tikai applūdinot tās, bet arī padarot neapdzīvojamas. Divkārša bēda ir tāpēc, ka šīs ir ļoti skaistas vietas.

Piecas salas Zālamanu salu arhipelāgā jau ir zem okeāna viļņiem, taču tās bija neapdzīvotas. Nākamās rindā ar vislielāko risku pazust zem viļņiem ir salas, kas atrodas uz koraļļu atoliem – Maldīvas, Tuvalu, Kiribati un Māršala salas. Turklāt ne tikai tāpēc, ka ir tie atoli, bet arī tāpēc, ka ir zemas, raksta populārzinātniskā vietne "Live Science".

Maldīvas. Kopsolī ar koraļļiem

Zinātniekiem nav precīzu datu par augstumu daudzām no šīm tālajām un bieži vien nelielajām salām, un pat ja tie būtu, šī informācija vēl nepasaka visu par to, kad tās varētu pazust.

"Atolu salas ir ļoti dinamisks veidojums," portāls citē Žeronimo Gusmanu, Globālā klimata foruma pētnieku. "Tās maina formu, aug augstumā. Dažreiz tās ļoti ātri savienojas."

Smiltis šādās koraļļu rifu salās var arī nākt klāt, secināts 2018. gada pētījumā par Maldīvu salu grupā esošo Mainadhu salu.

Taču salas šīs jaunās smiltis iegūst no koraļļu rifiem, bet globālā sasilšana nogalina koraļļus. Modelētie klimata scenāriji liecina, ka globālajai temperatūrai paaugstinoties par diviem Celsija grādiem attiecībā pret laika posmu pirms rūpnieciskās revolūcijas, ies bojā 99% koraļļu rifu. Ja sasilšanu izdosies noturēt pusotra grāda robežās, tad daļai koraļļu rifu ir izredzes saglabāties.

Līdz ar to koraļļu "labbūtība" noteiks, kuras salas spēs pretoties ūdens līmeņa pieaugšanai.

Māršalu salas. Sālsūdens saindētas

Ne vienmēr salai jānonāk zem ūdens, lai tā kļūtu neapdzīvojama. Piemēram, Roinamuras sala Māršalu salu grupā tāda kļuva, jūras ūdenim "saindējot" saldūdeni, kad Klusā okeāna jaudīgie viļņi veļas pāri nelielajam Kvadžaleina atolam.


Nemitīgie plūdi neļauj salas saldūdeņu krājumiem atjaunoties, iet bojā arī augļu koki, bet dzeramais ūdens kļūst par ievedamo preci. No Māršalu salām jau ir emigrējuši tūkstošiem iedzīvotāju. Pesimistiskākās prognozes paredz, ka šajā paradīzes nostūrim līdzīgajā vietā jau 2030. gadā vairs nebūs pieejams dzeramais ūdens, ja ledāju kušana turpināsies tādā pat tempā.

Mundu. Sīkstā cerība

Daudzi Mundu salas iedzīvotāji Lāmu atolā Maldīvās pielāgojas, neskatoties uz postošajiem plūdiem.

Lai arī sala ir tikai dažu kvartālu platumā, tā lepojas ar savu skolu, skaistām pludmalēm un pat vairākām sporta komandām. Tajā dzīvo mazāk nekā 200 cilvēku, taču pat šis skaitlis ir pārsteidzošs.

2004. gadā plūdi iznīcināja Mundu un kaimiņos esošo Kalhaidhu salu. Valdība paziņoja, ka turpmāk abas salas būs neapdzīvotas. "Mundu būtībā nav saņēmusi valsts sektora ieguldījumus," stāsta Gusmans, taču daudzas salinieku ģimenes pēc plūdiem atgriezās Mundu. Gusmans uzskata, ka salas bez centrālās valdības finansējuma var kļūt neapdzīvotas, taču politiskā griba var radīt arī pārsteigumus.

Tuvalu. Ceļam augšā!

Urbanizētās salas saņem vairāk investīciju nekā "lauku", taču arī tās saskaras ar izaicinājumiem. Tuvalu galvaspilsētas Fongafales salā, kurā dzīvo aptuveni 4000 cilvēku, līdz 2100. gadam var applūst 95% teritorijas.

Lai to apkarotu, Tuvalu nesen vienā salas pusē izveidoja mākslīgu augstieni. Ilgtermiņa plāns paredz padarīt salu par aptuveni 50% plašāku, paaugstinot abas tās puses.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Taču 2022. gadā veiktā riska faktoru analīze parādīja, ka pat šie aizsardzības centieni var nesaglabāt salas apdzīvojamas: ekosistēmas samazināšanās kaitēs tūrismam, zivsaimniecībai un salu iedzīvotāju iespējām finansēt nepieciešamos risinājumus. Redzamas pārmaiņas var sniegt tikai globālo klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumu apjoms un ātrums. Galu galā tas, kuras salas un salu kopienas izdzīvos, lielā mērā būs atkarīgs no pārējās pasaules rīcības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!