Foto: Shutterstock
Ierasts, ka liela daļa ceļotāju, kas dodas uz Eiropu, ne tiem labākajiem vārdiem izsakās par Poliju un cenšas tai pēc iespējas ātrāk tikt cauri, lai apskatītu skaisto Rietumeiropu. Tomēr no pašu pieredzes jāsaka, ka šādai steigai nav pamata – Polija kā viena no lielākajām Eiropas valstīm ar bagāto vēsturi, daudzveidīgo dabu un izdevīgo atrašanās vietu ir apskates vērta.

Neticat? Lūk, deviņas pilis, kas viegli var konkurēt ar pazīstamajām Vācijas, Francijas un Čehijas pilīm, ko parasti braucam lūkot. Tajās atradīsiet gan pazemes ejas un nacistu šausmu stāstus, gan Teitoņu ordeņa leģendas, spokus un, protams, neizsīkstošu baudījumu acīm.

Turklāt šis būs arī maciņam draudzīgs ceļojums, jo Poliju apceļot būs lētāk, nekā viesoties tās kaimiņvalstīs.

Vāveles karaliskā pils Krakovā

Foto: Shutterstock

Krakovas karaļa pils Vāvele gadsimtiem ilgi bijusi pilsētas un visas Polijas politiskais un kultūras centrs. Pils atrodas zīmīgā vietā – Vāveles paugurā, kas apdzīvots jau kopš paleolīta jeb agrā akmens laikmeta.

Pils ir Polijas kultūras un vēstures piemineklis. No 1333. līdz par 1795. gadam tā bijusi Polijas karaļu rezidence. Vāveles katedrālē kronēti vairāk nekā 35 Polijas karaļi un karalienes, teikts vietnē "Theculturetrip".

Sākotnēji pils celta romānikas stilā, tad ieguvusi gotikas vaibstus un vēlāk arī renesanses stilu. Neskatoties uz daudzajām pils pārbūvēm, mūsdienās var apskatīt greznu un ainavā iederīgu celtni.

Foto: Shutterstock

Mūsdienās tā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un kalpo par muzeju. Tūristu apskatei paredzēta pirmā stāva zāle, kas agrāk bija domāta galmam. Apmeklētāji var ielūkoties arī karaļa privātajos apartamentos pirmajā stāvā un reprezentāciju zālē otrajā stāvā. Pilī var just noskaņojumu, kas radies jau Jagaiļu un Vāzu dinastiju valdīšanas laikā.

Karaļa pils izceļas ar vērtīgajiem 16. gadsimta gobelēniem, piemēram, ar Bībeles ainām.

Bez maksas var apskatīt karaļa pils iekšpagalmu.

Adrese: Wawel 5, 31-001, Krakow

Mājaslapa: wawel.krakow.pl

Vairāk par Krakovas apskates objektiem lasiet šeit, bet par Veļičkas iespaidīgajām sālsraktuvēm – šeit.

Laņcutas pils

Foto: Shutterstock

Laņcuta (Łańcut) ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos. Pils, kas tur atrodas, ir viena no šarmantākajām un skaistākajām Polijā. Tā celta 17. gadsimtā, bet 18. gadsimtā, pateicoties slavenajai aristokrātei un vietējās degvīna tecinātavas dibinātājai Izabelai Lubomirskai, ieguvusi tā laika modei atbilstošu parku un dārzu kompleksu.

Foto: Shutterstock

Mūsdienās pils atvērta apmeklētājiem. Tajā apskatāma slavena kariešu kolekcija, kā arī Lubomirskas gleznu kolekcija. Jāpiebilst, ka šīs pils interjers tiek saukts par Polijā skaistāko – visizmeklētākie sava laika dizaina paraugi apskatāmi Balles zālē un Lielajā ēdamzālē, "Theculturetrip".

Pilī notiek arī prestižs klasiskās mūzikas festivāls un dažādas radošās darbnīcas visa gada garumā.

