2021. gada augustā, ietriecoties ledus šelfā, divās daļās sašķēlās aisbergs D-28. Rezultātā radās mazākie D-29 un D-30. Arī tie ilgi vienā gabalā neturējās. D-29 sašķēlās trīs daļās, bet D-30 divos mazākos aisbergos, D-30A un D-30B. Mazākos, bet ne mazos. D-30A ir īsts milzis, ap 70 kilometrus garš ledus blāķis.
2022. gadā D-30A pēkšņi mainīja kursu un sāka virzību uz Klerensa salas pusi. Salas platība ir kādas 10 reizes mazāka par aisberga platību. Nesen, šā gada 6. septembrī, tas salu sasniedza un ietriecās tās dienvidu piekrastē, vēlāk pagriezās un pēc dažām dienām turpināja ceļu tālāk jūrā, liecina novērojumi ar NASA satelītiem.
Klarensa sala ir nozīmīga vieta Antarktīkas pingvīniem, dēvētiem arī par zodasiksnas pingvīniem (Pygoscelis antarctica) tiem raksturīgās vizuālās iezīmes dēļ – zem pingvīnu knābja ir melna svītra, kas atgādina siksniņu, ar kādu uz galvas varētu nofiksēt ķiveri. Šīs sugas pingvīni Klarensa salā laiž pasaulē mazuļus. Ik gadu salā uzturas ap 100 tūkstošiem pingvīnu pāru, lai dētu un perētu olas. Par laimi brīdī, kad Klarensa salas krastos ietriecās milzīgais aisbergs, pingvīnu tur nebija.
"Laika ziņā paveicās, jo pingvīni vēl nebija atgriezušies," vietne "Live Science" citē ekoloģi Heteri Linču. Ja aisbergs būtu tur "paviesojies" dažus mēnešus vēlāk, sekas būtu nopietnas. Ja šādas milzu ledus masas ilgstoši "uzsēžas" uz jūras gultnes un paliek salu piekrastē, pingvīniem var būt lielas grūtības sagādāt sev un partnerim maltīti. Šoreiz D-30A pie Klarensa salas bija vien dažas dienas, taču perēšanas laikā arī tas varēja nozīmēt ekoloģisku katastrofu. "Perēšanas laikā pat uz dažām dienām bloķēta piekļuve jūrai var pamatīgi ietekmēt jauno pingvīnu izredzes," piebilda Linča.
D-30A nu turpina ceļu uz Dreika šauruma pusi, kuru mēdz dēvēt arī par aisbergu ieleju. Šajā vietā masīvie ledus blāķi iekļūst okeāna straumēs, kas tos aiznes līdz siltākiem ūdeņiem, kur aisbergi ātri vien sadalās.
