Foto: Shutterstock
Kaķis neēd, slēpjas vai izrāda agresiju? Šīs pazīmes var norādīt arī uz stresu. Nereti par iemeslu kalpo gan dzīvesvietas maiņa, gan citas būtiskas pārmaiņas, kas ietekmē dzīvnieka izturēšanos. Taču saimniekam vajadzētu pamanīt tās pazīmes, kuras dzīvnieks izrāda netipiski bieži, un meklēt speciālistu palīdzību.

Ir vairākas pazīmes, pēc kurām var noteikt to, vai kaķim ir stress. Nereti saimnieks jau iepriekš var paredzēt to, ka mājas mīluļa uzvedība mainīsies, jo tā mēdz notikt, ja, piemēram, ģimene maina dzīvesvietu. Tāpat kā viens no stresu izraisošajiem faktoriem var būt jauna ģimenes locekļa parādīšanās.

Portāls PetMD.com piedāvā kaķa uzvedības pazīmes, kuras saimniekam noteikti jāņem vērā.

Nokārtošanās ārpus kastītes

Foto: Shutterstock
Ne vienmēr dabisko vajadzību nokātošana ārpus kastītes notiek tāpēc, ka kastīte ir netīrīta vai kaķim nepatīk smiltiņas, kas kastītē iebērtas. Pie vainas var būt arī stress, tāpēc, iespējams, ja kaķis nokārtojas ārpus ierastās vietas, dzīvnieks mēģina kaut ko tev pateikt.

Tāpat kaķis no kastītes var izvairīties tāpēc, ka mājās ir vairāki kaķi un viņi savā starpā spēlē dominances spēles, kuru dēļ kaķim ir bail tuvoties kastītei. Lai novērstu to, ka kaķi kādu savu sugasbrāli izstumj, vēlams mājās ieviest tik kastītes, cik ir kaķu.

Par to, kādas kļūdas saimnieks mēdz pieļaut kastītes iekārtošanā, lasiet šeit.

Vēdera problēmas

Foto: AFP/Scanpix
Vai tā būtu caureja, aizcietējumi vai citas problēmas, arī tās var norādīt uz stresu, ne tikai uz, piemēram, neatbilstošu pārtiku vai citām veselības problēmām.

Ja kaķis ir grauzis kādu indīgu augu, arī tas var izraisīt problēmas viņa gremošanas sistēmā un veicināt vemšanu vai caureju. Tāpat veselības problēmas var izraistīt arī barības maiņa. Taču tikai speciālists spēs palīdzēt un ieteikt kaķi atbilstošo barību vai zāles, kas uzlabos dzīvnieka veselību.

Par augiem, kas ir kaitīgi kaķiem, plašāk lasiet šeit.

Pārlieku liela mazgāšanās

Foto: Shutterstock
Saimnieki, kuri rūpējas par kaķi, noteikti būs ievērojuši, ka viņu mīluļi katru dienu mazgājas, taču arī šo darbību nevajadzētu uztvert kā pašsaprotamu un ierastu. Ja kaķis sācis mazgāties biežāk un cītīgāk, jāvēršas pēc padoma pie speciālista.

Tiek ziņots, ka līdz ar mazgāšanos kaķi sevi nomierina, taču mēdz būt brīži, kad kaķi mazgājas pārāk daudz un kad kažokā spalvas pat vietām kļuvušas retākas. Taču kažoka mazgāšanu var ietekmēt arī ādas problēmas.

Ja saimniekam šķiet, ka kaķis sāk mazgāties nepiemērotākajos brīžos, ieteicams vērsties pie speciālista.

Pārlieku bieža kasīšanās

Foto: Shutterstock
Līdzīgi kā mazgāšanās, arī kasīšanās var norādīt uz stresu. Saimniekam jāatceras, ka kaķi nepieciešams arī pašam mazgāt, taču, iespējams, kaķa kažokā ieperinājušās blusas, kas var būt par iemeslu niezei.

Ja novērots, ka mājas mīlulis izteikti ilgi un bieži kasās, nepieciešams vērsties pie speciālista, kas palīdzēs noteikt tām cēloni. Iespējams, tās būs jau iepriekš minētās blusas, bet var būt arī alerģija, piemēram, no ēdiena, kas arī var kairināt ādu un izraisīt niezi.

Slēpšanās

Foto: Shutterstock
Ja kaķis vairs nepavada laiku kopā ar saimniekiem un bieži uzturas vietā, kur neviens viņu netraucē, saimniekam jāmēģina saprast, kas var būt pie vainas. Tas varētu būt arī, piemēram, suns, kas tikko ienācis ģimenē un dzīvo vienā mājoklī ar kaķi. Tas var kaķim nepatikt un viņu uztraukt, liekot atrasties prom no jaunā iemītnieka un ģimenes.

