Mākoņskaitļošana

IT nozarē mākoņskaitļošana (datu glabāšanas, skaitļošanas jaudas vai programmatūras pakalpojumi, kuru resursiem piekļuve notiek ar interneta palīdzību, un tos var ērti pielāgot uzņēmumu vajadzībām) kļuvusi par jauno normu. Tirgus izpētes kompānija "Gartner" prognozē, ka pasaulē 2021. gadā mākoņskaitļošanas ieņēmumi sasniegs 474 miljardus ASV dolāru. Tuvāko gadu laikā turpināsies straujš mākoņtehnoloģiju ieviešanas process, uzņēmumi veidos pamatstratēģijas, lai attīstītu un optimizētu uzņēmuma vajadzībām atbilstošu, ar mākoņrisinājumiem saistītu procesu nodrošinājumu. Tiklīdz uzņēmumi būs pilnībā pārgājuši uz mākoņrisinājumiem, tie varēs daudz ātrāk piegādāt jaunus, inovatīvus risinājumus un pielāgot tos klientu vajadzībām, kā arī uzlabot izmaksu efektivitāti, nodrošinot uzņēmējdarbības nepārtrauktību, ņemot vērā biznesa apjomus. Tāpat sagaidāms, ka turpmāk lielāka vērība tautsaimniecībā tiks pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, ko ir iespējams sekmēt, pārejot uz mākoņtehnoloģijām, veidojot pārdomātu arhitektūru. Šobrīd mākoņskaitļošanas lielākie izaicinājumi ir integrācija un datu drošība.

Digitālā drošība

Kibernoziedznieki nesnauž – katru gadu palielinās mērķēto kiberuzbrukumu skaits, un 2021. gads nebija izņēmums. Pērn mērķēto kiberuzbrukumu skaits pieauga par 31% salīdzinājumā ar 2020. gadu. Pērn vidēji uz uzņēmumu vai organizāciju, kas piedalījās "Accenture" kiberdrošības pētījumā, kurā atbildes sniedza 4744 uzņēmumu vadītāji" 18 pasaules valstīs, tika mērķēti 270 kiberuzbrukumi, kas ietvēra nesankcionētu piekļuvi datiem, pakalpojumiem, lietojumprogrammām, tīkliem vai ierīcēm. Pērn vidēji no 270 uzbrukumiem 29 bija sekmīgi. Palielinoties digitalizācijas apmēriem vairākās nozarēs, uzņēmumi IT drošībā investē vairāk nekā iepriekš, tomēr vēl aizvien vairāk nekā puse jeb 55% lielo uzņēmumu nespēj pietiekami efektīvi sevi aizsargāt pret kiberuzbrukumiem, lai preventīvi identificētu un atklātu potenciālos draudus. Novērojams, ka daļa uzņēmumu mākoņservisus ievieš lēnāk tieši drošības jautājumu dēļ, jo uzņēmumos pietrūkst nepieciešamo prasmju, zināšanu, prakšu un pārvaldības modeļu, lai izveidotu pārdomātas mākoņtehnoloģiju drošības pārvaldības sistēmas. Vienlaikus uzņēmumiem un organizācijām ir svarīgi ne tikai nodrošināt nepieciešamo ieguldījumu apmēru IT drošībā, bet arī novērtēt investīciju atdevi, lai saprastu uzņēmuma spēju sevi aizsargāt no potenciālajiem uzbrukumiem. Vienlaikus digitālās drošības jomā nedrīkst aizmirst par darbinieku apmācībām, it īpaši laikā, kad liela daļa vai visi darbinieki strādā attālināti. Lai laicīgi novērstu nepilnības un palīdzētu darbiniekiem atpazīt iespējamos draudus, uzņēmumos ir nepieciešams izspēlēt dažādas uzbrukumu simulācijas un sociālās inženierijas testus.

