Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI
Ievadot gaidāmo Dziesmu svētku 150. gadadienu, no 20. jūnija Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Brīvības bulvārī 32 būs aplūkojama jauna – koša un dekoratīvi spilgta izstāde "Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā".

Kā iepriekš vēstīja muzeja pārstāve Astrīda Burbicka, izstādē būs aplūkojami gandrīz 200 vainagi: vēsturiskie no muzeja kolekcijas un vairāk nekā 20 Latvijas Mākslas akadēmijas studentu laikmetīgie darinājumi.

Izstādes atklāšanā klāt bija vainagos rotājušies latviešu dzejnieki: Ilmārs Šlāpins, Ivars Šteinbergs, Krišjānis Zeļģis, Andris Kalnozols un Eduards Aivars, kuru muzeja krātuvē gūtie iespaidi transformējušies dzejas rindās un papildina izstādes ekspozīciju.

Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI

Kā atgādina izstādes veidotāji, vainagam vai kronim ir bijis ne tikai daudzveidīgs pielietojums, bet arī dziļi simboliska nozīme. Simboliskās ietilpības dēļ vainags sastopams mītos, rituālos un mākslā. Reiz bijis vīrieša varas un statusa atribūts, vainags laika ritumā pārtapis par sievietes galvasrotu, jaunavas goda un nevainības simbolu, un tā nozīme joprojām mainās. Tā dažādie veidi un vizuālais izskats atspoguļo konkrētā laikmeta cilvēku izpratni par skaistumu un tradīcijas, kas mainījās un attīstījās. Vainagu greznums un rūpība, ar kādu tie darināti, liecina par tā īpašo nozīmi kultūrā.

Izstādē ir apskatāmi daudzi unikāli eksponāti, to vidū 16.–17. gs. cilindriskais bronzas vainags no Vilces pagasta Kalnaplāteriem – viens no retajiem šāda veida arheoloģiskajiem vainagiem, kas saglabājies gandrīz vesels. Arī 19. gs. lībiešu līgavas vainags no Ziemeļkurzemes ir vienīgais zināmais šāda veida priekšmets Latvijas vēsturisko liecību krātuvēs. Par atpazīstamu simbolu laika gaitā savukārt kļuvis Nīcas zīļu vainags – eksponētais 19. gs. oriģināls rotāts ar brokāta lenti, bronzas krellēm un nātrija stikla salmiņiem.

Vainagu lietošanas tradīcija turpinās arī mūsdienās, joprojām attīstās vainagu veidi, mainās to simboliskā nozīme. Vainags kļuvis arī par jaunrades un modes objektu, kam par pamatu kalpo dažādu laikmetu un formu senās galvasrotas. To uzskatāmi apliecina Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) šogad tapušās jaunākās paaudzes mākslinieku interpretācijas par vainagu kā aktuālus procesus vēstījošu objektu, izceļot tā atšķirīgās simboliskās un metaforiskās nozīmes. LMA radītā laikmetīgo vainagu kolekcija augsti novērtēta starptautiskajā dizaina mesē "Salone Satellite" Milānā.

Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI

Izstādes koncepcijas autores ir LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, Etnogrāfijas nodaļas galvenā krājuma glabātāja Inita Heinola un pētniece Astra Spalvēna. Dizainu veidojuši LNVM grafiskā dizainere Dita Pence un galvenais mākslinieks Ģirts Boronovskis. Latvijas Mākslas akadēmiju izstādē pārstāv mācībspēki Barbara Ābele, Elīna Ģibiete un Ieva Krūmiņa un jaundarbu autori: Rūta Briede, Elizabete Cukura, Marta Cīrule, Laura Dzērve, Laima Grasmane, Ilze Grīnberga, Kaspars Gobiņš, Jeļizaveta Hmeļova, Charlotte Mia Holke, Anna Kamaldiņa, Agnese Kantiševa, Ginta Kristjansone, Kristīna Meļņiķa, Ella Mihailova, Gundega Pētersone, Kate Putniņa, Grieta Siliņa, Inguna Sīmansone, Daniels Treimanis, Zane Ulmane, Ilona Valaine-Blekte, Baiba Zalcmane, Kristiāns Zvonkovs.

Izstāde "Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas vēsturē" būs apskatāma līdz 2023. gada 20. decembrim.

Izstādi papildinās arī daudzpusīga pasākumu un lekciju programma, kas tiks izsludināta atsevišķi. Izstādes noslēgumā plānots izdot katalogu, kurā izstādes eksponātus papildinās plašāki vainagiem veltīto pētījumu rezultāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!