Pusaudžu gadi ir laiks, kad cilvēks piedzīvo lielas pārmaiņas, kas skar viņa emocionālo un fizisko pasauli. Taču daudzi jaunieši nespēj tikt galā ar pārmaiņām un sabiedrības spiedienu, kā rezultātā viņi piedzīvo depresiju, kas krasi ietekmē viņu dzīves kvalitāti un dažkārt pat vēlmi dzīvot. To, kas liecina par to, ka jaunietim ir depresija un kā viņam palīdzēt tikt ar to galā, stāsta psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite (apmācībā), LU psiholoģijas doktorante Inese Elsiņa.
"Pasaules Veselības organizācija regulāri uzsver, ka jauniešu psihiskā veselība ir kritisks punkts daudzās pasaules valstīs. Arī Latvija nav izņēmums. Līdz ar to tai vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību", uzskata psiholoģe. Tāpat Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka pasaulē vidēji ik pēc 40 sekundēm kāds cilvēks izdara pašnāvību, tātad dienā tie ir aptuveni 3000 cilvēku. Latvija diemžēl šajā ziņā ir viena no Eiropas līderēm. Mums priekšā ir tikai Baltkrievija, Ukraina un Lietuva. Latvijā uz 100 000 cilvēkiem aptuveni 31 no tiem gada laikā nolemj pats izbeigt savu dzīvi.
Turklāt Pasaules psihiskās veselības pētījumos ir atklāts, ka aptuveni 60 līdz 80 procentu cilvēku, kas izdarījuši pašnāvību, tajā brīdī ir cīnījušies ar depresiju, liecina Latvijas Psihiatru asociācijas un Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) Psihiatrijas un Narkoloģijas katedras izveidotajā portālā "Depresija.lv" sniegtā informācija. Jāatzīst gan, ka pietrūkst datu par to, kāds ir konkrētāks sadalījums pa vecuma grupām – cik daudz ir pieaugušo, cik pusaudžu. Taču Veselības pamatnostādnēs 2014. līdz 2020. gadam ir minēts, ka arī bērni un pusaudži ietilpst pašnāvību risku grupā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
