Foto: LETA

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) no amatā padarītā visvairāk lepojas ar izveidoto programmu "Latvijas Skolas soma", bet par lielāko izaicinājumu uzskata nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanu, aizvadot pēdējo dienu ministres amatā, preses konferencē sacīja politiķe.

Programma sāka darboties 2018. gada septembrī. Tās mērķis ir nodrošināt Latvijas skolas vecuma bērniem un jauniešiem valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros iespēju klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, kultūrtelpu un attiecības dinamiskā un darbībā, tādējādi spēcinot piederības sajūtu un valstisko identitāti.

Melbārde cer, ka nākamais ministrs šo ideju attīstīs un turpinās īstenot.

Par galveno izaicinājumu Melbārde uzskata kultūras nozarē nodarbināto atalgojuma celšanu. "Galvenais mērķis, lai kultūras nozarē nodarbināto vidējais atalgojums ir vienāds vai augstāks pret sabiedriskā sektorā nodarbināto atalgojumu. Vidējais atalgojums 2018. gadā bija 780 eiro pret sabiedriskā sektora atalgojumu – 1036 eiro. Mūsu aprēķini nosaka, ka nepieciešami ap 14 miljoniem eiro, lai panāktu izlīdzināšanos," sacīja ministre.

Par būtisku panākumu aizejošā ministre uzskata arī Latvijas muzeju apmeklējuma skaita pieaugumu. Laika posmā no 2013. gada līdz 2017. gadam apmeklējumu skaits audzis par vairāk nekā miljonu, viņa sacīja. Arī 2018. gads norādot uz lielāku pieaugumu, kas nozīmē, ka attaisnojas ieguldījumi infrastruktūrā, uzskata ministre.

Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas klātienes un virtuālo apmeklējumu skaitā novērojama pieaugoša tendence. "Daudz tika strādāts pie digitālajiem pakalpojumiem, kuriem pieaudzis apmeklētāju skaits, kas saistīts ar nacionālās enciklopēdijas izveidi," skaidroja Melbārde.

Savukārt Latvijas kino skatītāju skaits kopš 2017. gada pieaudzis gandrīz trīs reizes, viņa uzsvēra, to skaidrojot ar simtgades programmas pasākumiem, kas norādot, ka kino nozare var ļoti labi strādāt.

Ministre preses konferencē minēja, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums kopš 2013. gada pieaudzis par 5,33 miljoniem eiro. Viņa pieminēja arī VKKF likuma grozījumus, kuri stāsies spēkā 2020. gadā un paredz VKKF finansēšanas modeļa maiņu.

Melbārde uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji spēj kultūru pārvērst produktos. Pēc viņas paustā, Latvija ir trešajā vietā Eiropas Savienībā pēc kultūras preču eksporta daļas valsts kopējā eksporta apjomā.

Tāpat ministre norādīja, ka kopumā vairāk nekā piecos gados ir risinājusi dažādus jautājumus kultūrpolitikā un kultūrizglītībā, nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikā, mediju politikā un Latvijas simtgades svinību veidošanā.

Nākamajam ministram, viņasprāt, jāstiprina VKKF, pakāpeniski palielinot tā finansējumu, jāattīsta kvalitatīva, uz izcilību orientēta un mērķtiecīgā nacionālajā pasūtījumā balstīta kultūrizglītības sistēma, jāsagatavojas Dziesmu un deju svētku 150 gadu svinībām, jāstrādā pie nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas un jāturpina Latvijas simtgadē sākto iniciatīvu turpināšana, tai skaitā projekta "Latvijas Skolas somas" attīstīšana.

Preses konferencē sveikt Melbārdi un pateikties viņai par ieguldīto darbu bija ieradušies ministrijas pārstāvji, Latvijas kultūras akadēmijas pārstāve, Nacionālā kultūras centra, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārstāvji.|

18. jūnijā Melbārdei kultūras ministres amatā aizvada pēdējo darba dienu.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!