Rakstu atbalsta
Sponsor Logo
Nākotnes tehnoloģiju milža 'Schneider Electric' Latvijas rūpnīca rāda zaļu priekšzīmi
"Tieši tādas, tikai bez smadzenēm, mēs arī reiz ražojām, bet tā ir pagātne," demonstrējot no aplikācijas kontrolējamas melnas kontaktligzdas plastikāta korpusu, norāda "Schneider Electric" Latvijas rūpnīcas vadītājs Laurens Guerouks, "bet šī, ar smadzenēm, ir mūsu tagadne un nākotne," viņš lepni stāsta.
Guerouks Latvijā ražotni vada jau piekto gadu un šajā laikā pārraudzījis vērienīgu tās transformāciju. "Schneider Electric" rūpnīca agrāk bija pazīstama kā skandināvu "Lexel Group" ražoto ierīču sastāvdaļu ražotne ar nelielu oriģinālu kontaktligzdu un slēdžu sēriju īpaši Baltijas tirgum. Ņemot vērā, ka konkurence ir globāla, "Schneider Electric" vadība pēc "Lexel Group" pārņemšanas nolēma konkurētspējīgās Rīgas rūpnīcas produkcijas klāstu paplašināt. Šobrīd tajā ražo plaša spektra gudrās ierīces, kuras iegādājamas visā Eiropā un aiz tās robežām.

Aizvadītajos gados rūpnīca atdzimusi jaunā veidolā – tā ne tikai mainījusi nosaukumu, atrašanās vietu un mērogu, bet arī pārkvalificējusies no elektromehānisko ierīču sastāvdaļu montāžas pakalpojuma uz elektronikas ražošanu, ieskicē Francijā dzimušais un daudzus gadus Skandināvijā strādājušais rūpnīcas vadītājs. "Viss, ko mēs tagad ražojam, ir elektronisks. Mēs ražojam iespiedplates, un process ir pilnīgi citāds, tā ir pavisam atšķirīga tehnoloģija," stāsta Guerouks.

Iespaidīgā reorganizācija atstājusi arī iespaidu uz ražotnes lomu Latvijas ekonomikā un globālā milža "Schneider Electric" tīklā – ražotne, kas jau agrāk gozējās Latvijas lielāko elektronikas ražotāju vidū, pēdējo piecu gadu laikā apgrozījumu uzaudzējusi no aptuveni 40 miljoniem eiro līdz 90 miljoniem. Savukārt starp aptuveni 60 "Schneider Electric" dažādajām Eiropas rūpnīcām Latvijas ražotne ir starp desmit lielākajām, un Guerouks tuvākajos gados plāno ielauzties pieciniekā.
Laurens Guerouks "Schneider Electric" ražotni Latvijā vada jau piekto gadu un šajā laikā pārraudzījis vērienīgu tās transformāciju – tā ne tikai mainījusi nosaukumu, atrašanās vietu un mērogu, bet arī pārkvalificējusies no elektromehānisko ierīču sastāvdaļu montāžas pakalpojuma uz elektronikas ražošanu.
Gudrā procesā top gudras ierīces
Uzņēmuma ražojumi aptver plašu sensoru un slēdžu klāstu, kā arī elektronikas kontroles ierīces. Katrā produktā ir iespiedplates, kuras Rīgas rūpnīcā ar jaunākajām iekārtām tiek ražotas plašā izmēru diapazonā atbilstoši produkta vajadzībai. "Mums ir divas galvenās ražošanas daļas. Vienā notiek iespiedplašu montāža, bet otrā – manuāla galaproduktu ražošana un testēšana," vedot caur moderno ražotni, stāsta tās vadītājs.

Viņš norāda, ka novecojušās iekārtas tiek nomainītas un tiek ieviestas aizvien jaunas gudrās tehnoloģijas un roboti, lai pilnveidotu un paplašinātu produkciju un vienlaikus vēl vairāk samazinātu oglekļa emisijas. "Tehnoloģijas aizvien attīstās. Mums taps arī jauna noliktava, kurā produktu izvietošanu un saņemšanu paredzam pilnībā automatizēt," viņš stāsta.
"Viens no "Schneider Electric" lielajiem mērķiem Latvijas ražotnei ir kļūt par paraugu visām citām Eiropas elektronisko ierīču rūpnīcām. Tāpēc mēs aktīvi meklējam, apmācām jau strādājošos mikroshēmu tehniķus un inženierus – ekspertus, lai mēs varētu kļūt par elektronikas ražošanas kompetences centru. Ja kādā citā "Schneider" rūpnīcā ir problēma, viņi varētu zvanīt mūsu ekspertiem šeit, kuri varētu piedāvāt kompetentus risinājumus. Tāda līmeņa eksperti ir retums, jo cilvēkiem jābūt ar piecpadsmit gadu pieredzi.
Laurens Guerouks, "Schneider Electric" Latvijas rūpnīcas vadītājs
Ekspertu trūkums jau patlaban Latvijas ražotnei licis piesaistīt jomas zinātājus arī no Vācijas, Itālijas, Francijas un Indonēzijas.
Kā izskatās tehnoloģijas milža ražotnē Rīgā?
Rūpnīcā ražošanas cikls sākas ar iespiedplašu izgatavošanu. Tās tiek ražotas automatizētās iekārtās, pamatnēm iepriekš uzklājot īpašu pastu, bet to komponentes montē īpašs robots, kura jauda ir līdz pat 50 tūkstošiem komponenšu stundā. Tālāk samontētās plates nonāk krāsnī, kur komponentes tiek pielodētas pamatnei.