Automatizācija

Robotikas procesu automatizācija ("robotic process automation" jeb RPA) ir automatizācijas virziens, kas palīdz ar tehnoloģijām paveikt darbības, ko iepriekš datorā darīja cilvēki. Uzņēmumi un organizācijas aizvien aktīvāk iekšējo procesu uzlabošanai ievieš dažādus automatizācijas risinājumus, jo tādējādi ir iespējams uzlabot darba efektivitāti, ilgtermiņā samazināt izmaksas, rezultātā – darbinieki spēj strādāt efektīvāk, ātrāk, netērējot laiku standartizētiem un monotoniem rutīnas uzdevumiem, kas tagad ir robotu ziņā. Aizvien vairāk uzņēmumi novērtē inteliģento automatizāciju, kad datu apstrāde notiek vairākos līmeņos, kas ietver robotu apmācību veikt ne tikai atkārtoti veicamus uzdevumus, bet arī pielāgoties apstākļiem un veikt korekcijas, pamatojoties uz veiktspēju daudzos mainīgos apstākļos. Inteliģentā automatizācija, dabiskās valodas apstrāde un virtuālie aģenti uzņēmumiem palīdz uzlabot efektivitāti un produktivitāti, kā arī sadarbspēju attiecībās ar klientiem, vienlaikus palīdzot atrast jaunas pieejas un veidus, kā ieviest dažādus jauninājumus. Pandēmijas ietekmē, pieaugot digitalizācijas apmēriem un mērogiem, automatizācijā aizvien biežāk izmanto hiperautomatizāciju, kas ir uz biznesu orientēta, disciplinēta pieeja, ko uzņēmumi un organizācijas izmanto, lai ātri identificētu, pārbaudītu un automatizētu pēc iespējas vairāk biznesa un tehnoloģiju procesu. Hiperautomatizācijas mērķu sasniegšanai parasti izmanto vairākas tehnoloģijas, rīkus un platformas, tai skaitā mākslīgo intelektu, mašīnmācīšanās risinājumus, RPA utt. Uzņēmumiem, ieviešot dažādus automatizācijas risinājumus, būtiska ir darbinieku apmācība, lai viņi būtu zinoši tehnoloģiju izmantošanā, jo vislabākos rezultātus ir iespējams panākt, cilvēkam strādājot kopā ar tehnoloģijām.

Digitālie dvīņi

Digitālais dvīnis ir sistēmas vai fiziska objekta kopija digitālajā formā – starpnieks, kas uzkrāj dažādu sensoru datus, kas atrodas fiziskajā objektā, ierīcē vai sistēmā. Lai aptveru visus produkta dzīves ciklus, uzņēmumi paralēli sāk veidot vairākus inteliģento dvīņu tīklus. Tādējādi ir iespējams bez riska pārbaudīt izmaiņas, pirms tās tiek ieviestas dzīvē, modelējot dažādas simulācijas un izspēlējot reālās dzīves vai hipotētiskas situācijas datorā. Tuvākajā laikā digitālie dvīņi būs pamats tam, kā uzņēmumi pārbauda jaunas biznesa stratēģijas un pieejas. 65% vadītāju prognozē, ka tuvāko trīs gadu laikā ieguldījumi digitālajos dvīņos palielināsies, secināts "Accenture" pētījumā. Mūsdienās digitālos dvīņus var izmantot dažādās nozarēs, redzamākie piemēri ir pilsētvides jomā. Piemēram, šoziem Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki izstrādāja plūdu monitoringa sistēmu – digitālo dvīni, kas spēs prognozēt plūdu draudus Ogres upē 24 stundas pirms tam, kad tie reāli sāksies. Pērnpavasar Rīgas dome deva zaļo gaismu digitālā dvīņa projekta virzībai, kas plānots kā virtuāls pilsētas modelis. Digitālais dvīnis jau ieviests vairākās vietās pasaulē, tai skaitā Singapūrā. Pilsētas digitālais dvīnis palīdz modelēt dažādas situācijas un sniedz informāciju, kā ieceres un pārmaiņas ietekmēs pilsētu ārkārtas evakuācijas situācijās, satiksmes ierobežojumos, būvniecības procesos utt. Tas sniedz iespēju pārmaiņas pilsētas vidē īstenot daudz gudrāk un iedzīvotājiem draudzīgākā veidā, samazinot nepilnību skaitu. Tāpat digitālos dvīņus var izmantot rūpniecībā, lauksaimniecībā, enerģētikā, būvniecībā un citās nozarēs.

