veikals
Foto: No Izdevniecības "Jānis Roze" arhīva
Šogad aprit tieši 100 gadu kopš Krišjāņa Barona ielas sākumā tika atvērta grāmatizdevēja Jāņa Rozes grāmatnīca, tieši tikpat gadu iela nes mūsu Dainu tēva vārdu, savukārt pašam grāmatniekam šogad tiek svinēta 145. jubileja.

Vai pirms simt gadiem, kad Jānis Roze atvēra grāmatu, rakstāmlietu un kalendāru veikalu, viņš varēja iedomāties, ka veikals izrādīsies ne tik vien spējīgs pārdzīvot vistrakākos laikmeta griežus, bet kļūs par sēklu, no kuras pa visu Latviju izplauks un sazarosies plašs grāmatnīcu tīkls? Taču spēja parādīt grāmatu pasaules noslēpumaino un brīnumaino gaisotni viņam noteikti piemita, un to pārmantojuši arī viņa darba turpinātāji.

Pēdējos gados Rīgas centra ikdienu vairāk raksturo pārmaiņas – veikali te parādās, te atkal tiek slēgti, tos nomaina atkal citi… Ja ilgāku laiku nav gadījies iet pa kādu konkrētu ielu, mēdz gadīties, ka vairākās vietās sveicina jau pavisam citas izkārtnes. Toties telpas Kr. Barona ielas trešajā un piektajā namā priecē ar noturīgu stabilitāti – grāmatu vai citu radniecīgu kultūrpreču tirdzniecība te norit jau kopš nama uzcelšanas laika, kad turp savu grāmatu veikalu pārcēla aktieris un grāmatizdevējs Dāvids Golts.

Latviešu grāmatniecības leģenda Jānis Roze uz Rīgu pārnāca 1912. gadā. Sākumā grāmatu iespiešanas un tirgošanas jomā darbojas kopā ar draugiem, bet jau visai drīz sāk veidot pats savu uzņēmumu. 1923. gadā Jāņa Rozes grāmatu izdevniecība, zīmogu darbnīca un rakstāmlietu un grāmatu veikals bija nostiprinājušies un paplašinājušies tiktāl, ka grāmatnieks atpirka no Golca veikalu, kas atrodās līdzās tam, ko Roze iznomāja kaimiņu ēkā. Viņš izveidoja veikalu "J. Roze, grāmatas un rakstāmlietas".

Grāmatnīca Krišjāņa Barona ielas sākumposmā neapšaubāmi ieņēma cienīgu vietu divdesmito un trīsdesmito gadu Rīgas kultūrģeogrāfiskajā kartē.

Protams, lielāku ievērību divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Jānis Roze guva ar izdevēja darbību, kas ieņēma sevišķu vietu tā laika kultūras procesā. Tomēr arī viņa grāmatu tirgotava bija tiem laikiem pietiekami moderns uzņēmums, kurā tika izvirzītas gan augstas prasības pret sortimentu un apkalpojošo personālu, gan domāts par pienācīgu reklāmu un grāmatu un lasīšanas popularizēšanu. Jāatceras, ka visus latviešu literatūrai un kultūrai tik būtiskos izdevumus Roze varējis iespiest un nodrošināt, tikai pateicoties veikala un spiestuves veiksmīgajai darbībai. Grāmatnīca Krišjāņa Barona ielas sākumposmā neapšaubāmi ieņēma cienīgu vietu divdesmito un trīsdesmito gadu Rīgas kultūrģeogrāfiskajā kartē.

Foto: Arhīva foto. Grāmatizdevēja Jāņa Rozes ģimene 30. gados.

