'Covid-19': kā un cik efektīvi dezinfekcijas geli slaktē vīrusus
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Pirms nedēļas publicētajā rakstā skaidrojām populārākos mītus saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19", tostarp uzsverot, ka parastās celtniecības putekļu maskas no vīrusa nepasargās. Labākais, ko varam darīt lietas labā – nedoties uz vīrusa smagāk skartajām vietām, kā arī bieži mazgāt rokas. Pirmajās nedēļās pēc vīrusa straujāka uzplaiksnījuma daudzās tirdzniecības vietās roku dezinfekcijas līdzekļu plaukti bija kā izslaucīti. Taču kāds ir to darbības princips, cik efektīvi tie ir un kas labāk – mazgāt rokas vai dezinficēt ar speciālu gelu?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dezinfekcija nav mazgāšana, un otrādi

Jāsāk ar to, ka dezinfekcijas līdzekļi neaizvieto roku mazgāšanu. Lieliskā kombinācija "ūdens + ziepes" ne tikai spēj attīrīt ādu no netīrumiem, putekļiem, eļļām un citām nevēlamām lietām, bet vairumā gadījumu, ja tiek lietotas antibakteriālās ziepes un ievērota pareiza roku mazgāšanas tehnika, arī likvidēt baktērijas.

Roku dezinfekcijas geli īsti neko nenotīra. Dubļainas rokas paliks dubļainas. Tāpat dezinfekcijas geli netiek vaļā no pesticīdiem un, piemēram, smagajiem metāliem. Toties palīdz nobeigt daļu baktēriju un vīrusu.

Kaut vīrusu kontekstā varētu šķist, ka nobeigšana ir tas ceļš, kas sniedz labāku aizsardzību par aizskalošanu izlietnē, tomēr realitāte ir tāda – mazgāšana ar ziepēm ir efektīvāka, jo nereti patogēnus no dezinfekcijas līdzekļu iedarbības pasargā tieši netīrumi, eļļaina āda, proti, tās lietas, ar kurām lieliski tiek galā ziepes un ūdens. Tāpat veikalos vai aptiekās pieejamie dezinfekcijas līdzekļi tiek galā tikai ar daļu vīrusu (par laimi SARS-CoV-2 ir viens no tiem), bet daļa izturīgāko tiem nav "pa zobam".

Secinājums vienkāršs – ja gribam vislabāko aizsardzību, labāk rokas vispirms kārtīgi nomazgāt, tam veltot ne mazāk kā 20 sekundes, tad drošības labad var arī nodezinficēt ar speciālo gelu, šķidrumu vai putām.

'Covid-19': kā un cik efektīvi dezinfekcijas geli slaktē vīrusus
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kā dezinfekcijas līdzekļi slaktē patogēnus

Būtībā par dezinfekcijas gelu spēju tikt galā ar lielu daļu vīrusu un baktēriju jāsaka paldies alkoholam, kas iznīcina baktēriju un vīrusu apvalkus, un šādi "apstrādāti" patogēni vairs nav spējīgi nodarīt kaitējumu arī tad, ja nonāk organismā. Tiesa, tādi vīrusi, kam ir ciets ārējais apvalks, piemēram, norovīruss, bieži vien nebūs pa spēkam arī līdzekļiem ar pamatīgu alkohola daudzumu tajos.

Lai produktu varētu tirgot kā dezinfekcijas līdzekli, tam jāpiemīt konkrētām īpašībām, tātad arī ar konkrētu sastāvu. Piemēram, ASV Federālā Pārtikas un zāļu administrācija noteikusi, ka dezinfekcijas līdzeklī jābūt aktīvajai sastāvdaļai – etanolam, izopropanolam vai benzalkonija hlorīdam.

Visbiežāk runa ir par etanolu vai izopropanolu. Pirmais no abiem ir tas, ko lielākā daļa domā, sakot vai dzirdot vārdu "alkohols" – etanols ir tas, kas grādīgo dzērienu sastāvā. Savukārt izopropanols ir vienkāršākais otrējais spirts un ir visai populāra sastāvdaļa dažādos dezinfekcijas līdzekļos, arī tāpēc, ka lieliski šķīst ūdenī, tāpat kā etanols.

Abi minētie dezinfekcijas līdzekļos esošie "varoņi" spēj atšķelt patogēnu proteīnus, šķelt šūnas un izjaukt patogēnu metabolismu, izdevumā "Clinical Microbiology Review" publicēto pētījumu "Epidemiologic Background of Hand Hygene and Evaluation of the Most Important Agents for Scrubs and Rubs" citē vietne "Live Science".

Ja līdzeklī ir 30% alkohola, tam jau piemīt ierobežotas patogēnus likvidējošas īpašības, un efektivitāte strauji pieaug, sastāvā esot lielākai daļai alkohola. Ja līdzeklī ir 60% alkohola, tas spēj likvidēt jau krietni plašāku vīrusu un baktēriju klāstu. Vēl – palielinot alkohola koncentrāciju, uzlabojas arī iedarbības ātrums. Tātad – labāk izvēlēties tādu līdzekli, kur sastāvā ir vismaz 60% alkohola.

'Covid-19': kā un cik efektīvi dezinfekcijas geli slaktē vīrusus
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Vēl viens pluss dezinfekcijai ar alkoholu saturošiem līdzekļiem ir tas, ka baktērijas pret to neveido rezistenci. Alkohols kā antibakteriāls līdzeklis savu efektivitāti nezaudē.

Lai gan alkohols aizvien ir dezinfekcijas līdzekļu "čempions", vairāki neliela mēroga pētījumi uzrāda, ka arī benzalkonija hlorīds lieliski tiek galā ar uzdevumu un ir pat ar spēcīgāku antibakteriālo iedarbību, kā rezultātā nepieciešama daudz mazāka aktīvās sastāvdaļas koncentrācija līdzeklī. Tiesa, šis apgalvojums jāvērtē piesardzīgi, jo pētījuma autori saistīti ar konkrēta dezinfekcijas līdzekļa ražotāju. Nepieciešams vairāk neatkarīgu pētījumu, lai labāk salīdzinātu etanola, izopropanola un benzalkonija hlorīda antibakteriālās īpašības.

Pret ko dezinfekcijas līdzekļi palīdz? Sešdesmitprocentīgie tiks galā gan ar jauno koronavīrusu, gan ar MERS, SARS, HIV, B un C hepatītiem, tuberkolozes izraisītājiem, E. coli, Zikas vīrusu un Ebolas vīrusu. Toties A hepatīts, norovīruss un caureju izraisošā C. difficile tam nebūs pa spēkam.

Ja nu beigās izrādīsies, ka "Covid-19" briesmas noplaks, pirms iztērēti iegādātie dezinfekcijas līdzekļa krājumi, nav jābēdā – tie, ja uzglabāti aizvērtā traukā, visticamāk, būs derīgi un funkciju pildīs arī pēc uz iepakojuma norādītā datuma. Regulāri mazgāt un dezinficēt rokas nenāks par ļaunu arī tad, kad nav pandēmijas riska.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form