Infodēmija
Kā konspirāciju teorijas apvija, bet neievēlēja Trampu
Andris Kārkluvalks, Delfi žurnālists
Bažas par šoruden aizvadīto ASV prezidenta vēlēšanu iespējamu manipulāciju ar dezinformācijas palīdzību pirmoreiz izskanēja jau pirms nepilniem četriem gadiem – pavisam drīz pēc Donalda Trampa ievēlēšanas 2016. gadā.
Īsumā
  • Viltus ziņas pavadīja priekšvēlēšanu kampaņu, vēlēšanu dienu, kā arī turpina parādīties pēc vēlēšanām.
  • Ievērojamu daļu no tām radīja un turpina radīt Tramps. Tas nepārsteidz, jo viņš prezidentūras laikā pateicis vairāk nekā 20 000 reģistrētu nepatiesību.
  • Tika prognozēta citu valstu iejaukšanās vēlēšanās, bet, lai gan ārvalstu aktoru darbība informācijas telpā konstatēta, tā nebija būtiska.
  • Latvijā sociālajos tīklos izplatītā dezinformācija par ASV vēlēšanām ir neoriģināli tulkojumi vai pārnesumi no angļu un krievu valodas.
  • Dezinformācijai par vēlēšanām uz pašu vēlēšanu iznākumu bija maza ietekme, jo svārstīgo balsotāju īpatsvars bija ļoti neliels.
  • Dezinformācija par notikumiem šajā kontinentā izplatījās gan ar viltus ziņu, gan maldinošu attēlu, gan uz faktiem nebalstītu apsūdzību starpniecību.
    Viens no centrālajiem dezinformācijas izplatītāju mērķiem bija noniecināt klimata pārmaiņu lomu kā faktoru, kura dēļ izcēlās ugunsgrēki.
ASV tehnoloģiju giganti "Facebook" un "Google" jau neilgi pēc viņa inaugurācijas paziņoja par globāla kara pieteikšanu viltus ziņām, bet prezidenta komanda pēc pirmajām 100 valsts līdera darba dienām publiskoja pirmo pārvēlēšanas reklāmas klipu, kurā uzskaitīja sasniegumus, norādot, ka to nepauž vadošie mediji jeb "viltus ziņas".

Pastāvēja arī bažas par ārvalstu ietekmi uz nākamo vēlēšanu iznākumu, ņemot vērā, ka tika apstiprināta Krievijas iejaukšanās 2016. gada vēlēšanās. Kā secinājuši domnīcas "The Atlantic Council" dezinformācijas izpētes centra "Digital Forensic Research Lab" ("DFRLab") analītiķi, arī pirms šīm vēlēšanām publiski izskanējušas bažas par Krievijas vēlmi to atkārtot, kā arī pieļauts, ka šādi centieni varētu nākt no Irānas un Ķīnas. Uz Pekinas interešu esamību visbiežāk norādījis pats Tramps un augstu stāvošas ASV amatpersonas.

Tātad visi kaut ko gaidīja – Silīcija ielejas milži centās mazināt savu politisko atbildību, vienlaikus palielinot sociālo, un viltus ziņu atmaskošana, ne tikai patiesu ziņu stāstīšana kļuva par būtisku mediju funkciju. Tikmēr Tramps savu retoriku gan publiskās runās, gan sociālo tīklu ierakstos pats piesātināja ar nepatiesiem un maldinošiem vēstījumiem, un vairāki viņa administrācijas locekļi, kā arī augstas amatpersonas un atsevišķi mediji tos atkārtoja vai papildināja, faktiski nodrošinot nepārtrauktu viltus ziņu klātbūtni.
Foto: AFP/Scanpix/LETA
"The Washington Post" uzsāka skrupulozu Trampa pausto nepatiesību uzskaiti līdz ar viņa stāšanos amatā un jau šovasar ziņoja par 20 000. nepatiesās ziņas izskanēšanu no Trampa puses. Tas nozīmē daudzkārtēju melošanu katrā publiskā uzstāšanās reizē. Medijs dezinformējošos vēstījumus kategorizēja, skaidrojot, ka daudzus apgalvojumus Tramps atkārtoja burtiski simtiem reižu. Tāpat redzams, ka viltus ziņas paustas, lai sistemātiski radītu iespaidu, ka piepildās viņa solījumi. Piemēram, viņš regulāri apgalvojis, ka viņa administrācijas laikā ASV ekonomika ir bijusi vislielākā pasaules vēsturē, lai gan tai klājies labāk pat iepriekšējo administrāciju laikā. Tāpat Tramps vairāk nekā simt reizes publisku uzstāšanos laikā apgalvojis, ka īstenojis lielāko nodokļu samazinājumu ASV vēsturē, bet pat iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas administrācijas īstenotie divi nodokļu samazinājumi bija ievērojamāki, norāda prestižais Vašingtonas medijs.

