Dabas taka ved gar labiekārtoto Lielezera pludmali, kurā jau devīto sezonu plīvo Zilais karogs. Pludmalē ir izbūvēts bērnu rotaļu laukums, labiekārtotas atpūtas vietas un izveidota laivu piestātne. Taka pa spēkam būs gan lieliem, gan maziem, turklāt šo pastaigu iespējams apvienot ar pilsētas apskati.

Savukārt tiem, kas alkst klusuma un miera, pie sirds ies Dziļezera-Riebezera dabas taka, kas atrodas netālu no Limbažiem. Pēc statusa privātais Dziļezers ir viens no dziļākajiem Latvijā – tā maksimālais dziļums sasniedz 32 metrus. Dabas liegumā izveidotā taka ir aptuveni 4,1 kilometru gara un ved pa ainavisku zemes strēli starp diviem ezeriem, kā arī gar Dziļezera austrumu krastu, kur apskatāma reta ošu audze un Raudošais dižakmens. Slapjākos laikapstākļos zemes strēle starp ezeriem vietām mēdz applūst. Pie ezera ir izveidotas atpūtas un piknika vietas, kur atpūsties pēc pastaigas svaigā gaisā un remdēt izsalkumu ar līdzpaņemtajām tostermaizītēm.

Braucot uz Umurgas pusi pa ceļu Limbaži–Valmiera, iespējams nonākt pie Augstrozes pilskalna, kur apskatāmas 13. gadsimtā celtās Rīgas arhibīskapa vasaļa pils atliekas. Apkārt drupām izveidota neliela taka un piknika vieta. Šis maršruts īpaši sildīs sirdi tiem, kam patīk izaicinājumi, – takas pirmie 100 metri jāpārvar pa gandrīz 45 grādus slīpu nogāzi. Zinātāji apgalvo, ka pasakainais skats, kas paveras no pilskalna, ir katras sviedru lāsītes vērts. Taka nav gara, vien aptuveni puskilometrs, taču ekskursiju iespējams pastiept nedaudz garāku, viesošanos šeit apvienojot ar pastaigu pa purvu.

Gar turpat blakus esošo Augstrozes Lielezeru ir izveidota kilometru gara taka, kas cauri mežam ved gar purvaino ezera dienvidu galu.

Puikulē ir skaista muiža, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi, tostarp arī radošās darbnīcas.

Savukārt blakus ciemam mežā paslēpies ezeriņš – Purezers, kuru ieskauj priežu mežs, purvs un vaivariņu audzes. Apkārt ezeram ved aptuveni 3,5 kilometrus gara taka, kas visā krāšņumā ļauj izbaudīt purva floru un faunu.

Braucot pa Tallinas šoseju Ainažu virzienā, ceļā sastopami vairāki apskates vērti dabas veidojumi un objekti. Vispirms izdaudzinātie Lauču akmeņi, bet tad – Ķurmraga bāka, kas atrodas Ķurmragciemā.

Starp Salacgrīvu un Ainažiem apskatāmas unikālās Randu pļavas – vienīgās piejūras pļavas Latvijā, kas arī uzskatāmas par dzīvo herbāriju, kur 200 ha platībā sastopama trešā daļa Latvijas ziedaugu. Te ir ierīkots putnu vērošanas tornis un aptuveni 1,4 kilometrus gara taka, kas vijas cauri pļavām. Randu pļavās var atrast retus augus un, ja paveiksies, redzēt arī retus putnus. No pavasara līdz rudenim Randu pļavās ir iespējams satikt Galovejas šķirnes govis, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina aiz sevis aizvērt vārtiņus, līdzi paņemtos mājas mīluļus ganību teritorijā turēt pie pavadas, apskatīt un fotografēt gotiņas no attāluma, nekaitināt tās un atcerēties, ka govs mīļākais kārums ir zāle un nav nepieciešamības tās barot. Teritorija ir norobežota ar elektrisko ganu, tāpēc aploka tuvumā jābūt uzmanīgiem.

