Foto: DELFI
"Latvijā ir jauns likums, kas paredz – ja vidusskolā skolēnam ir kaut viena nesekmīga atzīme kaut vienā semestrī, tad skolēnu "izmet" no skolas, neļaujot izlabot nesekmīgo atzīmi, un viņu nedrīkst uzņemt vairāk nevienā citā vidusskolā visā Latvijā – jāiet vai nu uz vakarskolu, tālmācību vai arodskolu," aptuveni ar šādiem vārdiem skolotāji kādā prestižā Rīgas skolā vērsušies pie bērniem, mudinot viņus mācīties cītīgi.

Portālā "Delfi" ar jautājumu, vai patiešām šāds likums pastāv un jābūt īpaši modram, vērsās vienas no Rīgas prestižāko skolu vidusskolēniem, lūdzot palikt anonīmam. Atbildes meklējām gan Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), gan aptaujājot vairāku skolu vadību. Lai gan tieši neviena skola neapstiprina, ka bērni tiktu nepamatoti biedēti, jo patiesībā likums nav nekāds jaunais un arī tagad tas paredz, ka vidusskolā uz nākamo klasi nepārceļ ar nesekmīgām atzīmēm, tomēr aplinkus var nojaust, ka skolas ir gan sākušas cīņu par izglītības kvalitātes latiņas pacelšanu, lai saglabātu valsts finansējumu. Tiesa, atklāti tas netiek atzīts, un prestižo skolu direktori pieļauj, ka tēma varētu būt aktuāla tām skolām, kuras cīnās par skolēnu skaitu, īpaši neraizējoties par to, cik spējīgi bērni mācīsies viņu mācību iestādē. Bet jautājums – "Vai skolām būs "izdevīgi" tikai visgudrākie?" – ir aktuāls.

Skolās ar labākiem mācību rezultātiem – labāk apmaksāti pedagogi

Lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, no 2020. gada 1. septembra vidusskolām būs jāizpilda noteikti kvalitātes kritēriji – to paredz IZM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas 2018. gada 11. septembrī tika apstiprināts valdībā.

Atalgojuma palielināšana pedagogiem esot ministrijas prioritāte, kam jāiet kopsolī ar augstas izglītības kvalitātes nodrošināšanu ikvienā skolā. IZM uzsver, ka vidusskolai ir jāspēj jauniešiem sniegt tādas zināšanas, kas absolventiem nodrošina visplašākās studiju iespējas Latvijā un Eiropā. Tāpēc valsts finansējumam pedagogu algām jābūt tieši proporcionālam skolā sniegtajai izglītības kvalitātei.

Lai vidusskola varētu pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, IZM rosina noteikt kvalitātes kritērijus, kurus izpildot, vidusskola turpinās saņemt finansējumu nemainīgā apmērā arī tad, ja skolēnu skaits klasē vai klašu grupā būs mazāks par normatīvos noteikto.

Galvenais instruments izglītības kvalitātes mērīšanai Latvijā ir akreditācijas process, kurā 20 izglītības kvalitātes vērtēšanas kritēriji sadalīti septiņās jomās. Jaunajos noteikumos kā būtiskākie izvirzīti pieci no kritērijiem – mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide un vides pieejamība. Šajās jomās vērtējums nevarēs būt zemāks par III kvalitātes vērtējuma līmeni.

Ļoti būtisks skolas kvalitāti apliecinošs kritērijs būs obligāto centralizēto eksāmenu indekss, kuram laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim būs jābūt vienādam vai lielākam par 40 procentiem, līdz 2029. gada 31. decembrim pieaugot līdz 50 procentiem, bet 2031. gada 1. janvārī indeksam jāsasniedz 60 procenti. Jāņem vērā, ka līdz 2023. gada 31. jūlijam indekss tiks aprēķināts kā vidējais lielums no vidusskolas trīs obligāto centralizēto eksāmenu (matemātikas, latviešu valodas, svešvalodas) vidējiem rezultātiem, bet no 2023. gada 1. augusta – kā minimālais no vidusskolas trīs obligāto centralizēto eksāmenu vidējiem rezultātiem.

