Foto: Publicitātes attēli

Dzejoļu krājums, kuram ilustrācijas veidojis Kristiāns Brekte, apjomīgs pētījums par Latvijas Bibliotekāru biedrību, internetā un sociālajos tīklos atrastie teksti, kās pārtop par literatūtru, un ne tikai – piedāvājam iepazīties ar septiņām aizvadītajā mēnesī izdotām latviešu literatūras grāmatām.

Sintija Sudmale – "Uz manas mēles"

Foto: Publicitātes foto

Izdevniecība "Valters Dakša" publicējusi Sintijas Sudmales pirmo dzejoļu krājumu "Uz manas mēles", un tas ir veidots ar Kristiāna Brektes ilustrācijām.

Sintija Sudmale (1973) literātes gaitas uzsākusi vēl aizvadītā gadsimta 80. gados, publicējoties žurnālā "Karogs", "Literatūra un Māksla" un Liepājas rajona laikrakstos. Atmodas laikā kopā ar citiem pusaudžiem rīkojusi pretpadomju sanāksmes un mītiņus, 15 gadu vecumā tikusi izslēgta no skolas. Uz laiku kļuvusi par ielas bērnu, pēc tam vairākus gadus kā konferansjē iesaistījusies ceļojošajā cirkā. Vēlāk ieguvusi bakalaura un maģistra grādu, pabeigusi arī doktora studijas. Strādājusi par korespondentu, psihologu, augstskolu lektoru, darbojusies arī kā rēgu rakstnieks. Ir publicējusies žurnālos "Satori", "Strāva", "Punctum", "Domuzīme", "Konteksts", "Avīzes Nosaukums".

"Sintijas dzeja man uzreiz radīja uzticību," stāsta Valters Dakša. "Tā ir īsta, autentiska, dziļa, tajā ienāk reālijas no autores un mūsu sabiedrības dzīves, bet tās nav izoperētas vai iekļautas dzejā kā dekoratīvi elementi. Izdzīvotas, līdzjustas, pārdzīvotas. Grāmatas ilustrācijas, kuras radījis latviešu mākslas meistars – enfant terrible Kristians Brekte –, lieliski saskan ar šo dzejas pasauli, kas ir latviešu literatūru būtiski papildinoša."

Latvijas Nacionālā bibliotēka – "Latvijas Bibliotekāru biedrība simts gados"

Foto: Publicitātes attēli

Grāmata veltīta Latvijas Bibliotekāru biedrībai ‒ senākajai bibliotēku nozares profesionālajai organizācijai Latvijā, kas 2023. gadā svinēja simto gadskārtu.

Apjomīgo grāmatu veido divas daļas: pirmā ietver pētījumus, kuros raksturota un novērtēta Latvijas Bibliotekāru biedrības un tās aktīvāko biedru loma un ietekme nozares politikā, bibliotēku un to personāla attīstībā. Pētījumos izcelti nozīmīgākie sasniegumi, ieskicētas neīstenotās ieceres, atspoguļots biedrības likvidēšanas process pirmajā padomju okupācijas gadā (1940) un organizācijas atjaunošana Dziesmotās revolūcijas laikā (1989). Otrajā daļā atrodams apjomīgs uzziņu materiāls: biedrības darbības hronoloģija, informācija par organizācijas valdes sastāvu un revīzijas komisiju, kā arī biedrības bibliogrāfija.

Izdevuma sastādītāja ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadošā pētniece Jana Dreimane. Grāmata tematiski turpina LNB izdevumu kopu par Latvijas bibliotēku vēsturi: jau izdots arī Kristīnes Zaļumas pētījums "Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas simts gados" (2019), Janas Dreimanes biogrāfiskā vārdnīca "Valsts bibliotēkas darbinieki, 1919–1944" (2021) un Kristīnes Zaļumas monogrāfija "Vidzemes muižas un to bibliotēkas" (2022).

Kristīne Želve un Vika Eksta – "Vēlas turpmāk saukties"

Foto: Publicitātes foto

Grāmatā apkopoti Kristīnes Želves periodikā, internetā, sociālajos tīklos un pastaigās atrastie teksti, kas kopā ar Vikas Ekstas arhīvos atrasto attēlu palīdzību atklāj neparastu Latvijas sabiedrības portretu.

Abas autores grāmatā īsteno kopēju principu – jaunrade ir nevis tieša, bet slēpjas atlasē, šādi realizējot konceptuālisma "neradošās rakstniecības" (uncreative writing) principu. Grāmatas nosaukums "Vēlas turpmāk saukties", kas aizgūts no stāsta par latviešu uzvārdu maiņu 1939.–1940. gadā, ir arī pamudinājums – atrastie teksti "vēlas saukties" par literatūru. Želves uzietie fragmenti ir latviešu vēstures dokumentācijas, kas grāmatā iekļautas, nemainot un nepapildinot to saturu, tā ļaujot lasītājam pašam izdarīt secinājumus par izlasīto.

Vikas Ekstas attēli ir savdabīgas kolāžas, kas veidotas, sapludinot vairākus attēlus ar mākslīgā intelekta palīdzību, un liek domāt par vēstures (atmiņu) selektīvo dabu. Tā izpaužas, piemēram, Želves apkopotajos "Twitter" (tagad "X") lietotāju ierakstos par Otro pasaules karu. No kolektīvās ikdienas izgrieztie kadri ir gan vienlaikus jau kaut kur lasīti un dzirdēti, gan arī oriģināli autores veidotajā sakārtojumā un liek domāt par literatūras un mākslas attiecībām ar strauji mainīgajām tehnoloģijām.