Ģimenēm ar bērniem maršrutā noteikti jāiekļauj Duntes muiža Liepupes pagastā. Tur mājvietu radis baronam Minhauzenam veltītais muzejs, kurā stāsti par Minhauzena neparastajām dēkām un neticamajiem piedzīvojumiem savijas ar dažādām izdarībām un aktivitātēm.

Muzejā var novērtēt dažādu valstu alus kausu kolekciju, ietērpties viduslaiku tērpos un apskatīt vaska figūras, kurās atveidoti populāri cilvēki, kā arī doties izzinošā ekspedīcijā pa meža taku, kurā var sastapt koka skulptūrās iedzīvinātus stāstu varoņus. Te ir arī koka atrakciju kuģis, kurā ierīkotas šūpoles, slidkalniņi un caurules nobraucieniem, kas mazo drosminieku sirdīm noteikti liks pukstēt straujāk.

Apskatot Limbažus, ir vērts piestāt Dzīvā sudraba muzejā Burtnieku kvartālā, kur Vecajā rātsnamā apskatāmi juveliera Oļega Auzera mākslas darbi. Sudrabkaļa dzīves ieguldījuma ekspozīcija savij mākslu, filozofiju un darbu ar sudrabu izsmalcinātās skulptūrās. Rātsnama mansarda stāvā apskatāmi arī unikāli 18. gadsimta beigu sienu gleznojumi. Divās zālēs savu prasmi rādījuši vairāki meistari, tādēļ gleznojumiem atšķiras rokraksti un paņēmieni. Virs vecā Rātes nama jumta 8. jūnijā “Limbažiem 800” ietvaros tika uzstādīts pirmais vēja rādītājs. Esot sudraba muzejā, paveries augšup! Pie viena apciemojiet arī Limbažu veco ugunsdzēsēju depo, kura telpās atrodas Limbažu muzeja atklātā krājumu glabātuve. Ķieģeļu ēka celta 19. gadsimta otrajā pusē historisma periodam raksturīgās formās. Apmeklētāji te var iemūžināt ugunsdzēsēju mašīnu un pa šaurām kāpnēm pāri stiklotām grīdām uzkāpt līdz pašai depo torņa augšai.

Limbaži savulaik bija Hanzas savienībā. Pilsētas izkārtojums un ielu plānojums mūsdienās ir teju tāds pats kā 14. gadsimtā, un par vācu tirgotāju rosību saglabājies ne mazums liecību. Lai uzzinātu par to visu vairāk, jādodas uz Limbažu muzeju, kas izveidots 19. gadsimta sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī jeb Pilsmuižas pārvaldnieka ēkā.

Vēl viens Limbažu novada lepnums ir greznā Bīriņu pils, ko ieskauj īpaši romantiska vide – labiekārtots parks, ezeriņi un rožu krūmi. Pilī ir iekārtota viesnīca un restorāns, savukārt teritorijā ir izveidotas pastaigu takas. Turpat atrodami arī zirgu staļļi, kur ne tikai apskatāmi brašie rikšotāji, bet iespējams arī sarunāt zirgu izjādes.

Savukārt Igates pils un tās “Dzirnavu krodziņš” vilina ar vēderpriekiem. Krodziņa ēdienkartē atradīsiet autentiskus ēdienus apvienojumā ar modernām un izsmalcinātām garšām visām gaumēm. “Dzirnavu krodziņā” ik mēnesi tiek rīkoti arī dažādi pasākumi – mūzikas vakari un tematiskas vēlās brokastis.

Ja vilina jūra, brīvdienu maršrutā jāiekļauj Ainaži. Tā ir šarmanta piejūras mazpilsēta ar interesantu vēsturi, kuru caurvij jūras tuvums, jūrniecība un tās nestais spožums. Pilsēta tiek dēvēta par visas Latvijas jūrniecības šūpuli. Apmeklējot Ainažu Jūrskolas muzeju, uzzināsiet daudz interesanta – kā tika būvēti un ūdenī laisti senie burinieki un kā latviešu jūrnieki ar tiem kuģoja jūrās un okeānos. Kartes, plāni, diplomi, fotogrāfijas, navigācijas instrumenti un dažādi artefakti – muzejā ir ko pētīt un izzināt.