Par to, vai viltus ziņas bija izšķirošais faktors 2016. gada prezidenta vēlēšanās, vienprātības nav pat pētnieku vidū. Centrālās Floridas universitātes asociētais pasniedzējs un ANO Komunikācijas koordinācijas komitejas loceklis Krisaliss Raits norāda, ka pētījumos pierādīts, ka viltus ziņas iegūst daudzkārt lielāku ievērību nekā patiesība, turklāt, tā kā atklāts, ka neizlēmušo vēlētāju vidū viltus ziņām ir vislielākā uzticība, tieši vēlēšanās ar nelielu balsu starpību tām ir arī vislielākā nozīme. Tomēr, lai gan ciešās sāncensības faktors vairākos štatos piepildījās, vēsturiski lielākā dalība ASV vēlēšanās un polarizācija sabiedrībā norādīja, ka neizlēmušo, kurus dezinformācija un pēdējā brīža kampaņas var ietekmēt, bija maz.

Trampa prezidentūru iezīmē vairākas krīzes, no kurām lielākā, nenoliedzami, ir jaunā koronavīrusa pandēmija, kas prasījusi jau vairāk nekā 300 000 amerikāņu dzīvību un pavērsa lejup ekonomiskās izaugsmes līknes, uz kurām prezidents lika lielākās cerības. Tās visas pavadījušas arī Trampa paša nepatiesi apgalvojumi, piemēram, cenšoties mazināt koronavīrusa nozīmi un ietekmi, vienlaikus nepamatoti slavējot savu darbu pandēmijas apkarošanā. Tomēr tikai šopavasar, priekšvēlēšanu cīņai pieņemoties spēkā, prezidenta galvenā saziņas kanāla "Twitter" vadība nolēma, ka turpmāk pārbaudīs arī Trampa ierakstus. Pirmajā atzīmē šī gada maija nogalē tvīta lasītājiem tika ieteikts pārbaudīt citos avotos publiskoto informāciju par to, ka gadu desmitiem izmantotā balsošana pa pastu rada krāpšanās riskus.
Maldinošu prezidenta ziņu atzīmēšanu kompānija uzsākusi pandēmijas dēļ, atsaucoties uz "Twitter", raksta "Politico". Kompānija arī skaidroja, ka, lai gan Trampa nepatiesās retorikas ierobežošanu kritiķi pieprasījuši jau gadiem, tā ilgstoši turējusies pie principa, ka sabiedrības interesēs ir zināt, ko domā pasaules valstu līderi, turklāt, lai gan bieži nepatiesi, prezidenta ieraksti nepārkāpjot sociālā tīkla iekšējos noteikumus par naida runu vai aicinājumiem uz vardarbību. Lai gan citi Silīcija ielejas giganti tūlītēji nelēca vilcienā, tie, apvienojušies zem nozares asociācijas "NetChoice" vairoga, asi reaģēja, kad prezidents par "Twitter" rīcību solīja interneta kompānijas ierobežojušas izmaiņas likumos, norāda "Politico".

