SIA “iCotton” dibināta 2011. gadā, un pirmajos gados ražošana notikusi Latvijā labi pazīstamā uzņēmuma “Lauma Fabrics” telpās. Sākumā galvenie produkti bijuši mitrās salvetes, vates kociņi un paladziņi mazuļu pārtīšanai, bet, paplašinoties ražošanas telpām, paplašinājies arī ražoto produktu sortiments.

“Šobrīd mēs atrodamies un strādājam divās vietās, kuras atrodas blakus – Krūmu ielā 74 un ražotnē Pulveru ielā 4a, kas ekspluatācijā tika nodota 2021. gada februārī. Vecākajā no ražotnēm top vates diski un neaustais kokvilnas audums, ko izmantojam mūsu produktos kā absorbcijas slāni. Otrā ražotnē top sieviešu higiēnas produktu līnijas – ieliktnīši un higiēniskās paketes. Tāpat ražojam sausās salvetes, un ir jauna, liela, unikāla un inovatīva līnija tieši neausta auduma ražošanai,” skaidro SIA “iCotton” valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.

“iCotton” jaunākajās ražošanas telpās redzam jauno kokvilnas pārstrādes līniju, kas šobrīd vēl tiek pārbaudīta un testēta, bet plānots, ka tā nodrošinās divas reizes lielāku ražošanas jaudu, lai gatavotu inovatīvu kokvilnas materiālu, ko izmantot kā izejvielu citu produktu ražošanā, piemēram, salvetēm vai sieviešu higiēnas produktos kā vienu no slāņiem. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, labs ražošanas rādītājs šai līnijai ir piecpadsmit tonnas neaustā auduma diennaktī.

Kur tad meklēt Liepājā ražotos produktus? “Mēs esam visur. Mums ir meitasuzņēmums Polijā, “Harper Hygienics”, un mēs tagad esam dažādās veikalu ķēdēs Latvijā – “Rimi”, “Top”, “Maxima” – gan ar saviem zīmoliem, gan ar privātām markām,” lepojas ražotnes vadītājs. Tātad – ja veikalos redzat, piemēram, zīmola “Cleanic” produktus, daļa no tiem ir ražota Liepājā. Savulaik Liepājā tapušas arī mitrās salvetes, bet tagad to ražotne pārcelta uz Poliju.

Lielākā daļa no “iCotton” produktiem gan tiek eksportēta uz Eiropu, Lielbritāniju, Ķīnu un Vjetnamu, kā arī uz Apvienotiem Arābu Emirātiem. Jā, savulaik nozīmīgs eksporta tirgus bija arī Krievija, bet kopš kara sākuma, lielākais tirgus ir Ukraina. Ir pieprasījums arī no Vācijas tirgus, kam nepieciešams IFS sertifikāts, kuru uzņēmums plāno ieviest jau tuvākajā laikā.

Izvēloties veikalos higiēnas preces, roka neviļus sniedzas pēc zīmolu precēm, ko esam jau lietojuši un pārbaudījuši. Kas ir Liepājā tapušo produktu stiprā puse?

Uzņēmumā darbojas sava izpētes un attīstības komanda, kas nodarbojas ar produktu testēšanu, – tie ir “iCotton” darbinieki, kas jau no pirmsākumiem strādā ražotnē, zina dažādas nianses un kopīgiem spēkiem meklē jaunus risinājumus un virzienus produktu attīstībā, ņemot vērā gan patērētāju pieprasījumu, gan globālās tendences, gan ražošanas efektivitāti.

Runājot par ilgtspēju, planētas nākotni un atkritumu samazināšanu, vienreizlietojamo higiēnas produktu ietekme nav apšaubāma (piemēram, 2017. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka Eiropā ik gadu tiek izmests ap 50 miljardiem vienību vienreizlietojamo higiēnas preču, kas kopā veido ap 590 tūkstošiem tonnu atkritumu).

To ņem vērā arī “iCotton”, izstrādājot jaunos produktus, – jauno “Cleanic” ieliktnīšu ražotnē izmanto gan dabisko kokvilnu, gan kaņepes, kas ir ne tikai draudzīgāk patērētājam, bet arī planētai, atkritumos sadaloties. “Mums ir svarīgi būt starp pirmajiem, kas ražo šādus produktus, un mūsu līnijas to ļauj,” norāda “iCotton” vadītājs, uzsverot – jaunā ražošanas līnija ir unikāla savā komplektācijā mūsu reģionā. “Domāju, ka mūsu pusē, ne tikai Baltijā, bet arī Polijā, Vācijā, šobrīd tādas nav.”

Par ilgtspēju un resursu gudru izmantošanu tiek domāts arī ražošanas procesā. Kā vienu no piemēriem uzņēmuma pārstāvji min ūdens attīrīšanas iekārtas, kas darbojas jaunajās telpās, – tas nozīmē, ka ražošanai nepieciešamais ūdens daudzums tiek attīrīts un izmantots atkārtoti. Tāpat ražošanas atkritumi, kas rodas ražošanas un testēšanas procesos, tiek pārstrādāti, samazinot iespējamo atkritumu apjomu.