Kvanti

Šobrīd IT nozarē kvantu skaitļošana ir viena eksperimentālajām tehnoloģijām, kurā notiek dažādi pētījumi un pilotprojekti. Vadošie IT uzņēmumi investē kvantu algoritmu izpētē, pirmajos pilotprojektos, sadarbojas ar pasaulē labākajiem pētniecības centriem un zinātniekiem, lai padziļināti pētītu kvantu algoritmu pielietojumu dažādās jomās. Latvijas zinātnieki kvantu algoritmu jomā ir vieni no labākajiem Eiropā. Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Kvantu datorzinātnes centra pētnieku komanda sadarbojas ar "Accenture" ekspertiem. Abu pušu partnerība ir nozīmīgs solis, lai Latvijā sekmētu spēcīgu kvantu izstrādes talantu un ekspertīzes bāzi. Lai gan liela daļa cilvēku vēl neapzinās, kur ikdienā noderēs kvantu skaitļošana, tomēr sagaidāms, ka kvantu datorzinātne pavērs citas rēķināšanas un skaitļošanas iespējas, kas varēs dot radikālu grūdienu vairākos IT nozares virzienos. Kvantu skaitļošana palīdzēs uzlabot, automatizēt un palielināt efektivitāti lielo datu apstrādē, kā arī progress gaidāms mākslīgā intelekta jomā, jo kvantu skaitļošana palīdzēs labāk apmācīt mākslīgā intelekta algoritmus, iespējams, radot jaunas iespējas un pieejas. Kvantu skaitļošana var būt noderīga vairākās nozarēs, piemēram, jaunu zāļu izpētē, ražošanas procesos, lai atrastu jaunus risinājumus un pieejas situācijās, kurās ar pašreizējām metodēm to ir grūti paveikt. Eksperti sagaida, ka kvantu skaitļošana padarīs drošāku arī digitālo vidi, jo nodrošinās sarežģītāku datu šifrēšanu. Lai nākotnē radītu jaunus produktus, iespējas un servisus, kas sniegs labumu visai sabiedrībai, būtiska ir nozares un zinātnieku sadarbība. Tādējādi ir iespējams saprast pareizos pētniecības virzienus un labāk realizēt pilotprojektus.

Blokķēdes tehnoloģija

Lai arī sabiedrībā blokķēdes tehnoloģijas galvenokārt asociējas ar kriptovalūtu, piemēram, "Bitcoin", tomēr tās var izmantot daudz plašāk. Liels ieguvums no blokķēdes tehnoloģijām ir ne tikai finanšu jomā, bet arī enerģētikā, zinātnē, valsts sektorā, loģistikā, telekomunikāciju jomā, kā arī procesos, kas saistīti ar cilvēka identitātes jautājumiem. Blokķēde ir decentralizēts darījumu žurnāls tīklā, kurā katrs ieraksts ir atkarīgs no iepriekšējiem ierakstiem, ko ir teju neiespējami sagrozīt. Enerģētikas jomā blokķēdes tehnoloģijas var palīdzēt samazināt tirgotāju skaitu, nodrošinot tiešās iegādes iespējas. Tāpat apvienojumā ar mākslīgā intelekta risinājumiem ir iespējams nodrošināt piekļuvi datu avotiem, kas aptver iedzīvotāju skaitu, enerģijas patēriņu, satiksmes un sezonālos datus, lai paredzētu un nodrošinātu enerģijas piegādi starp ražotājiem un patērētājiem. Nekustamā īpašuma jomā blokķēdes risinājumi var paātrināt ar nekustamo īpašumu saistītos darījumus, kas ietver informācijas apmaiņu un saskaņošanu pirms darījuma veikšanas. Blokķēdes tehnoloģijas atrisina arī digitālās identitātes pārbaudes nodrošināšanu, kas ir īpaši aktuāli saistībā ar bēgļu jautājumiem. Blokķēdes tehnoloģijas apvienojumā ar mākslīgā intelekta risinājumiem var uzraudzīt vides apstākļus bēgļu nometnēs, apkopot informāciju par cilvēku veselību, gūt ieskatu aprūpes procesos utt. Arī veselības aprūpes jomā, kur ir liels datu daudzums un nepieciešama informācijas apmaiņa, blokķēdes risinājumi var nodrošināt to, ka pacients var izskatīt katru gadījumu atsevišķi un dot piekļuvi saviem veselības datiem, vienlaikus zinot, ka dati tiek šifrēti un aizsargāti. Darījumos blokķēdes tehnoloģijas palīdz arī samazināt iesaistīto starpnieku loku.