Tuvojoties vēlēšanām, viltus ziņu kļuva vairāk, turklāt tieši šovasar strauji auga tā dēvētās "QAnon" konspirācijas teorijas popularitāte. Tās pamatā ir uzskats, ka pastāv visu kontrolējoša elite, bet Donalds Tramps teorijas piekritēju vidū kļuvis par tādu kā mītisku mesiju, kurš amerikāņus un pasaules sabiedrību no tās izglābs.
"Tas ir stāsts, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem radās kā forumu spēles elements, kurā visi, kas piebalsoja, zināja, ka tas ir joks. Tas mainījās, kad šī teorija tika pārnesta uz sociālajiem tīkliem un daudzi to jau uztvēra kā kaut ko īstu. Grūdienu šī konspirāciju teorija piedzīvoja pirms pieciem gadiem, kad Tramps uzsāka vēlēšanu kampaņu pirms iepriekšējām vēlēšanām," norāda "DFRLab" vadošā pētniece Nika Aleksejeva. Viņa skaidro, ka tā darbojas ticības līmenī un daudzi nepiekrīt kādām "QAnon" idejām, bet viņiem patīk Tramps – viņiem ir pārliecība, ka viņš padarīs ASV vai pasauli labāku, bet šī teorija ir tikai emocionāls stāsts, kas pastiprina vēstījumu.

"Qanon" vārdā ir pastrādāti noziegumi, un ar to saistītas arī galēji labēji noskaņotu kaujinieku grupas, kā dēļ Federālais izmeklēšanas birojs teoriju pasludinājis par potenciālu pašmāju terora draudu. Neskatoties uz drošības iestāžu piesardzību, fakts, ka "QAnon" idejām, tostarp Trampa īpašajai lomai, tic lielas cilvēku masas, arī Tramps terorisma draudu veicināšanā apsūdzēto teoriju atbalsta. Līdz vēlēšanām viņš "Twitter" jau bija dalījies ar vismaz 265 ierakstiem no aptuveni 150 šīs teorijas ideju izplatītāju profiliem, vēstīja "Media Matters".
Pirms vēlēšanām dažādās vietnēs aizvien biežāk parādījās viltus ziņas, kas šķietami apliecināja Trampa aizvien biežāk izteiktās, bet faktos nepamatotās un daudzkārt atspēkotās bažas, ka balsošana par pastu nav droša un vēlēšanās gaidāma liela mēroga krāpšanās. Nedaudz vairāk nekā mēnesi pirms vēlēšanām vairāk nekā 25 000 "Twitter" lietotāju, tostarp prezidenta dēls Donalds Tramps juniors, dalījās ar galēji labēju ideju pārstāvošas tīmekļvietnes stāstu par vairāk nekā 1000 pa pastu nosūtāmo biļetenu atrašanu kādā atkritumu konteinerā Kalifornijas Sonoma kauntijā.

Par spīti amatpersonu norādēm, ka biļeteni šī gada vēlēšanām nemaz nav izsūtīti un medija publicētajā fotogrāfijā redzama 2018. gada vidustermiņa vēlēšanās neizmantoto aplokšņu nogāde pārstrādei, vēlēšanas apvijošu viltus ziņu plūsma bija tikai sākusies.
Tomēr gan tās ziņojumi, gan informācijas izplatīšanās būtiski atšķīrusies no 2016. gada, vēsta "Science Mag". Iepretim iepriekšējo vēlēšanu priekšvēlēšanu laikam, kad liela loma sociālajos tīklos bija Krievijas izplatītajai dezinformācijai, šoreiz izteikti lielākā daļa viltus ziņu nāca no pašmāju labējā spārna un tās galvenokārt bija vērstas uz neuzticības radīšanu vēlēšanu sistēmai, īpaši balsošanai pa pastu. Piemēram, Sonomas kauntija izmesto biļetenu ziņu izplatījuši ASV bāzēti portāli un lietotāji ar lieliem, cieši saistītiem sekotāju lokiem, secinājusi organizācija "Election Integrity Partnership". Tā arī konstatēja, ka vairumu ziņu radījuši vai pirmoreiz publicējuši tieši galēji labējie konspirācijas teoriju piekritēji.

