Pelējums nebūt nerodas tikai tumšajos pagraba nostūros. Tas nelūgti var uzrasties visur – mājās, skolā, darbā, ja vien tur ir liels daudzums nekontrolēta mitruma. Ja no tā laikus neatbrīvojas, pelējums var ne tikai izplatīties, bet arīdzan radīt nopietnas veselības problēmas.
Vislabāk, protams, būtu veikt profilaktiskus pasākumus, lai pelējums vispār neveidotos, tomēr, ja tas jau sācis izplatīties, sākotnēji jāatrod cēlonis un tikai pēc tam var lietot atbilstošus tīrīšanas līdzekļus kopā ar regulāru telpu vēdināšanu.
Jāsaprot, ka pelējums var veidoties jebkurā vietā: uz pārtikas, papīra, apģērba, plauktos, uz sienām, flīzēm, arī uz higiēnas lietām, piemēram, zobu birstes vāciņa, uz koka, papīra u.c. Pelējuma baktērijas izplatās mitrā un siltā vidē, kas netiek regulāri vēdināta, skaidro telpu uzkopšanas uzņēmuma "Vizii" kvalitātes un uzkopšanas tehnoloģiju speciāliste Evija Andersone.
Viņa uzsver: “Ar pelējumu ikdienā nevajadzētu sadzīvot, jo šīs baktērijas var izraisīt smagas elpceļu slimības, alerģijas vai pat astmu."
Kā pelējumu atpazīt?
Pelējuma veidi var būt dažādi gan pēc krāsas, gan formas, gan pēc tā, kādu ietekmi tie atstāj uz pašsajūtu un veselību. Pelējums sākuma stadijā parasti parādās kā balti vai pelēki punktiņi, ko var ļoti labi atpazīt. Tad ir arī īstais laiks, lai novērstu tā izplatību.
Pelējums, kam ir ļauts attīstīties, uz dažādām virsmām un citādākos apstākļos izskatās atšķirīgi. Piemēram, melno pelējumu biežāk var novērot uz virsmām ar lielu mitruma līmeni – pagrabā, vannas istabā u.tml. Savukārt baltais un zaļais pelējums biežāk var būt redzams telpās ar lielu mitrumu – uz pārtikas, koka virsmas u.tml.
Ja pelējums veidojas uz pārtikas, tā nekavējoties jāizmet. Bet, ja šīs baktērijas ir uz virsmām, ar tām jācīnās, jo, neatkarīgi no pelējuma veida, tas tāpat atstās ietekmi uz veselību.
Ar ko efektīvi cīnīties?
Labākais, ko var darīt, – jau pašā sākumā novērst pelējuma veidošanās iespēju. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina, lai telpas būtu sausas un tās tiktu vēdinātas. Tāpat būtu regulāri jāattīra māja no putekļiem, lai novērstu to uzkrāšanos un neveidotu “augsni” pelējumam. Noteikti jāatceras par vannu, dušu, izlietni un citām vietām, kurās var uzkrāties ūdens; tās regulāri jātīra un jācenšas uzturēt sausas.
Ja tomēr pelējums sācis izplatīties, vispirms jāsaprot tā rašanās cēlonis. Ja vainojama dzīvokļa ārsiena, un mitrums nāk no tās, jāvēršas pie namu pārvaldnieka, lūdzot situāciju risināt. Šādā gadījumā nevajadzētu turēt mēbeles pie šīs sienas.
Savukārt, ja cēlonis atrodas mājas iekšpusē, tad, lai novērstu pelējuma veidošanos vai izplatību, ir biežāk jāvēdina telpas, un nedaudz jāpaaugstina temperatūra mājā. Ja vannas istabā vai virtuvē ir mitri dvieļi, tie jāliek žāvēties, lai mazinātu mitrumu. Tāpat telpās var izmantot speciālu ierīci – ūdens savācēju, kas mazinās mitrumu.
No pelējuma visātrāk var atbrīvoties, izmantojot hloru saturošus līdzekļus, tomēr, ja vainojama ārsiena, tas ne vienmēr palīdzēs. Svarīgi zināt, ka, ja pelējums iemeties silikonā, tas ir jāmaina, jo hlors to neiznīdēs.
Efektīvs līdzeklis pelējuma apkarošanai ir arī baltais etiķis, kas sajaukts vienādās daļās ar ūdeni. Vislabāk to jaukt smidzināšanas pudelē. Pēc tam iegūtais līdzeklis jāuzsmidzina uz sapelējušās virsmas, ļaujot nostāvēties 10 līdz 15 minūtes, un tad, izmantojot tīrīšanas birsti vai sūkli, šī vieta jāberž ar apļveida kustībām.
“Nevajadzētu mēģināt pelējumu vienkārši noslaucīt vai nomazgāt, jo tas neiznīdēs šīs baktērijas, un pelējums pavisam drīz būs atkal pārklājis konkrēto virsmu,” stāsta Andersone.
Ja virsma ir poraina, pelējums augot var aizpildīt tukšās vietas un spraugas, tāpēc to var būt grūti vai pat neiespējami pilnībā iznīdēt. Tāpēc īpaši svarīgi ir izvairīties no pārmērīga mitruma un regulāri vēdināt telpas.