Finansējums jaunās ražotnes būvniecībai un ražošanas līniju iegādei tika piesaistīts pateicoties vairākiem finanšu avotiem – daļa atbalsta ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) starpniecību iegūta no ES fondiem, bet līdzfinansējumu mūsdienīgā projekta realizācijai kredīta veidā piešķīra BluOr Bank un ALTUM valsts attīstības finanšu institūcijas. “Tas mums ļāva piedalīties CFLA projektā, kur mēs varējām iegādāties jaunās iekārtas. Tam bija liela un izšķiroša loma.”

Kad dodamies ekskursijā uz vienu no ražošanas telpām, saprotam, ka ar līnijas uzstādīšanu viss nebeidzas – tad sākas tās testēšana, izmantojot dažādas šķiedras, lai saprastu, kāds ir gala rezultāts, kas jāuzlabo un jāpilnveido.

Lielākā daļa ražotnē strādājošo ir liepājnieki, pēdējā gada laikā komandai pievienojušies arī ukraiņi – vīrieši darbu atraduši pie ražošanas līnijām, bet sievietes pakošanā. Ilgāk nekā pusgadu “iCotton” rosās arī divi ķīnieši – inženieri, kuri izstrādājuši jauno ražošanas līniju, to labi pārzina un var apmācīt citus darbiniekus.

“iCotton” ražotne strādā 24 stundas diennaktī. Bijis laiks, kad ražošana notika bez apstājas 24/7, bet tad process optimizēts, un tagad divas diennaktis ražotnē valda klusums. Ņemot vērā strauji kāpjošās elektrības cenas, nereti ražošanas laiks tiek pielāgots elektrības cenām biržā, izvēloties ražotni darbināt brīvdienās.

Atskatoties uz aizvadītajiem gadiem un raugoties nākotnē, Sergejs Binkovskis, kurš “iCotton” strādā no tā pirmsākumiem, ar pārlieku ambicioziem plāniem ir piesardzīgs. Uzņēmuma darbu ietekmējusi gan Covid-19 pandēmija, gan karš Ukrainā.

“Es nezinu, kas būs rīt, bet domāju, ka tagad mums vajag divus, trīs gadus mierīgi pastrādāt un izpildīt īstermiņa plānus, lai saglabātu stabilitāti. Protams, mēs gribam attīstīt atjaunošos enerģijas avotus – koģenerācijas staciju vai uzstādīt saules paneļus, kas dotajā brīdī ir ļoti aktuāli, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas, un būtu neatkarīgi no energoresursu cenu svārstībām tirgū,” godīgi atzīst “iCotton” vadītājs.

Pēdējo gadu notikumi un cenu lēciens diktē arī “iCotton” izpētes un attīstības komandai būt radošākai un piedāvāt izmaiņas specifikācijās, rast veidu, kā patērētājam piedāvāt ierastās kvalitātes produktu par zemāku cenu. “Tas ir izaicinājums visiem, jo izmaksas joprojām ir augstas, bet klientiem vienmēr vajag kaut ko par zemāku cenu,” skaidro Sergejs.

“Mēs varam, piemēram, paņemt audumu un, nesamazinot tā kvalitāti, padarīt to vieglāku ar patērētājam ierasto plānumu. Tas nezaudē kvalitātes īpašības, bet tikai apjomu un pilda savu funkciju tieši tāpat, un sastāvs ir tieši tikpat kvalitatīvs, cik bija līdz šim, bet, izmantojot mazāk izejvielu auduma izgatavošanai, iespējams gūt zemāku pašizmaksu. “iCotton” ir liela priekšrocība, ka uzņēmuma ražošanā var izmantot dažādas šķiedras: gan augstas kvalitātes premium šķiedras – organisko kokvilnu, kaņepes, linu; gan vienkāršākas šķiedras – naturālo kokvilnu vai poliesteru –, tirgiem, kas ir jūtīgi attiecībā uz cenu,” papildina Sabīne.

Šobrīd kokvilna ražotnei tiek iepirkta no Turcijas, Ķīnas un Indijas, kā arī nedaudz mazākos apmēros no Uzbekistānas, bet, raugoties tuvākajā nākotnē uz produktiem, kuru ražošanā kā alternatīvu kokvilnai izmantos kaņepes, Sergejs pieļauj – tās iepirks no Baltijas valstīm.

“Vēsturiski Liepāja ir trikotāžas pilsēta, un šeit atradām vietu arī sev, pateicoties Liepājas pašvaldībai, kura mums piedāvāja labu vietu “Laumas” teritorijā, kur bija gandrīz 10 000 tukšu kvadrātmetru. Tas un attīstītā infrastruktūra ir viens galvenajiem iemesliem, kāpēc atrodamies šeit,” skaidro Sergejs, uzsverot lielo pašvaldības atbalstu, kas Liepājā efektīvi ļauj augt un attīstīties ne tikai “iCotton”, bet arī citiem uzņēmumiem.

“Var teikt, ka laikā, kad savu darbību beidza “Liepājas Metalurgs”, viss sākās – mēs redzam, kā uzņēmumi aug, veido jaunas ražotnes, piedāvā jaunus, unikālus un inovatīvus produktus,” straujo attīstību ieskicē Sergejs un noteikti nepiekrīt daudzkārt dzirdētajam apgalvojumam, ka ražošana Latvijā ir izputējusi. “Tas noteikti nav par Liepāju!”