"Nika ir trešais kaķītis mūsu gimenē. Pirmo kaķīti mums iedeva paziņas, viņš nodzīvoja pie mums 14 gadus – skaists, balts, ar raksturu. Īsts kaķis. Kad viņš aizgāja, domāju, ka vairāk neņemšu, jo ļoti skumām. Māsīca ļoti ilgi lūdzās, ka vajag aizbraukt uz patversmi un paņemt no turienes kaķīti. Tik ilgi pierunāja, ka vienu dienu arī beidzot braucām. Pirmais kaķītis paskatījās uz mani un viss, es sapratu, ka ņemu. Tā bija Dūdiņa – mīļākais kaķis pasaulē. Dūdai bija četri gadiņi, pie mums viņa nodzīvoja piecus gadus, līdz šogad aprīlī atklājās ļaundabūgs audzējs. Cīnījāmies, bet daba ir stiprāka par mums...
Pēc laiciņa sāku meklēt jaunu ģimenes prieku. Es vēlējos kaķīti tikai no patversmes, tāpēc no sākuma izbraukāju visas Liepājas patversmes un pēc tam pārskatīju visu informāciju internetā. Marinas (biedrības "Cat Care Community" aktīvistes – red. piez.) raksts par Nikiņu mani uzreiz aizķēra un, kad ieraudzīju Nikas bildi, nebija ne mazāko šaubu, ka tas ir mans kaķītis.
Sazinājos ar Marinu, atbildēju uz kaudzi jautājumiem un man tika dota atļauja braukt ciemos pie Nikas. Visu ceļu no Liepājas biju ļoti satraukta – ja nu viņa pie manis nenāks, ja nu man viņa nepatiks. Bet viss izdevās labi, protams, Nikai bija milzīgs satraukums un bailes, bet gulēja man rociņās mierīga.
Mājās viņu sākuma ielaidu savā guļamistabā un tur arī noliku visas viņas mantas, tajā skaitā arī ēdiena un dzēriena bļodiņas. Tā kā Nika ir ļoti mīļš kaķītis, tad diezgan ātri nāca rokās mīļoties. Visu laiku gan uzmanīgi klausījās, kas notiek apkārt. Pirmā nakts pagāja, staigājot pa istabu un skaitot soļus. Bet jau otrā rītā Nika mierīgi saritinājās uz palodzes un iemiga.
Sapratu, ka, ja ir iespēja kaut vienam dzīvnieciņam, kam pirmajā dzīves posmā nav veicies, palīdzēt un otru mūža daļu ļaut nodzīvot laimīgi, tad tas ir fantastiski. Gan kaķīši, gan suņi to ļoti novērtē – viņi par jūsu mīlestību, pretī atdos sevi visu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