Savukārt Salacgrīvā iespējams izbaudīt vienu no Limbažu novada izdaudzinātākajām delikatesēm – nēģus. Tikai Salacgrīvā mūsdienās nēģu zvejai joprojām lieto murdu taci – unikālu zvejas paņēmienu ar daudzu gadsimtu vēsturi. Visas konstrukcijas stiprināšanai netiek izmantotas ne naglas, ne skrūves, tikai sasaites. Nēģu tacis apskatei ir pieejams no augusta līdz pat februāra sākumam. Iepriekš piesakoties, ir iespējams satikt pašus nēģu zvejniekus, kuri iepazīstinās ar nēģu zvejas vēsturi, apskatīt nēģu zvejas rīkus un nogaršot tikko uz oglēm ceptus nēģus. Oktobra pirmajā sestdienā par godu nēģiem un nēģu zvejas meistariem tiek rīkots pasākums “Nēģu diena”. Pasākuma ietvaros ir iespēja iepirkties amatnieku un mājražotāju tirdziņā, nobaudīt nēģu zupu un citus kulinārijas izstrādājumus ar nēģiem. Pie viena promenādē iespējams izstaigāt arī “Slavas aleju”, kurā aplūkojami populāru cilvēku plaukstu nospiedumi.

Šovasar Limbažos gaidāmas grandiozas dzīres – pilsēta svinēs 800 gadu jubileju. Svētki tiek svinēti gada garumā ar dažādām aktivitātēm, svētku nedēļa ar plašu kultūras programmu norisināsies no 29. jūlija līdz 6. augustam. 29. jūlijā estrādē svētkus ieskandinās folkgrupa “Skyforger”, bet vienā no skaistākajiem ezeriem – Lielezerā – sāks kursēt astoņsimtgades svētku kuģītis. 4. augustā Baumaņu Kārļa laukumā pulksten 19.00 notiks lielais svētku gājiens, 5. augustā – lielākais Hanzas tirgus Latvijā. Andelēties aicināti pieteikties mājražotāji un amata prasmju tirgotāji. Jūras ielā tiks klāts svētku galds 800 pēdu garumā, notiks galda dziesmu dziedāšana, mucu veidošanas paraugdemonstrējumi, gaidāmi viesi no Igaunijas, Vācijas un citām valstīm.

5. augustā notiks arī 800 kliņģeru parāde, tādēļ aicinām pieteikties kliņģeru cepējus no visas Latvijas, informāciju meklējiet “www.limbaziemir800.lv”. Pasākumā tiks noskaidroti astoņi labākie kliņģeru cepēji Latvijā, kas balvā saņems sudraba kliņģeru lāpstiņas. Limbažos ir īpašs ezers – Lielezers, kur no 29. jūlija ir iespēja pieteikties telšu viesnīcai un svinēt 800 gadu dzīres vai pavadīt atvaļinājumu Limbažos nedēļas garumā. Laiž uz Limbažiem!

8. jūlijā jādodas uz Salacgrīvu – tur ar dažādām aktivitātēm, dziesmām un dejām tiks svinēti Jūras svētki. Savukārt no 14. līdz 16. jūlijam Limbažu novadā risināsies Mājas kafejnīcu dienas. Tas ir īpašs pasākums, kurā par šefpavāriem un viesmīļiem kļūst vietējie iedzīvotāji – ļaudis, kas ikdienā parasti nenodarbojas ar ēdināšanu vai viesu uzņemšanu, bet šajās dienās cienā viesus ar savas ģimenes vai novada īpašajiem mājās gatavotajiem ēdieniem.

No 21. līdz 22. jūlijam līksmošana notiks Staicelē. Tur tiks svinēti Staiceles pilsētas svētki jeb Svētā putna “Pivālind” svētki.

23. septembrī Alojā norisināsies Lielais kartupeļu tirgus, kad ikvienam būs iespēja iegādāties dažādas kartupeļu šķirnes, kā arī par tām uzzināt plašāk.