"Dezinformācija, protams, bija. Šajā laikā tā lielākoties bija par vēlēšanu procesa leģitimitāti. Tika izteikti apgalvojumi, ka vēlēšanas ar pasta palīdzību novedīs pie falsifikācijām, tika meklēti visādi motīvi, kāpēc Baidens gribētu viltot vēlēšanas. Bija arī citas tēmas – Baidena dēla Hantera Baidena saistība ar Ukrainas uzņēmumu, izteiktas šaubas par Baidena veselības stāvokli, līdzīgi kā tas bija 2016. gada vēlēšanās saistībā ar Hilariju Klintoni," portālam "Delfi" stāsta Aleksejeva.
"Ļoti daudz no tā, ko saka Tramps, klasificē kā pilnīgus melus – daudzi tiek klasificēti kategorijā "pants on fire" jeb "bikses deg", kad tie ir pilnīgi nepamatoti, bez kripatiņas patiesības," norāda Aleksejeva. Viņa skaidro, ka arī Baidens izsakās neprecīzi un arī viņa izteikumi bijuši klasificēti kā puspatiesības vai faktoloģiska kļūda. "Tomēr tie nav spilgti izdomājumi, kādus mēdz pateikt Tramps, it īpaši tviterī," viņa skaidro.

AP faktu pārbaudes un dezinformācijas atmaskošanas nodaļas redaktore Kārena Mahabira atklāja, ka neilgā laikā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas viņas komandā strādājošie žurnālisti jau bija atmaskojuši aptuveni 20 spāņu un angļu valodā izplatītas viltus ziņas.
"DFRLab" vadošā pētniece Nika Aleksejeva sarunā ar DELFI

Foto: Kārlis Dambrāns
Savukārt nākamajā dienā pēc vēlēšanām, apkopojot informāciju par viltus ziņām, aģentūra AP secināja, ka kopumā tās noritējušas bez lieliem pārsteigumiem – parastas un nelielas problēmas nereti pasniegtas kā vērienīgas, kā arī senāki foto un video materiāli pasniegti kā jauni.

Vienīgo līdz šim vēlēšanās vēl nepieredzēto pārsteigumu dezinformācijas ziņā sagādāja pats Tramps, maldīgi paziņojot, ka ir uzvarējis. Prezidents izmantoja balsu skaitīšanas procesa ieilgšanu un tās radīto neziņu, lai ar dezinformāciju maldinoši skaidrotu notiekošo. Lai gan viņš, kā jau minēts iepriekš, prezidentūras laikā izteicis vairāk nekā 20 000 nepatiesību, prezidenta paziņojums, kā arī nepiekāpšanās pēc zaudētām vēlēšanām ir nepieredzēts precedents.
Vēlēšanu viltus ziņu piemēri
Balsu atrašana
"Viņi atrod Baidena balsis visās malās – Pensilvānijā, Viskonsinā un Mičiganā. Tik slikti mūsu valstij," Tramps tvītoja pēcvēlēšanu dienā, reaģējot uz rezultātu izmaiņām balsošanas procesā, lai gan tā ir normāla prakse katrās vēlēšanās. Viņš gan, visticamāk, apzināti nepieminēja Arizonu, kur tobrīd balsu skaitīšanas laikā auga tieši par Trampu atdoto balsu īpatsvars.
#Šarpīgeita
Arizonas Marikopas kauntijā vēlētājiem vēlēšanu iecirkņos bija pieejamas uzņēmuma "Sharpie" pildspalvas. Tika maldīgi izplatīta ziņa, ka ar tām aizpildītie biļeteni par Trampu netiekot pieskaitīti.
Iecirkņa paralīze
Vēlēšanu dienas rītā kāda automātiskā balsošanas iekārta Baidena dzimtajā Skrentonā, Pensilvānijā, kļūmes dēļ dažas minūtes nedarbojās. Sociālajos tīklos gan drīz populāra kļuva ziņa, ka liels skaits iekārtu no ierindas izgāja stundām ilgi. Pensilvānijai kļūstot par vienu no izšķirošajiem štatiem vēlēšanās, šī un desmitiem citu viltus ziņu par norisēm Pensilvānijā "Facebook" un "Twitter" tika publicētas un pārpublicētas tūkstošiem reižu.