Diemžēl četrdesmito gadu sākuma pārmaiņas Rozes uzņēmumam, tāpat kā visai Latvijas grāmatniecībai izrādījās ne pārāk labvēlīgas. Pēc uzņēmuma nacionalizācijas kultūras darbinieks Jānis Roze nonāca Sibīrijā, kur 1942. gadā mira. Tā dēvētajā vācu laikā, kad lielākajai daļai bijušo latviešu apgādu bija ļauts atjaunot savu darbību, arī Rozes dēli nedaudz turpināja tēva uzsākto, un grāmatnīca joprojām atrodas vecajā vietā. Pēc nākamajiem vēstures griežiem agrākajā Rozes grāmatnīcā sāk darbu viens no GTU "Dzintars" veikaliem. Lai gan par vēsturi gadu desmitiem bija ļauts runāt vien čukstus un mājieniem, šķiet, lielā grāmatnieka gars tomēr ietekmēja un palīdzēja toreizējam "Dzintaram" arī būt par labu, pircēju iecienītu grāmatnīcu.

Nenoliedzami, 1988. gada 30. novembris, kad Jāņa Rozes simt desmitajā dzimšanas dienā pie veikala parādījās izkārtne "Jāņa Rozes grāmatnīca" un izdevējam veltītā piemiņas plāksne, uzskatāms ne tikai par vienu no pirmajām reālajām pārmaiņu laikmeta liecībām, bet arī par svarīgu pagrieziena punktu uzņēmuma tālākajā attīstībā.

Astoņdesmito gadu otrajā pusē valdošās brīvības vēsmas grāmatnīca izmantoja, lai ar plašu sabiedrības atbalstu atgūtu vēsturisko nosaukumu. Nenoliedzami, 1988. gada 30. novembris, kad Jāņa Rozes simt desmitajā dzimšanas dienā pie veikala parādījās izkārtne "Jāņa Rozes grāmatnīca" un izdevējam veltītā piemiņas plāksne, uzskatāms ne tikai par vienu no pirmajām reālajām pārmaiņu laikmeta liecībām, bet arī par svarīgu pagrieziena punktu uzņēmuma tālākajā attīstībā. Pēctecības apziņa, kas caurvij līdzšinējo uzņēmuma gaitu, kopš šā brīža kļuvusi par vienu no tā koncepcijas stūrakmeņiem.

Foto: Publicitātes foto. 1988. gads, kad grāmatnīca atguva Jāņa Rozes vārdu

1997. gada vasarā grāmatnīcā notika vērienīga rekonstrukcija, kuru vadīja arhitekts Andrejs Ģelzis. Veikalā pēc rietumu standartiem tika ieviesta pašapkalpošanās – brīvā pieeja plauktiem. Abos stāvos izkārtotas grāmatas un kancelejas preces, bet norēķiniem iekārtotas četras kases. Rekonstruētā "Jāņa Rozes grāmatnīca" kļuva par vienu no modernākajiem grāmatu veikaliem visā Baltijā.

Taču dzīves tempa un pieprasījuma izmaiņas mūsdienās ir daudz straujākas, un jau pēc divdesmit gadiem veikalā atkal notika liels remonts un paplašināšanās. 2017. gada 15. jūnijā pircējiem vēra durvis ne tikai jau ierastās telpas, kuru abos stāvos izvietots plašs grāmatu klāsts lieliem un maziem grāmatmīļiem un nopērkamas arī skaistas rotaļlietas pašiem mazākajiem, bet jauna tirdzniecības zāle kancelejas preču tirdzniecībai.

Jāņa Rozes grāmatnīcas un tās dibinātāja liktenis aprakstīts vairākās ārzemēs izdotās grāmatās, tās apmeklējums pat kļuvis par ierosmi Jana Brokena eseju krājuma "Baltische Zielen" tapšanai, kas izlasāma ne tikai flāmu, bet arī franču un itāļu valodā un ne vienu vien ceļotāju pamudinājusi izvēlēties Rīgu par galamērķi un arī iegriezties grāmatnīcā.

Dzīvas ir arī Jāņa Rozes iedibinātās tradīcijas pārzināt un apspriest jaunākās grāmatas. Kopš 2014. gada grāmatnīcas telpās darbojas "Grāmatu klubiņš", kuru vada veikala vadītāja Kristīne Pīkenena.
2023. gada novembrī līdz ar Latvijas 105. pastāvēšanas gadadienu tiek svinēta Jāņa Rozes grāmatnīcas Barona ielā simtgade.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!