Adrese: Zamkowa 1, Łańcut

Mājaslapa: https://www.zamek-lancut.pl/

Varšavas karaliskā pils

Foto: Shutterstock

Diemžēl pili pilnīgi iznīcināja nacistiskās Vācijas karaspēks Otrā pasaules kara laikā, bet tam sekojošajā komunistiskajā režīmā ar augstmaņu mājvietas rekonstrukciju nesteigušies, un tā no retajiem saglabātajiem fragmentiem atjaunota tikai 20. gadsimta 80. gados. Varšavas pils ir vēl viena Polijas valdnieku rezidence. Tā galma vajadzībām izmantota no 16. līdz 18. gadsimtam, pēc tam, kad turp no Krakovas tika pārcelta tiesa. 1791. gadā šajā pilī pieņemta Eiropā pirmā un pasaulē otrā konstitūcija.

Mūsdienās tur ierīkota gleznu galerija, kurā apskatāmi pat Rembranta oriģināldarbi. Tāpat Varšavas pilī glabājas Polijas karaļu portretu kolekcija. Apskatei pieejamas arī visas vēsturiskās telpas.

Turpat pie karaļa pils – piemineklis karalim Sigismundam Trešajam, kura valdīšanas laikā tieši Varšava kļuva par Polijas galvaspilsētu.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Vecpilsētā esošā pils gan nav vienīgā karaļa pils Polijas galvaspilsētā: lai apmeklētu citas rezidences, jādodas pat gana tālu no Varšavas centra. Jau pieminētais Sigismunds Trešais 17. gadsimtā licis celt Ujazdovas pili, kurā tagad ir mūsdienu mākslas muzejs. Pie Vilanovas ezera, aptuveni 11 kilometrus no pilsētas centra, savukārt bijusi vasaras rezidence diviem poļu karaļiem. Celta 18. gadsimtā un ir viena no skaistākajām baroka laikmeta celtnēm Eiropā. Jau 1805. gadā te atklāts viens no senākajiem muzejiem Eiropā. Rezidences kompleksā ir arī 19. gadsimtā neogotikas stilā celts mauzolejs un 18. gadsimtā būvētā Svētās Annas baznīca.

Savukārt 17. gadsimtā celtā karaliskā Belvederes pils mūsdienās tiek izmantota kā Polijas Republikas prezidenta mītne. Baltā ēka, kas rotāta kolonnām, patikusi arī okupantiem – te savulaik iekārtojies gan nacistu ieceltais gubernators, gan Polijas Tautas Republikas vadītājs.

Visņičas pils

Foto: Shutterstock

Šī pils un cietoksnis ir daļēji agrīnā baroka, daļēji renesanses laika lieciniece un vienlaikus arī liecība. Tā piederējusi Kmičicu dzimtai un vēlāk arī Lubomirskiem.

Pili ieskauj nocietinājumi. Tāpat pilī ir dažādas slepenākas un mazāk slepenas ejas. Pils iekšienē apmeklētāji var apbrīnot senas gleznas, kurās attēlota tās vēsture un izmaiņas, tāpat tur redzamas arī 19. gadsimtam raksturīga stila mēbeles un mākslas darbi, ko veidojuši vietējās Mākslas Augstskolas studenti.

Foto: Shutterstock

Pils atrodas Novi Visņičā. Tā ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Krakovas. Kā jau minēts, šī bijusi ietekmīgās Lubomirsku dzimtas viena no rezidencēm, līdz ar to attīstījusies arī tās kultūras un mākslas dzīve. Piemēram, jau 17. gadsimtā pilsētā darbojās Lubomirsku operteātris.

Malborkas Vācu ordeņa pils

Foto: Shutterstock

Malborkas viduslaiku pilij bijusi raiba un interesanta vēsture, kas saistīta gan ar Teitoņu ordeni un bruņiniekiem, gan smagām kaujām un nacistu okupāciju.

Malborkas pils ir lielākā Teitoņu ordeņa pils Eiropas ziemeļos. Iespaidīgā, gotikas stilā celtā sarkano ķieģeļu pils gandrīz 200 gadus piederējusi ordeņa bruņiniekiem, kas to saņēma kā dāvinājumu no Mazovijas hercoga.

Tā kā pils celta cietokšņa un aizsardzības vajadzībām, tā atrodas stratēģiski ļoti nozīmīgā vietā – uz pussalas, ko no divām pusēm ieskauj Nogatas upe. Tādējādi cietoksnis bijis grūti ieņemams. Ziedu laikos pats cietoksnis bijusi vesela pilsēta.