Mazo un ļoti dažādo komponenšu atlasei un iekārtu sagatavošanai darbam nepieciešami cilvēki ar matemātisko domāšanu, lai to papildināšana iekārtā, ražojot dažādas iespiedplates, būtu jāveic pēc iespējas retāk.
Tālāk iespiedplates tiek pirmoreiz pārbaudītas vizuāli, kā arī īpaša iekārta pārbauda komponenšu novietojumu uz plates, bet tālāk konstatētās novēršamās salodēšanas problēmas manuāli koriģē apmācīts speciālists.
Lielāku sastāvdaļu pievienošana iespiedplatei arī prasa manuālu iejaukšanos, jo to izvadkanāli ir jānogriež un jāsaloka, lai tā derētu konkrētajam produktam. "Visu šo manuālo darbību dēļ Latvijas rūpnīca ir konkurētspējīgāka par rūpnīcām Rietumeiropā. Tajās savukārt vairāk tiek ražoti produkti, kurus spēj izgatavot automāti."
Tomēr arī te visapkārt šņāc un klusu svilpj dažādas ierīces, kā arī dzirdami metālu tikšķi un klikšķi, automātiskajiem aparātiem, tostarp kobotiem jeb sadarbības robotiem, kausējot, griežot, pārvietojot un cilājot.

"Aktīvi meklējam automatizācijas inženierus – lai uzstādītu un mums pielāgotu šīs dažādās iekārtas. Viņu pienākums būtu arī ar iekārtu ražotājiem sīkumos izrunāt, kādas tieši ir mūsu vajadzības un kā tās labāk apmierināt," stāsta Laurens, kamēr pa aili garām pabrauc neliels robots pašgājējs ar uzkrautām kastēm. Latvijā šādus speciālistus atrast ir ļoti grūti, taču ražotnes vadītājs skaidro, ka profesijai ir nākotne, un mudina jauno paaudzi, kurai patīk tehnoloģijas, izvēlēties šo virzienu.

Robots pašgājējs "Schneider Electric" ražotnē Rīgā
Pateicoties rūpnīcas iekārtām, iespējams izgatavot arī specifiskas mikroshēmas un, ja pasūtītājs vēlas, pārklāt mikroshēmu ar liela karstuma, mitruma un putekļu drošu pārklāju, ja produkts, piemēram, paredzēts objektam karstā klimata joslā Līča valstīs vai uz naftas platformas.
Daļai ierīču mikroshēmas ir nelielas, un tās attiecīgi tiek atdalītas no lielāka klastera un cita pēc citas pārbaudītas tam pielāgotās ierīcēs.