Mākslīgais intelekts

Mūsdienās mākslīgais intelekts vairs nav tikai zinātniskā fantastika, bet strauji augošs virziens, kas nākotnē ļaus uzņēmumiem un organizācijām mainīt veidu, kādā sadarboties ar klientiem, partneriem un darbiniekiem. Mākslīgais intelekts ir viena no tehnoloģijām, kas visvairāk ietekmēs pasauli kopš rūpnieciskās revolūcijas, jo tādējādi ir iespējams apstrādāt neiedomājami lielu datu krājumu 24 stundas diennaktī. Mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās risinājumi spēj īsā laikā pārskatīt cilvēka prātam grūti aptveramu informācijas un dažādu datu plūsmu, kā arī modelēt cilvēkam līdzīgu uzvedību. Jēgpilni risinājumi tiek ieviesti daudzās nozarēs, turklāt mākslīgais intelekts spēj atpazīt arī cilvēka uzvedību, emocijas, balss intonāciju. Vieni no redzamākajiem piemēriem ir dažādi virtuālie palīgi, runas un sejas atpazīšanas risinājumi, attēlu analīzes programmas utt. Mākslīgā intelekta risinājumu izstrādē liela vērība ir jāpievērš datu kvalitātei, lai netiktu izmantoti neobjektīvi dati, svarīga ir datu izsekošana – pārliecināties, ar kādiem datiem tiek apmācīts mākslīgais intelekts, caurskatāmības principa ievērošana, jo attiecīgajām sistēmām ir jākalpo kā papildinājumam cilvēka spējām. Lai valstīs vairāk varētu ieviest mākslīgā intelekta risinājumus, ir nepieciešams izveidot atvērtā koda vai par samērā nelieliem līdzekļiem pieejamu lokālo valodu procesēšanas modeļus, lai uzņēmumi varētu izstrādāt virtuālos asistentus produktivitātes uzlabošanai. Pasaulē paralēli mākslīgā intelekta attīstības jautājumiem turpinās diskusijas par ētikas principiem, kā arī nepieciešams izglītot cilvēkus par mākslīgā intelekta darba principiem un pareizu pielietošanu risinājumos no datu un ētikas viedokļa.

Paplašinātā realitāte

Paplašinātā realitāte paver jaunus veidus, kā cilvēks var redzēt un sajust apkārtējo vidi, neatrodoties konkrētajā vietā, kas īpaši aktuāli ir pandēmijas laikā. Paplašinātā realitāte sniedz iespēju, izmantojot speciālas brilles vai viedierīces, fiziskajā vidē redzēt digitālus un vizuālus risinājumus, kas nodrošina personalizētu reāllaika pieredzi. Mūsdienās paplašinātās realitātes risinājumus var izmantot apmācību jomā. Katru gadu uzņēmumiem darbinieku apmācības prasa lielas investīcijas, tomēr pētījumi rāda, ka audzēkņi aizmirst 70% satura 24 stundu laikā un gandrīz 90% mēneša laikā. Nav pārsteidzoši, ka vairāk nekā 90% "Accenture" aptaujāto vadītāju piekrīt, ka darbinieku apmācības metodēm ir jābūt efektīvākām, kā arī aktīvāks mācīšanās process palīdz sasniegt labākus rezultātus. Simulāciju tehnoloģijās balstītas mācības ir aktuālas gan rūpniecībā, gan pakalpojumu sniegšanas nozarēs, tai skaitā veselības aprūpē, kad jaunie speciālisti praktiski, izmantojot paplašinātās realitātes risinājumus, var apgūt nepieciešamās iemaņas. Pandēmijas laikā, palielinoties e-komercijas apmēriem, paplašinātās realitātes risinājumi ir noderīgi rīki auditorijas noturēšanā un jaunu klientu piesaistē. Vairāki piemēri vērojami apģērbu, rotaslietu, kosmētikas produktu nozarēs, kad paplašinātās realitātes risinājumi, klientam atrodoties attālināti, nodrošina individuālu un inovatīvu iepirkšanās pieredzi – ar iespēju detalizēti apskatīt, piemērīt un iegūt papildu informāciju par precēm un produktiem, to sastāvu un ietekmi uz vidi, cilvēka veselību.