Harijs Vagrants – "Viņpus nāves. Nāvei tuvās pieredzes mūsdienu Latvijā"

Foto: Publicitātes attēli

Grāmatas autors vairākus gadus pievērsies nāvei tuvo pieredžu pētīšanai un apkopojis 11 spilgtus un noslēpumainus stāstus, ko viņam uzticējuši Latvijas cilvēki – ļaudis, kuri atradušies uz dzīvības un nāves robežas.

Kā norāda izdevniecības "Zvaigzne ABC" pārstāvji, lasītājs grāmatā atradīs gan vēstījumus par klīnisko nāvi dzemdību sarežģījumu dēļ, gan smagas galvas traumas izraisītu ceļojumu neapzinātajā, gan nāvei tuvu pieredzi, ko izraisījusi aizrīšanās ar desu. Stāsti vēstī par notikumu priekšvēsturi, par to, kā cilvēks nokļuva uz dzīvības un nāves robežas, kā arī īsu vērtējumu, vai un kā šī pieredze mainījusi cilvēka dzīvi.

Harijs Vagrants (1988), īstajā vārdā Harijs Kadiķis, daļu dzīves veltījis tuvu un tālu zemju apceļošanai, ceļojumus finansējot galvenokārt ar ielu muzicēšanu. 2023. gada decembrī iznāca autora grāmata "Trakā mugursomnieka negantie piedzīvojumi", kurā atspoguļoti stopēšanas atgadījumi ceļā uz Ziemeļgrieķiju – hipiju festivālu "Varavīksnes saiets".

Elvīra Bloma – "Viņam patīk šie dzejoļi"

Foto: Publicitātes foto

Žurnāla "Punctum" apgāds nupat izdevis Elvīras Blomas otro dzejoļu krājumu "Viņam patīk šie dzejoļi".

Krājuma redaktors Arvis Viguls raksta: "Otrajā krājumā Elvīra Bloma sāk netālu no punkta, kur noslēdzās viņas spilgtā debija "Izdzēstie attēli", taču formas un izteiksmes eksperimenti paplašinās, kļuvuši vēl drosmīgāki, un dzejniecei joprojām ir ko teikt, skarot tēmas no sociāli nozīmīgām līdz bezgala cilvēciskām un intīmām. Elvīra raksta, neatskatīdamās pār plecu, raksta atklāti un bezbailīgi, nojaukdama robežas starp dzeju un prozu, literatūru un funkcionāliem tekstiem, tekstiem "no sirds" un tekstiem pēc pasūtījuma. "Viņam patīk šie dzejoļi" ir mūsdienīgs mākslasdarbs, kas atklāj tā autori kā vienu no jaudīgākajām autorēm šodienas latviešu dzejā."

Elvīra Bloma (1986) ir dzejniece, atdzejotāja, literatūras žurnāla "Strāva" izveidotāja, projekta vadītāja un viena no pieciem redaktoriem, ir strādājusi Raiņa un Aspazijas muzejā.

Gundega Repše – "Atlantas"

Foto: Publicitātes attēli

Gundegas Repšes jaunākais darbs "Atlantas" ir prozas un dzejas simbioze, kas veidota autores unikālajā rokrakstā.

"Sievietes vara un lāsts ir būt Atlantai, kad mīta oriģināltēlu ir izglābis Hērakls, uzsliedams viņam savus pīlārus un tie sabrukuši pār neticīgo, paviršo un vienaldzīgo galvām," stāsta rakstniece Ilze Jansone. "Atlantas dvēsele nevar mierīgi stāvēt pie ratiem – Atlantas dvēsele ir sirdsapziņas karte un patības debesjuma balsts vienlaikus."

Gundega Repše ir viena no nozīmīgākajām latviešu rakstniecēm, vairāku literāru prēmiju, tostarp Baltijas Asamblejas balvas literatūrā, laureāte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. Viņas zināmāko darbu vidū ir romāns "Ugunszīme" (1990), stāstu krājums "Septiņi stāsti par mīlu" (1992), romānu cikls "Smagais metāls" (2002–2011) u. c.

Ivars Šteinbergs – "Ābece"

Foto: Publicitātes attēli

Valtera Dakšas izdevniecībā klajā nāk dzejnieka Ivara Šteinberga trešā grāmata "Ābece" – konceptuāls dzejprozas krājums, ko veido mikroesejas par burtiem un kombinatorās dzejas vingrinājumi. Lai arī ieturēta ābeces žanrā, Šteinberga "Ābece" paredzēta cilvēkiem, kas jau kādu brīdi māk brīvi lasīt un rakstīt, vēsta izdevējs.

Grāmatas redaktors, dzejnieks Henriks Eliass Zēgners raksta: "Kad prāts kļūst par sirds instrumentu, parādās meistarība. Ir laime vērot, kā Šteinbergs mūsu acu priekšā top par meistaru, arvien brīvāk peldot burtu metafizikas viļņos, nirstot valodas dzelmē un ceļot no tās ārā ko pavisam jaunu, gaišu un īstu. Konceptuālajā "Ābecē" alfabēts kalpo par tramplīnu viņa augstākajam un krāšņākajam lēcienam līdz šim."

Savukārt, Renē Pūce savā pēcvārdā skaidro: "Autors ir paņēmis aptuveno latvju mēles elementārdaļiņu – burtu – un katram veltījis rindkopu, šādi mēģinādams to vienlaikus saprast un "at-mācīties". Citiem burtiem sakot, atcerēties. Atcerēties, cik patiesībā savādi ir mūsu sazināšanās pieraksta pamatelementi."

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!