Ministrija līdz kārtējā gada 15. augustam izvērtēs vispārējās izglītības iestādi un informēs skolu un pašvaldību par neatbilstību kvalitātes kritērijiem. Plašāku informāciju atradīsi, izlasot noteikumus. Tos pilnā apmērā neatspoguļosim, taču ieskicējām būtiskāko, lai varētu saprast, kādēļ jautājums par "gudro" un "mazāk gudro vai slīmestu" bērnu izglītošanas izdevīgumu skolās, ir aktuāls.

Ar nesekmīgu atzīmi nākamajā klasē vidusskolēnu nepārceļ

Foto: Shutterstock

Atbildot uz anonīmā skolēna jautājumu par to, vai nesekmīga atzīme var būt par pamatu, lai bērns no skolas tiktu atskaitīts, IZM Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa atzīmē, ka likums nav nekāds jaunais, tāds tas jau ir kādu laiku.

Tātad, pamatskolā, lai pārceltu uz nākamo klasi, gadā drīkst būt ne vairāk kā viena nesekmīga atzīme. Bet 9. klasi var pabeigt tikai ar visām sekmīgām atzīmēm – saņemot apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu. Pretējā gadījumā tiek izsniegta liecība. Savukārt vidusskolā uz nākamo klasi nepārceļ ar nesekmīgām atzīmēm. Tiesa, Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi, paredz skolēniem arī atbalsta pasākumus, tostarp nesekmīgo atzīmju labošanu ārpus mācību gada jeb tā sauktos "vasaras darbus", bet to, vai skolēnam "nākt pretī", nosaka skolas vadība, izvērtējot dažādus apstākļus. Piemēram, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns uzsver, ka viņiem "vasaras darbi" vidusskolēniem vairs netiek praktizēti, jo to neparedz valdības noteikumi. "Skolu pretimnākšana ir pat juridiski nekorekta, un to nevar realizēt," norādīja Kalvāns.

Lai pret visiem būtu vienāda – godīga – pieeja, Siguldas Valsts ģimnāzijā vidusskolēniem nesekmīgās atzīmes vasarā nav iespējams labot. "Ja man būtu divas 11. klases skolēna mammas. Vienam bērnam, piemēram, fizikā vērtējums būtu trīs balles, un viņam būtu atļauts atzīmi labot. Otra, kārtīga latviete, skaudīgā mamma, uzrakstītu iesniegumu Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD), uzdodot jautājumu, kāpēc tam otram skolēnam ļauj labot, bet viņas bērns ir zubrījis un izvilcis uz četri vai pieci. Tas ir negodīgi, tā uzskatītu tā mamma. Un patiesībā IKVD atzinums būtu par labu šai mammai," skaidro Kalvāns.

Savukārt Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa apliecina, ka viņas vadītajā skolā atsevišķiem bērniem esot bijuši "vasaras darbi" jeb pagarinātais mācību gads, lai bērns izlabotu atzīmes un būtu sekmīgs. "Bērns iet pirmās divas jūnija nedēļas un strādā ar skolotāju. Ja visu nevar pagūt šajās divās nedēļās, ir bijuši daži gadījumi, kad ļaujam labot augusta beigās, īsi pirms jaunā mācību gada sākuma. Bet šādiem bērniem ir ļoti labs IKVD piedāvātais projekts "Pumpurs", kad faktiski bērns viens pret vienu strādā ar pedagogu, un ar šādu atbalstu viņam viss izdodas," stāsta Gunta Bērziņa.

Atbildot uz anonīmā skolēna jautājuma daļu, kas attiecas par skolēna ierobežotajām iespējām ar kaut vienu nesekmīgu atzīmi mācīties citā vidusskolā, IZM pārstāve norāda uz valdības noteikumiem paredzēto: "Izglītojamo ar izglītības iestādes pedagoģiskās padomes ieteikumu var uzņemt neklātienes vai tālmācības vispārējās vidējās izglītības programmā, ja izglītojamais, apgūstot vispārējās vidējās izglītības programmu, izņemot neklātienes vai tālmācības vispārējās vidējās izglītības programmu, nav pārcelts nākamajā klasē. Šādā gadījumā, uzņemot izglītojamo nākamajā klasē, izglītojamais pašizglītības veidā apgūst noteiktos mācību priekšmetus un līdz attiecīgā mācību gada pirmā semestra beigām nokārto pēcpārbaudījumus."

