Kā aizies bojā Zeme un dzīvība uz tās? Iespējamie un neiespējamie scenāriji

"Labi, ka tā bija tikai fantāzija un izdoma," mēs nopriecājamies pēc katras noskatītās filmas par to, kā mūsu planētu un visu dzīvo uz tās apdraud visas iespējamās nelaimes un kataklizmas – epidēmijas, asteroīdi, agresīvi citplanētieši un arī paši cilvēki ar savu kaitniecību. Taču viens ir pavisam skaidri zināms – pasaules gals būs, tas ir nepielūdzams un neizbēgams. Bet vai tāds, kā sola filmās? Un ko par dažādajiem scenārijiem saka zinātnieki?

"Pasaules galu" var interpretēt dažādi. Te prātā nāk grupas "R.E.M." dziesma "It's the End of the World as We Know It" (aptuveni tulkojot – "Šis ir mums zināmās pasaules gals"). To Zeme ir piedzīvojusi vairākkārt. Meteorītu uzbrukumi, ledus laikmeti... Ja viduslaiku cilvēks nonāktu mūsdienu Pekinā, viņš uzskatītu, ka pasaule ir gājusi bojā un šis ir kaut kas no jauna radies. Dinozaurs, attapies Lasvegasā, vispār prātā sajuktu... Laikmeti nomaina cits citu, bet dzīvība ir sīksta – tā pielāgojas. Vienīgais, kā mūs var iznīcināt, – tikai kopā ar Zemi.

Aptaujājot nozares speciālistus, jāsecina, ka vismazāk mūs apdraud tieši vismilzīgākais – kosmoss. Tur viss notiek ar izcilu matemātisku precizitāti, ir aprēķināms un prognozējams. Bēdīgāka situācija ir ar epidēmijām un vīrusiem, un arī ar to, ko dara paši cilvēki, respektīvi, klimata pārmaiņām.