'Covid-19': oficiālie PVO ieteikumi – bez muļķībām un pseidozinātnes
Foto: Shutterstock

Jau pirms vairākām nedēļām, kad jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisītā slimība "Covid-19" sāka izplatīties arvien straujāk un vairs nebija "tikai Ķīnas problēma", tīmeklī klejoja dažnedžādi ieteikumi par to, kā no saslimšanas izvairīties. Ievērojama daļa no tiem – mīti, pseidozinātniski apgalvojumi. Protams, bijušas arī atspēkojošas publikācijas, taču, kopš izsludināta pandēmija un arī Latvijā noteikts ārkārtas stāvoklis, mītu kliedēšanas nevar būt par daudz. Tāpēc te 11 drošticami Pasaules veselības organizācijas ieteikumi, kurus latviski iztulkojusi farmaceite Aina Semjonova.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.

1. Vai jaunais koronavīruss ietekmē tikai seniorus, vai arī gados jauni cilvēki ir apdraudēti?


Ar jauno koronavīrusu var inficēties visu vecuma grupu cilvēki.

Jā, seniori un cilvēki ar hroniskām slimībām (piemēram, astmu, diabētu, sirds slimībām) ir uzņēmīgāki un slimība norit smagākā formā, taču PVO iesaka visu vecumu cilvēkiem ievērot piesardzības pasākumus, lai pasargātos no inficēšanās, piemēram, ievērot labu roku un elpošanas higiēnu.

2. Vai antibiotikas ir efektīvas profilaksei un "Covid-19" ārstēšanai?


Nē. Antibiotikas nepasargā no vīrusiem un ir iedarbīgas tikai pret bakteriālām infekcijām.

Jaunais koronavīruss, kā jau liecina tā nosaukums, ir vīruss. Tā ārstēšanai vai profilaktiski nevajadzētu lietot antibiotikas.

Gadījumā, ja cilvēks ir hospitalizēts, antibiotikas var tikt dotas, ja saslimšanai ar "Covid-19" pievienojusies arī bakteriāla infekcija.

3. Vai ir kādi medikamenti, kurus var lietot profilaktiski vai ārstēšanai?


Nē. Šobrīd nav specifisku medikamentu, kurus lietot jaunā koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" ārstēšanai vai profilaktiski.

Tomēr – tie cilvēki, kas ir saslimuši ar šī vīrusa izraisīto infekciju, tiek ārstēti simptomātiski, lai atvieglotu simptomu izpausmi un novērstu smagas komplikācijas. Ir daži speficiski medikamenti, kas šobrīd tiek pārbaudīti klīniskajos pētījumos. Pasaules Veselības organizācija palīdz šajā darbā.

4. Vai jauno koronavīrusu var pārnēsāt arī reģionos ar karstu un mitru klimatu?


Jā. Pašlaik aktuālā informācija liecina, ka koronavīruss var izplatīties jebkādos klimatiskajos apstākļos, tostarp karstā un mitrā klimatā.

Neskatoties uz to, kur tu dzīvo vai uz kurieni ceļo, obligāti ievēro noteiktos drošības pasākumus. Vislabākais veids, kā pasargāt sevi no "Covid-19", ir regulāra roku mazgāšana. Roku mazgāšana ne tikai palīdz nomazgāt vīrusu no rokām, bet aptur tā tālāku pārnesi uz citām ķermeņa daļām, kad tu pieskaries degunam, mutei, acīm.

5. Vai iešana karstā vannā novērš iespēju inficēties?


Nē. Iešana karstā vannā nepasargā no inficēšanās.

Pat ja ūdens vannā vai dušā ir ļoti karsts, tava ķermeņa temperatūra jebkurā gadījumā paliek nemainīga – veselam cilvēkam tā ir robežās no 36,5 līdz 37 grādiem pēc Celsija. Tieši pretēji – iešana ļoti karstā vannā var pat kaitēt tavai veselībai, jo ir risks apdedzināties.

Atkal jāuzsver – labākais veids, kā sevi pasargāt, ir roku regulāra mazgāšana.

6. Vai auksts laiks un sniegs vīrusu nonāvē?


Nē. Pagaidām nav nekāda pamatojuma uzskatīt, ka auksti laikapstākļi iznīdē jauno koronavīrusu (vai citas slimības).

Normāla cilvēka ķermeņa temperatūra ir aptuveni 36,5 līdz 37 grādi pēc Celsija, nemainīgi no apkārtējās vides temperatūras vai laikapstākļiem.

Ja gribi sevi pasargāt, vēl bez roku regulāras mazgāšanas vari turēt pa tvērienam dezinfekcijas līdzekli. Šajā rakstā skaidrojam, cik tie efektīvi vīrusa noslaktēšanā – pret kuriem vīrusiem līdzekļi ar etanolu vai izopropanolu sastāvā palīdz, pret kuriem tie tomēr nebūs efektīvi. Tomēr roku mazgāšana ir pirmajā vietā, dezinfekcijas līdzkelis pēc tam vai arī gadījumos, kad nav iespēju nomazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm.

7. Vai ķiploku ēšana palīdzēs nesaslimt ar "Covid-19"?


Nē. Kaut ķiploks ir veselīgs un ar nelielu antibakteriālu efektu, nav nekādu pierādījumu, ka tas pasargātu no jaunā koronavīrusa.

8. Vai regulāra deguna skalošana ar jūras ūdeni vai fizioloģisko šķīdumu var samazināt iespēju inficēties?


Nē. Nav pierādījumu, ka regulāra deguna skalošana pasargās no inficēšanās.

Ir daži ierobežoti pierādījumi, ka regulāra deguna skalošana ar jūras ūdeni var veicināt ātrāku izveseļošanos no iesnām. Taču šī metode nekādā veidā nepasargā no saslimšanas ar respiratorām infekcijām.

9. Vai visa ķermeņa apsmidzināšana ar spirtu vai hloru saturošu dezinfektantu var nonāvēt jauno koronavīrusu?


Nē. Tas nepalīdzēs nonāvēt vīrusu, kas jau nonācis organismā.

Šādu vielu izsmidzināšana der virsmu dezinfekcijai, taču ir jālieto atbilstoši norādījumiem. Apsmidzināšanās ar spirtu vai hloru saturošiem šķīdumiem drīzāk var nodarīt kaitējumu – gan apģērbam, gan gļotādu membrānai (acīm, mutei).

10. Vai ultravioletā (UV) starojuma dezinfekcijas lampas palīdz nonāvēt jauno koronavīrusu?


Pasaules Veselības organizācija neiesaka izmantot UV lampas roku vai citu ķermeņa daļu sterilizācijai, jo tas var kairināt ādu.

11. Vai roku žāvētāji ir efektīvi palīgi cīņā pret vīrusu?

Nē. Roku žāvētāji nenogalina jauno koronavīrusu.

Lai pasargātu sevi no inficēšanās, rokas jānomazgā ar ūdeni un ziepēm, tad jānosusina ar papīra dvieli un, ja iespējams, var dezinficēt ar etanolu saturošu līdzekli. Taču roku žāvētāji "nenomušīs" vīrusu.

Tags

Koronavīruss Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form