Vācu ordeņa valdīšanas laikā šo vietu dēvēja par Marienburgu. Tā laika gaitā piederējusi gan prūšiem, gan zviedriem un poļiem.

Foto: Shutterstock

Vācijā uzplaukstot Ādolfa Hitlera varai, 20. gadsimta 30. gados nacisti šo pili lietoja kā sava veida svētceļojumu galamērķi, kurp devās jauniešu organizāciju – Hitlerjūgenda (Hitlera jaunatne) un Vācu meiteņu savienības – biedri, jo, kā zināms, Trešais Reihs glorificēja Teitoņu ordeņa un Prūsijas varenību.

Otrā pasaules kara laikā Malborkas pils ļoti cieta, bet vēlāk tā atjaunota.

Tagad pilī atrodas muzejs, kura ekspozīcija stāsta par pils vēsturi. 1997. gadā Malborkas pils tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Katru gadu jūlijā Malborkā tiek organizēta Grūnvaldes cīņas rekonstrukcija, kurā tiek attēlotas cīņas starp teitoņiem un poļiem 1410. gadā. Tam seko svētki pils pagalmā.

Adrese: Starościńska 1, Malbork

Goluhovas pils

Foto: Shutterstock

Šī franču renesanses stilā celtā pils atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Poznaņas. Tā celta 16. gadsimta vidū un it labi iederētos arī Luāras ielejā. Tas slavenākā īpašniece bijusi princese Izabela Čartoriska, kura bijusi liela mākslas cienītāja, un viņas kolekcija apskatāma arī mūsdienās.

Interesanti, ka franču neorenesanses stilā 19. gadsimtā pārbūvētajā Goluhovas pilī glabājas arī ievērojama Baltijas mākslas, tostarp latviešu klasiķu, gleznu kolekcija, teikts Elitas Grosmanes rakstā par Latvijas mākslu Polijas muzejos 2003. gadā izdotajā Latvijas Zinātņu akadēmijas laikrakstā "Zinātnes Vēstnesis".

Pils interjers un tās 19. gadsimta mēbeles labi saglabājušās un arī ir lieliska sava laika liecība, kas rada īpašo gaisotni pilī.

Adrese: Działyńskich 1, Gołuchów

Kornikas pils

Foto: Shutterstock

Arī šī pils celta viduslaikos, tomēr līdz mūsdienām saglabājušās vien dažas no oriģinālajām sienām un pagrabi. Tā pārbūvēta trīs reizes – 16., 18. un 19. gadsimtā. Savukārt tikai 2011. gadā tā beidzot iekļauta Polijas vēstures pieminekļu sarakstā, teikts "Theculturetrip".

Foto: Shutterstock

Pilij, kas piedzīvojusi tik garu mūžu, protams, netrūkst arī leģendu. Runā, ka Kornikas pilī spokojas tās bijušais īpašniece no 18. gadsimta Teofila, ko pazīst arī kā Balto dāmu.

Kornika aicina apskatīt lielo pili, tās muzeju ar senlaicīgo mēbeļu kolekciju, un vienu no lielākajiem dendroloģiskajiem parkiem Polijā. Tāpat slavena ir tās kariešu garāža.

Adrese: Zamek w Kórniku, Zamkowa 5, Kórnik

Mošnas pils

Foto: Shutterstock

Mošnas pils celta 17. gadsimtā un ir viena no interesantākajām un skaistākajām celtnēm Polijas Augšsilēzijas reģionā. Sākotnēji tā celta baroka stilā, bet tad ieguvusi arī neorenesanses un neogotikas spārnus. Tai ir 99 tornīši, un pils nenoliedzami atgādina celtnes no pasakām, Disneja fantāzijām vai Harija Potera. Tajā ir arī 365 istabas – katrai dienai sava.

Arī šī pils un īpašumi ap to piederējuši Templiešu bruņiniekiem, teikts pils mājaslapā. Vēlāk pils īpašnieki bijuši vācu aristokrāti, kas Otrā pasaules kara laikā emigrējuši, lai izglābtos no sarkanās armijas. Tā nu vairāk nekā 30 gadus pilī bijusi slimnīca – līdz pat 2013. gadam.

