Foto: Shutterstock
Lai arī pelējums augsnes virskārtā izskatās nedaudz biedējoši, ja to pietiekami ātri konstatē un novērš, lielu skādi tas augam nenodara.

Par pelējumu augsnes virskārtā liecinās balti pelējuma plankumi, tas nozīmē, ka augsnes virskārtā ir attīstījusies pelējuma sēne. Un, kur ir pelējums, tur mitrums – tieši pārmērīga augu laistīšana bieži vien ir galvenais iemesls, kādēļ augsnē attīstās pelējums, skaidro "The Spruce". Un pārlieks mitrums bieži noved pie daudz nopietnākas problēmas – sakņu puves, kas nozīmē auga bojāeju.

Ja pamani pelējumu, tad laistīšanas biežumu un daudzumu samazini, turklāt atceries, ka ir sākusies rudens sezona, un gada vēsajos mēnešos laistīšana augiem nav nepieciešama tik bieži, cik vasarā.

Otrs iemesls, kas veicina pelējuma veidošanos, ir slikta augsnes drenāža. Augsnes caurlaidība ir svarīga jebkuram telpaugam, jo, saknēm ilgstoši atrodoties mitrā vidē, var attīstīties dažādas puves. Lai uzlabotu drenāžu, augsnei pievieno smiltis vai perlītu, kas uzlabos ne tikai caurlaidību, bet arī gaisa apmaiņu augsnē. Tāpat pārliecinies, ka puķupodiņam ir drenāžas caurumi, caur kuriem notecēt liekajam ūdenim. Pelējums var attīstīties arī pašas augsnes dēļ, tādēļ stādīšanai izvēlies tikai tādu augsni, kas nav turēta mitrā vidē.

Lai atbrīvotos no pelējuma, augs obligāti nav jāpārstāda jaunā augsnē. Vispirms noņem sapelējušo augsnes virskārtu un ļauj tai nedaudz izžūt. Pēc tam vari augsni papildināt ar perlītu vai smiltīm, lai nedaudz uzlabotu tās caurlaidību. Kā "Māja&Dārzs" ieteikusi Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne, no pelējuma var atbrīvoties, ar kociņa jeb irbuļa palīdzību ik pa laikam pairdinot augsni, tādējādi uzlabojot gaisa piekļuvi, kas sēnēm nepatiks. Gada vēsajos mēnešos svarīgi regulāri vēdināt telpas, kas arīdzan palīdzēs cīņā pret pelējumu.

Augu pārlaistīšana ir viena no visbiežākajiem telpaugu problēmu cēloņiem, norādīts Misūrī botāniskā dārza mājaslapā. Jau minējām, ka pastāvīgi mitrā augsnē var attīstīties sakņu puve, kuras dēļ bojā var iet viss augs, jo mirstošas saknes sadalās, tādēļ nevar augu apgādāt ar barības vielām un ūdeni. Pārmērīga laistīšana var atspoguļoties arī uz auga lapām, kas lēnām kļūst dzeltenas, augi ir vājāki un uzņēmīgāki pret kaitēkļiem un saulē vieglāk apdeg.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!