Lietu internets

Lietu internets ir visapkārt, jo ierīces arvien biežāk ir savienotas ar internetu un ir spējīgas savā starpā komunicēt, reizēm īpašniekam nenojaušot par informācijas apmaiņu. Dažādas ierīces cilvēka dzīvi un ikdienu var padarīt daudz vieglāku. Piemēram, lietojot pārnēsājamu trauksmes pogu un izvietojot mājās bezvadu sensorus, ir iespējams sekot līdzi senioru dienas ritmam, lai nekavējoties reaģētu, ja fiksētas neparastas izmaiņas cilvēka kustībās. Mūsdienās kritiena identificēšanas sensori plaši tiek izmantoti gados vecāku cilvēku aprūpē. Attiecīgie sensori ar augstu precizitāti reģistrē kritienus un informē par tiem cilvēka ārstu vai ģimenes locekļus. Loģistikas jomā sensori ziņo par nepieciešamību sākt kaisīt ceļus, kad tos klāj apledojums, tādējādi palīdzot izvairīties no ceļu satiksmes negadījumiem. Tāpat ikdienā cilvēkiem mājās aizvien biežāk ir dažādi viedie palīgi, kā arī ražotāji piedāvā dažādas valkājamas preces, kuras ir savienotas ar internetu, piemēram, skriešanas apavus, kas palīdz sekot līdzi treniņu progresam un citiem parametriem. Vienlaikus ir jāatceras, ka, pieaugot ierīču skaitam, kas tiek pieslēgtas internetam, un datu apjomam, ko rada savstarpēji savienotas ierīces, lietu interneta izaugsme rada izaicinājumus datu aizsardzības un digitālās drošības jomā. Turklāt cilvēkam ne vienmēr ir skaidrība par savstarpēji savienotu ierīču apkopotajiem datiem, proti, kā notiek datu apmaiņa, datu apstrāde, kur dati tiek uzglabāti, kurām funkcijām dot piekrišanu datu apstrādei, bet kādās situācijās prātīgāk būtu liegt attiecīgās pieejas un tiesības.

Lielie dati un analītika

Mūsdienās uzņēmumi vairs nerunā par lielapjoma datu iespējām, bet par to, kā ātri reaģēt uz mainīgo datu apjomu, it īpaši pandēmijas laikā, lai varētu atbilstoši rīkoties un ieviest nepieciešamās izmaiņas piegādes ķēdēs – sadarbībā ar partneriem, kā arī piedāvājot preces un pakalpojumus klientiem. Mūsdienās uzņēmumi pārsvarā konkurē starptautiskajā vidē, tāpēc tiem ir svarīgi pieņemt datos balstītus lēmumus, kā visātrāk reaģēt uz informācijas izmaiņām. Tādējādi uzņēmums atšķirībā no konkurenta, kurš datus neapskata, var pamanīt cilvēku plūsmu kādā vietā vai jomā, lai ātri reaģētu un piedāvātu atlaides, un piesaistītu klientus. Uzņēmumiem nepietiek tikai izmantot digitālās vides priekšrocības, bet tiem jāspēj notvert īsto brīdi, spēt atbilstoši reaģēt un piegādāt preces un pakalpojumus konkrētajam klientam. Lielie dati un analītika paver jaunas iespējas. No vienas puses, ir iespējams nodrošināt personalizētu klientu pieredzi, no otras – jācīnās ar viltus ziņām, datu sagrozīšanu un identitātes zādzībām. Lielie dati sniedz plašas iespējas, bet vienlaikus aktualizē atbildības jautājumu, jo arī klienti aizvien vairāk sāk apzināties personas datu vērtību. Mūsdienās plašais tehnoloģiju klāsts sniedz iespēju uzņēmumiem ieviest no konkurentiem atšķirīgus risinājumus, jo katram tirgus dalībniekam var būt savi unikāli risinājumi, ko izmantot kā konkurences priekšrocību.