Foto: Shutterstock

Pašlaik pilī ir muzejs, restorāns un luksusa viesnīca, bet vasarās te tiek organizētas arī nometnes pusaudžiem. Ik gadu tā piesaista tūkstošiem tūristu. Ziemassvētku laikā te notiek dažādi pasākumi, bet arī pārējā gada laikā bērniem tiek organizētas izglītojošas programmas, izmantojot pasaku tēmas.

Adrese: Zamkowa 1, 47-370 Moszna

Ksjonžas pils

Ksjonžas (Książ) pils ir vēl viena Augšsilēzijas pērle. Tā ir trešā lielākā pils Polijā, kas celta jau 13. gadsimtā, augstas klints galā. Tās vētrainā vēsture saistīta ar pastāvīgu īpašnieku maiņu. Tā nu pils piedzīvojusi arī daudzas pārbūves dažādos stilos, ko skaidri var redzēt jau pirmajā acu uzmetienā.

Tomēr gandrīz 500 gadu pils piederējusi Hohenbergu dzimtai. 20. gadsimta sākumā, pēc Jana Henrika Hohenberga nāves, pili īpašumā pārņēma viņa vecākais dēls Jans Henriks XVII fon Hohbergs. Otrā pasaules kara laikā viņš atstāja savus īpašumus Polijā un devās emigrācijā uz mātes dzimteni Angliju, kur dienēja britu armijā. Tādēļ nacisti konfiscēja pili – daļēji šīs "nelojalitātes" dēļ, daļēji, lai "nomaksātu nodokļus".

Tas bijis vistraģiskākais posms Ksjonžas pils vēsturē, teikts Polijas tūrisma portālā "Polska". Tika konfiscēti visi vērtīgākie mākslas darbi, mēbeles, kā arī visas grāmatas no pils bibliotēkas.

Pārbūvējot pils zāles, tika iznīcināts vairums iekšējo apdares elementu. Sākot ar 1943. gadu tika uzsākta tuneļu būvēšana klintīs, uz kurām novietota pils. Tuneļu kopējais garums sasniedz 900 metrus. Tie atrodas 55 metru dziļumā zem pils pamatiem. No galvenā transporta tuneļa, kas atrodas 15 metrus zem zemes, uz pils pazemēm ved betona koridors. Koridori ir saistīti ar pils baroka daļu, un tajos var nokļūt, izmantojot liftus. Šie koridori un pazemes ejas bijuši domāti aizsardzībai pret gaisa uzlidojumiem. Darbos tikuši iesaistīti Grosrosenas koncentrācijas nometnes ieslodzītie. Iespaidīgā pazemes kompleksa uzdevums gan nav līdz galam noskaidrots, teikts vietnē "Polska". Visticamāk te plānoja uzbūvēt ieroču rūpnīcu. Darbi pilī turpinājušies līdz pat kara pēdējai dienai 1945. gada 8. maijā. Pēc vienas no hipotēzēm, šiem tuneļiem vajadzēja savienot pili ar apakšzemes pilsētu Glušicā. Tāpat klīst leģendas, ka pazemes tuneļos varētu būt paslēpts slavenais "zelta vilciens".

Pēc kara beigām vairākus mēnešus Ksjonžas pilī dislocējās padomju armija. Pils mākslinieciskā vērtība tika pazudināta pavisam. Pirmie konservācijas darbi tika uzsākti tikai 1956. gadā, intensīva renovācija sākās tikai 1968. gadā.

Šobrīd pils ir atjaunota. Tajā ir ap 600 telpu. Brīnišķīgs skats paveras no pils torņa. Apkārt milzīgajai būvei ir izvietotas 12 terases dažādos līmeņos. Pilī bieži notiek konferences, balles, apspriedes, filmu seansi. Īpaši populāras ir Jaungada balles, kuras tiek organizētas Maksimiliana zālē.

Interesanti, ka arī mūsdienās daļa pils tiek izmantota Polijas Zinātņu akadēmijas Seismiskās stacijas vajadzībām.

Mūsdienās apmeklētājiem tiek piedāvāts doties gida vadītās ekskursijās, apskatot krāšņo pils interjeru. Tāpat pilī ir divi smalki restorāni un pat trīs viesnīcas. Tā atvērta visu gadu. Pils tuneļos iekārtota zinātniski pētnieciskā stacija.

Adrese: Piastów Śląskich 1, Wałbrzych

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!