Tikmēr aizdomas par ārvalstu ietekmi šajās vēlēšanās nepiepildījās, vismaz ne vērā ņemamā apjomā. Lai gan Bērnija Sandersa priekšvēlēšanu kampaņas komanda jau februārī atklāja, ka saņēmusi ziņas no ASV pretizlūkošanas iestādēm par Krievijas centieniem iejaukties vēlēšanu procesā un maija izskaņā AP apgalvoja, ka anonīmas ASV amatpersonas atklājušas "ārvalstu spēku" centienus iefiltrēties Džordža Floida slepkavības aizsāktajos protestos, šie centieni izrādījās pieticīgi. Krievijas, īpaši tās "Krievijas Interneta izpētes aģentūras", informācijas kampaņas atkārtojušas dažādas apsūdzības vēlēšanu norises kļūmēs un pārkāpumos, parādot centienus mazināt uzticību demokrātiskajiem procesiem, kā arī Kremļa mediji RT un "Sputņik" kļuvuši par platformu konservatīvākajiem un labējiem norišu komentētājiem, taču kopējā iesaiste šogad vērtējama kā neliela, lēš organizācija "Election Integrity Partnership". To, ka Krievijas mērķis šogad ir mazināt sabiedrības uzticību vēlēšanu procesam, tostarp pastiprinot apgalvojumus, ka balsošana pa pastu rada krāpšanās riskus, ziņojumā jau septembrī secināja ASV Tēvzemes drošības departaments.

Līdz Latvijas informācijas telpai nonāk tikai neliela daļa no viltus ziņām, un ziņotāji visbiežāk ir tie paši cilvēki, kuri noliedz pandēmiju vai cīnās pret tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem. "Nav tā, ka viņi ir oriģināli. Viņi iedvesmojas no tā, kas ir radīts citās vietās, kā arī sava loma ir valodu pieejamībai. Latvijā uzaugušajiem ērtākās ir krievu un angļu valoda, attiecīgi arī šīs viltus ziņas nāk no angliski runājošām valstīm, piemēram, par vakcināciju no Lielbritānijas un Krievijas. Šajā vērtību komplektā antiliberālo ideju piekritējiem daudzu acīs piederas arī Tramps, kurš tad tiek iepīts dažādos naratīvos," skaidro Aleksejeva.

Par spīti bažām un viltus ziņām, ietekmīgas dezinformācijas kampaņas ar graujošu ietekmi tieši uz vēlēšanām ne no ārvalstu aktoru puses, ne iekšēji šogad nevarēja novērot. Viegli pamanāms gan ir kāds cits fenomens – viltus ziņas ir kļuvušas par ikdienišķu rutīnu, turklāt to autors vai atbalstītājs bieži ir pats prezidents. Viņa sniegtā informācija palielinājusi sabiedrības polarizāciju, kā rezultātā šogad vēlēšanās izvēle starp diviem kandidātiem nereti tika atstāta otrajā plānā – cilvēki pirmkārt balsoja par vai pret Trampu. Turklāt balsoja tik aktīvi un pārliecināti, ka viltus ziņu kampaņu potenciālā auditorija – neizlēmušo un svārstīgo – bija neliels īpatsvars.

Ilgtermiņā aizejošā prezidenta Trampa rīcība gan radījusi savai valstij un Rietumu pasaulei jaunus izaicinājumus – sistemātiska faktu apšaubīšana un noliegšana, reprezentablāko mediju dēvēšana par "viltus ziņu" izplatītājiem un vēlēšanu procesa uzticamības graušana acīmredzami nostiprinājusi viņa atbalstītāju bāzi, kas varētu noderēt nākamajās prezidenta vēlēšanās pēc četriem gadiem, taču vienlaikus bojājusi demokrātijas tēlu un iedrošinājusi autoritārus un populistiskus līderus citviet pasaulē.

Projektu atbalsta NATO Publiskās
diplomātijas nodaļa, projekta partneris -
Baltijas Mediju izcilības centrs
Saturs: Ansis Īvāns, Andris Kārkluvalks, Toms Ģigulis, Katrīna Žukova. Redaktors: Filips Lastovskis. Dizains un izstrāde: Natālija Šindikova un Uldis Olekšs. Video: Miks Siliņš, Patriks Pauls Briķis.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.