Kā variants tiek ieteikts, protams, vērsties pie speciālista. Lai to izdarītu, būs jāmēģina kaķi dabūt pārnēsājamā kastē un aizvest viņu pie veterinārārsta, kas arī var nebūt tas vieglākais uzdevums.

Plašāk par to, kāpēc kaķiem patīk gulēt kastēs un vai tam ir sakars ar stresu, lasiet šeit.

Izteikta ņaudēšana

Foto: Shutterstock
Kaķa saimnieki noteikti atpazīst kaķa ņaudēšanu, kad dzīvnieks, piemēram, grib ēst. Taču, ja kaķis pēkšņi sācis ņaudēt bieži un šķietami bez iemesla, to nevajadzētu laist garām kā nenozīmīgu darbību.

Tāpat jāpievērš uzmanība, ja bieži ņaud kaķis, kas līdz tam pārsvarā nav izrādījis savas vokālās dotības un dzīvojis salīdzinoši klusi.

Dažām kaķu šķirnēm gan ir raksturīga īpaši skaļa un bieža ņaudēšana, tāpēc, ja saimnieks rūpes par kaķi ir uzņēmies pavisam nesen un viņš bieži ņaud, iespējams, pie vainas vienkārši ir kaķa daba.

Apetītes zudums

Foto: Shutterstock
Zināms, ka kaķi ir izvēlīgi dzīvnieki, tāpēc saimniekam reizēm ir grūti izvēlēties mīluļa barību, zinot dzīvnieka ēšanas paradumus un iecienītākās garšas. Taču brīdī, kad kaķis pārstāj ēst pat savu iemīļoto barību, jākonsultējas ar veterinārārstu. Iespējams, apetītes zudumā vainojama kāda veselības problēma vai stress.

Tāpat kaķa ēšanu var ietekmēt citi kaķi, protams, ja mājoklī mīt vairāk par vienu četrkājaino draugu. Zināms, ka kaķi savā starpā mēdz spēlēt dominances spēles, līdz ar to kaķim var būt bail tuvoties ēdiena trauciņam, zinot, ka apkārt ir citi kaķi.

Ilgāks gulēšanas laiks

Foto: Shutterstock
Ja kaķis guļ daudz ilgāk, nekā to ir agrāk darījis, turklāt izskatās apātisks un noguris, vēlams konsultēties ar veterinārārstu. Pie vainas var būt kā fiziskas veselības problēmas, tā arī stress.

Tāpat jānovēro, kā dzīvnieks izturas pārējā laikā, proti, kad neguļ. Ja kaķis pārvietojas lēni un gurdeni, jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista.

Arī gulēšanas vietai ir nozīme. Ja kaķis atradis kādu jaunu guļvietu, kur līdz tam nav uzturējies, un ja guļvieta ir saimniekam grūti sasniedzama, piemēram, stūris zem gultas, tas var liecināt par to, ka kaķis vēlas tikt prom no saimnieka un izvairīties no saskarsmes ar viņu.

Agresija pret citiem dzīvniekiem

Foto: Shutterstock
Kā jau iepriekš minēts, kaķi jaunu mājdzīvnieku dēļ var izjust stresu, tāpēc arī slēpties no jaunajiem biedriem un saimniekiem. Taču mēdz būt arī pretēji, kad kaķis grib aizstāvēt savu mājokli un uzbrukt jaunajam iemītniekam. Ja tā notiek, jāsauc palīgā speciālists, piemēram, dzīvnieku uzvedības eksperts, kas palīdzēs saprast, kā tālāk jārīkojas.

Tāpat agresija var rasties ne tikai pret suņiem, bet arī pret saviem sugasbrāļiem, proti, citiem kaķiem. Ja viens no kaķiem ir vecāks, bet otrs ģimenē ir ienācis pavisam nesen un ir jaunāks, vecākais mājas iemītnieks var izrādīt nepatiku pret izmaiņām savā vidē. Arī tas var kalpot par stresa avotu.

Agresija pret cilvēku

Foto: Shutterstock
Viens kaķis, izjūtot stresu, var slēpties no cilvēka, bet cits – uzbrukt cilvēkam, šņācot un skrāpējot. Tādējādi viņš var mēģināt arī aizstāvēt pats sevi, jūtot bailes vai stresu.

Kaķis var uzbrukt saimniekam arī gadījumos, ja, piemēram, ilgstoši ir atstāts svešās mājās, saimniekiem tobrīd baudot kādu ceļojumu. Tāpat agresija var rasties arī tad, ja mājoklī ir notikušas izmaiņas, ienācis jauns ģimenes loceklis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!