"Šajā gatavā produkta montāžas daļā agrāk strādāja trīs sievietes, tagad vienu aizvietojām ar robotu," stāsta rūpnīcas vadītājs. Mākslīgais intelekts gan neizspiež darbiniekus no rūpnīcas, bet prasa speciālistus ar digitālām prasmēs un elektronikas kompetencēm. Darbinieku skaits pēdējo piecu gadu laikā līdz ar fabrikas automatizāciju un modernizāciju pieaudzis no 250 līdz 350.
Rūpnīcas vidū iekārtots arī stūrītis, kurā darbinieki, izmantojot e-apmācību platformu, brīvajā laikā pašmācības ceļā var apgūt jaunas prasmes ar kompānijas izstrādātu treniņprogrammu palīdzību.
Demonstrējot attālināti vadāmu kontaktligzdu, rūpnīcas vadītājs teic – lai gan pagaidām šādi produkti cenas ziņā vēl nespēj konkurēt ar parastajām kontaktligzdām, pēc divdesmit trīsdesmit gadiem rūpnīcas gudrie ražojumi jau būs mūsu ikdiena.
Vēl viens nākotnes produkts un Rīgas fabrikas lepnums ir specifiskās sensoru un elektrības vadības sistēmas. "Šo ugunsdrošības sistēmas līniju, kas piemērota rūpnīcām, biroju kompleksiem vai citām lielām ēkām, izveidojām pavisam nesen. Tā palīdz īsā laikā saprast, kurš dūmu detektors ir aktivizēts un kur tieši draud briesmas. Iepriekš šīs ierīces tika ražotas Somijā nelielā rūpnīcā, bet, ņemot vērā mūsu kompetences, izlemts šo līniju pārcelt uz Latviju, kur iespējams nodrošināt visu ražošanas procesu no shēmas plates salikšanas līdz pat gala produkta testēšanai. Lepojos ar to."
"Schneider Electric" arī uzsācis izgatavot iekārtas, kas uzstādāmas elektrības transformatoru stacijās gar elektrovilcienu līnijām pārsprieguma aizsardzībai. Uzņēmums ar šīm iekārtām cer startēt arī "Rail Baltica" projektā, kad šāda iespēja pienāks.
Visa gatavā produkcija tiek pārbaudīta, izmantojot dažādas testa ierīces, lai nodrošinātu, ka pie klienta nonāk 100% kvalitatīva produkcija.
Ilgtspējīgākā korporācija pasaulē ar "zaļu" biroju Rīgā
"Brīdī, kad esi pasaulē ilgtspējīgākais uzņēmums, ir jāsāk ar sevi un jāizvirza vēl augstāki mērķi," stāsta "Schneider Electric" Baltijas stratēģijas un mārketinga vadītāja Inga Tralla-Kancāne.
"Schneider Electric" šogad saņēma atzinību kā ilgtspējīgākā korporācija pasaulē, un gandrīz vienlaikus Latvijas rūpnīcas birojs saņēma Pasaules Dabas fonda Zaļā biroja sertifikātu. Rīgas biroja sasniegums ir vairāku gadu darba rezultāts, kā arī apliecina globālās kompānijas nopietno apņemšanos zaļo domāšanu iekļaut darbības pamatprincipos.

"Mūsu nākotnes mērķis ir sasniegt oglekļa neitralitāti līdz 2030. gadam. Ilgtspēja ir uzņēmuma kodols, tostarp iestrādāta mūsu iekšējās kārtības noteikumos – atbildības principos, kas nosaka, kā mēs, katrs darbinieks, attiecamies pret ilgtspējas jautājumiem un vidi. Brīdī, kad esi pasaulē ilgtspējīgākais uzņēmums, ir jāsāk ar sevi un jāizvirza vēl augstāki mērķi," stāsta "Schneider Electric" Baltijas stratēģijas un mārketinga vadītāja Inga Tralla-Kancāne.

"Jau iepriekš informējām darbiniekus par enerģijas taupīšanas iespējām un citām ilgtspējības tēmām, bet vēlējāmies, lai arī mūsu birojs ir visilgtspējīgākais, cik vien iespējams to nodrošināt, ņemot vērā, ka telpas nepieder mums," viņa stāsta. Rezultātā, pirms dažiem gadiem ienākot jaunajās biroja telpās, tās jau veidotas kā "Schneider Electric" produkcijas izstāžu zāle, kur pašu ražotās tehnoloģijas palīdz uzraudzīt un taupīt enerģijas patēriņu. "Kā franči saka, mēs dzeram paši savu šampanieti! Darbinieki telefonā var pieregulēt sev tīkamu gaismas spilgtumu, un birojs jau pašos pamatos veidots tā, ka darba vietās ir baltā spektra apgaismojums, kas dod enerģiju strādāt, bet ir sapulču telpas, kurās dzeltenā spektra apgaismojums ļauj atpūsties. Mēs arī novērojām, ka cilvēki pēc telpu pamešanas nemaz tik drīz tajās neatgriežas, un, ja cilvēks pametis telpu ilgāk par piecām minūtēm, gaisma tajā izslēdzas automātiski. Tāpat darba vietās tiek uzraudzīts ogļskābās gāzes līmenis un tam pieregulēta ventilācija, lai būtu iespējams produktīvi strādāt," Tralla-Kancāne klāsta zaļā biroja praktiskās priekšrocības.

Atbildīgas rīcības piemēram ir arī pirmie sekotāji. Zaļā biroja sertifikātu vēl pirms veikalu atvēršanas saņēmis arī mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl", un savā pieredzē rūpnīcas birojs dalījies ar vēl citiem uzņēmumiem no iepakojuma, komunikācijas un tirdzniecības nozarēm.
Projekta veidotāji: saturs – DELFI Brand Studio , dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Karina Sabecka, projekta vadītāja – Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Kristiāna Tabunove.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.