Foto: AFP/Scanpix/LETA

Jau vairākus gadus gaisā virmoja runas par leģendārā zviedru ansambļa atkalapvienošanos, un tagad no spekulācijām un baumām tas ir kļuvis par faktu. "ABBA" ir atpakaļ, ar jaunām dziesmām, gaidāmu pilnmetrāžas albumu un digitālo tehnoloģiju izdaiļotu grandiozu koncertšovu. Tiesa, aktuāls šķiet jautājums – vai stilīgais zviedru disko kvartets vispār jebkad ir mūs pametis? Jā, tehniski grupa izjuka 1983. gadā, taču tās aktualitāte un nozīmīgums visā pasaulē ir turpinājis nemitīgi augt kopš straujā popularitātes buma 90. gadu sākumā. Kā "ABBA" no mūsu vecāku un vecvecāku iemīļotās grupas izdevās kļūt arī par mūsu bērnu iemīļoto grupu?

Mūzikas aprakstnieks Klāss Vāvere, kurš veidojis arī "ABBA" šķirkli pašmāju Nacionālajā enciklopēdijā, "Delfi" saka – grupas "ģenialitāte ir spējā visikdienišķākajām emocijām piešķirt brīnumainu vispārinājumu, eleganci, prieku un smeldzi, kas šķietami triviālām patiesībām piešķir eksistenciālu dziļumu, un ļauj dziesmām dzīvot un augt līdz ar klausītāja pieredzi mūža garumā". Viņaprāt, "ABBA" mūzika nav tikai dziesmas, bet iemieso īpašu paaudzes vai vairāku paaudžu sajūtu, rezonējot ar visdažādākajiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu muzikālās gaumes. Lai saprastu, kā "ABBA" līdz tam nokļuva, mazliet jāatskatās pagātnē.

Pirms kļūt par "ABBA", muzikālā zviedru četrotne Agnēta Feltskūga, Bjērns Ulvēuss, Bennijs Andešons un Anni Frīda Lingstade pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā aizsāka sadarbību kabarē grupas "Festfolk" veidolā. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!