Līdz mūsdienām gan ir saglabājusies tikai neliela daļa no reiz bagātīgā vēsturisko liecību klāsta, jo svešās varas Latvijā apzināti tiecās iznīcināt iepriekšējo laikmetu zīmes kā priekšmetos, tā ēkās un vidē. Dauderu nama ekspozīcijā šī mainīgā un daudzus zaudējumus piedzīvojusī Latvijas kultūrvide tiek raksturota ar latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa kolekcijas priekšmetiem, kā arī artefaktiem no citām LNVM kolekcijām.
Iepazīt Dauderu nama vēsturi, kā arī nupat atjaunināto ekspozīciju interesenti aicināti jau sestdien, 25. novembrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00, kad ieeja muzejā ir par brīvu. Plkst. 14.00 sāksies Dr. hist. Toma Ķikuta, LNVM direktora vietnieka zinātniskajā darbā, lekcija par laiku no 1937. līdz 1940. gadam, kad Dauderu savrupnams tika labiekārtots kā vērienīga toreizējā autoritārā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Savukārt pēc lekcijas sekos ekskursija atjaunotajā ekspozīcijas daļā “(Ne)zūdošais mantojums”, kas tieši saistīta arī ar Ulmaņa dzīves periodu Dauderos 1930. gadu beigās.
Atjaunotajā ekspozīcijas daļā starp citiem zudušā un saglabātā kultūras mantojuma stāstiem apskatāma 1939. gadā izgatavotā Kārļa Ulmaņa saņemto dāvanu vitrīna, kurā izvietoti 43 veltījumi Ulmanim, kas pasniegti viņa ilgās politiskās karjeras laikā. Daudzi no tiem jaunatklāti rūpīgā izpētes darbā pēdējo gadu laikā, jo padomju okupācijas laikā ziņas par šo priekšmetu saistību ar Ulmani bieži vien tika mērķtiecīgi slēptas vai laika gaitā zudušas. Ekspozīcijā iekļauti stāsti arī par vairākiem vērtīgiem savulaik Ulmanim piederējušiem priekšmetiem, kuru pazušanas apstākļi okupācijas laikā, arī iespējamā atrašanās vieta, nav zināmi.
Tāpat atjauninātajā ekspozīcijā muzejs piedāvā izsekot pēc arhitekta Jāņa Rutmaņa meta 1937. gadā Kongresa nama (Lielās Ģildes) zālei izgatavotā Ulmaņa goda krēsla likteni. Pēc padomju okupācijas šādas mēbeles iznīcināja vai arī “nevēlamo” simboliku no tām noņēma. Šāds liktenis, visticamāk, piemeklēja arī Kongresa nama “Vadoņa krēslu”. Tomēr līdz mūsdienām LNVM krājumā bija saglabājušies atsevišķi greznā krēsla dekoratīvie elementi. Pēc saglabāto krēsla dekoratīvo elementu 3D skenēšanas un zudušo detaļu modeļa izveides, tika izgatavots krēsla makets mērogā 1:20, kas līdz ar tā vēstures stāstu apskatāms jaunajā ekspozīcijā.
Ulmanim piederējušo priekšmetu vēstures stāstus papildina dažādu Latvijas Republikas institūciju un amatpersonu mantojuma likteņstāsti, tostarp ģenerālim Jānim Balodim piederējušo reprezentatīvo dāvanu vēstures līkloči.
