Vēstījums skolēniem – kas ir vienaudžu vardarbība un ieteicamā rīcība
Foto: Shutterstock

Skolā nevienam nav svešas situācijas, kad bērni un jaunieši ir neiecietīgi viens pret otru. Skolēni savstarpējos konfliktus un nesaskaņas mēdz risināt nežēlīgi un agresīvi.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) sagatavojusi īpašu materiālu tieši bērniem, skaidrojot, kā viņi var saprast, ka pret kādu tiek vērsta vardarbība, un ko darīt šajā situācijā.

Galvenokārt var runāt par četrām vienaudžu vardarbības formām:

Fiziska – tās ir visas darbības, kuru mērķis ir nodarīt sāpes. Uz šo vardarbības veidu var attiecināt grūstīšanu, sišanu, klupināšanu jeb kājas likšanu priekšā u.c. darbības.

Verbāla – tie ir vārdiski izteikumi ar mērķi sāpināt, aizskart. Ar to jāsaprot apsaukāšanos, ļaunu izjokošanu, apsmiešanu.

Emocionāla – tā ir izslēgšana no grupas, draudu izteikšana.

Seksuāla – kad bērni un jaunieši tiek piespiesti iesaistīties seksuālās darbībās.

Tiesa, pastāv vēl arī piektā vardarbības forma – bezrūpība un nevērīga izturēšanās, tā gan parasti ir attiecināma uz bērna un vecāku attiecībām, taču, protams, var tikt novērota arī bērnu starpā. Vardarbība pret bērnu izpaužas vecāku vienaldzībā pret skolu, bērna fizisko un emocionālo stāvokli. Vecāki, iespējams, bieži atstāj mazo vienu vai pat ikdienā vispār viņu neuzrauga. Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs ir pārliecināts, ka bieži vien tieši šis vardarbības veids atstāj visgraujošākās sekas. Viņa redzējumu lasi šajā rakstā.

Kāpēc tā notiek? Visbiežāk vardarbībai tiek pakļauti tādi bērni, kuri ir atšķirīgi no lielākā vairuma gan ar savu izskatu, gan savām domām un attieksmi. Taču tie, kuri ir vardarbīgi, visbiežāk paši mēdz pārdzīvot neiecietīgu attieksmi pret sevi mājās.

Lai nenokļūtu tādā pašā lomā skolā, viņi izvēlas darīt pāri citiem un uzņemties "vadītāja" lomu. Kā arī bieži ir tā, ka piederēt grupai var tikai tad, kad dara kādam pāri. Bieži no vardarbības cieš arī skolēni, kas nav tieši iesaistīti vienaudžu vardarbībā, bet redz visu notiekošo. Ar laiku šādi bērni paši kļūst vardarbīgi pret citiem, lai nenokļūtu upura lomā.

Ko darīt, ja esi cietis no vardarbības

Par to nav jākaunas. Tā nav tava vaina, ka esi kļuvis par vardarbības upuri. Ir svarīgi meklēt palīdzību. Neviens nav pelnījis šādu attieksmi pret sevi.

Padomā, vai ir kāds, ar kuru tu vari runāt par notikušo. Vai ir kāds draugs vai ģimenes loceklis, kuram tu uzticies? Pastāsti par to, kas notika un kā tev tas liek justies. Varbūt kopīgi varēsiet izdomāt, kā vajadzētu rīkoties tālāk.

Pastāsti par notikušo skolotājam, jo tā ir iespēja noskaidrot, kā skolā tev varētu palīdzēt.

Dažreiz ir tā, ka, pasakot to kādam, patiesībā nekas nemainās un nākamajā reizē tu zaudē ticību, ka tev varētu kāds palīdzēt un tu padodies. Padomā, varbūt ir kāds cits cilvēks, kuram tu uzticies.
Ir svarīgi justies droši. Kā tu sevi vari pasargāt no vardarbības? Tu vari palūgt, lai kāds tevi pavada mājās no skolas, lai kāds ir kopā ar tevi.

Tu vari zvanīt uz Uzticības tālruni 116111, lai runātu par to, kas ir noticis. Tev būs iespēja kopā ar konsultantu padomāt par citiem variantiem, kā rīkoties šajā situācijā.

Kā rīkoties, ja redzi, ka pret kādu tiek vērsta vardarbība

Ja vardarbība tiek vērsta pret kādu tev tuvu cilvēku, tu vari viņam pateikt, ka tu redzēji, kas notika, un ka jūties norūpējies par viņu.

Jautā draugam, vai viņš būtu gatavs ar kādu par to runāt. Vari piedāvāt būt kopā ar šo cilvēku, tad kad viņš to kādam stāstīs.

Ja cietušais negrib vai baidās un lūdz par to nevienam snetāstīt, padomā par to, kam un kā tu vari to pastāstīt.

Ja tev šķiet, ka skolā notiek ļoti daudz vardarbības, iespējams, skolotājs par to nezina. Ja tu gribi lai, skolotāji palīdz, tev par to viņiem ir jāpastāsta.

Tu vari klasē ierosināt diskusiju par to, kā cīnīties pret vienaudžu vardarbību skolā. Varbūt tavas skolas psihologs varētu palīdzēt vadīt šādu diskusiju.

Ja pats esi varmācīgs pret citiem

Pat tad, ja tu domā, ka aizskar kādu tikai pa jokam, tavi joki var būt nepatīkami un tas, kuru tu izjoko, var justies nobijies un apjucis.

Bieži tie bērni, kuri ir vardarbīgi pret citiem, nav apmierināti ar kaut ko paši savā dzīvē. Iespējams, ka tev gribas izdarīt pāri kādam citam, cerot, ka tas mazinās tavas dusmas un sāpes. Ja esi nomākts un dusmīgs, runā par to, neizgāz savas dusmas uz kādu citu.

Lai arī tev šķiet, ka tas ir ļoti grūti, tu vari izmainīt savu rīcību. Parunā ar kādu, kuram uzticies, pastāsti par to, kā jūties.

Esot vardarbīgs pret citiem, tu pats vari radīt sev daudz nepatikšanu.

Zemāk atradīsi vēl virkni portāla "Cālis" arhīva materiālu par šo tēmu!

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.
Iesaisties sarunā!