  • Ja ir interese iepazīties ar plašāku skaidrojumu par skolēnu nesekmīgiem vērtējumiem vidusskolā, pamatskolā vai sākumskolā un, kā situāciju risināt, Vispārējās izglītības likumā to visu var uzzināt.

Direktori: skolā panikas par jaunajiem noteikumiem nav

Foto: Shutterstock

Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors uzsver, ka valsts politika visus pēdējos gadus sistemātiski ir gājusi virzienā, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, un nedz jaunie noteikumi par pedagogu darba samaksu, nedz citas novitātes nav histēriska reforma. Kalvāns, kurš vada ne tikai ģimnāziju, bet piedalās arī citu skolu akreditācijas komisijās, ir iepazinis arī daudzu citu skolu vadību skatījumu par šo tēmu, tādēļ varot droši apgalvot, ka skolas paniku netaisa, īpaši tās, kurās uz iestāšanos ir konkursi. "Jaunieši, jūs iestājieties ģimnāzijā, kas ir universitātes mazais formāts," norāda Kalvāns, papildinot, ka pēc jaunā izglītības standarta vidusskolās vispār būs tik daudz izmaiņu. "Vidusskolā mēs tuvojamies pieaugušo dzīvei, tāpēc bērnos jāaudzina atbildība par darba attiecībām – par kvalitāti, tā izpildes laiku," tā Kalvāns. Savukārt noteikumos par darba samaksas apmēru vairāk tiek runāts par centralizēto eksāmenu rezultātu indeksu un skolu akreditācijas rezultātiem, "tie nav saistīti ar gada atzīmēm", norāda ģimnāzijas direktors.

"Bailīgs ir tas, kurš vainīgs," pieļauj Kalvāns, norādot uz skolēniem, kuri jūtas tik satraukti par nesekmīgām atzīmēm vidusskolā. Kā viņš novērojis un liecina arī citu skolu vecāko klašu skolēnu sacītais, – disciplinējošā pieeja strādā ļoti efektīvi. "Valsts nekādus krānus nepiegriež, bet jauniešiem varētu būt satraukums, ka skolas vadībai ir sava iniciatīva par izglītības darba politikas organizēšanas maiņu," uzsver Kalvāns.

Tikmēr Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Bērziņa izsaka šaubas, vai vispār šie jaunie noteikumi par kvalitātes kritēriju saistību ar pedagogu atalgojuma apmēru vispār tiks ieviesti dzīvē, turklāt, viņasprāt, nevar visu mērīt tikai pēc rezultātiem. Lai gan Bērziņa uzskata, ka bērnu netieša biedēšana ar sekām par izslēgšanu no skolas nav labākā motivācija, vienlaikus viņa pauž viedokli: "Uz ģimnāziju jānāk bērniem, kuri ir orientēti nākotnē studēt. Ja valstī tik daudz līdzekļu ir ieguldīti profesionālajā izglītībā, tad patiesībā jau 9. klasē būtu jāizpēta karjeras iespējas."

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzsver, ka viņas vadītajai skolai jau tagad ir ļoti labi rezultāti, tādēļ viņiem nav pat pamata nekādai panikai. "Pieļauju, ka šādu praksi varētu piekopt skolas, kurām ir maz pretendentu. Tad šīs skolas mēģina bērnus kaut kā iebiedēt: "Ja nemācīsies, tevi nepārcels. Nu, lūdzu, lūdzu, mācies!" Taču šaubos, ka šādi pie sevis mēģina noturēt skolēnus tās skolas, kurās ir nopietni iestājpārbaudījumi, un bērni rindā gaida," tā Rogaļeva. Jā, direktore apliecina, ka arī pedagogi viņas vadītajā skolā bērniem stāsta par sekām – ka vidusskolā par nesekmību var atskaitīt no skolas, bet tā neesot biedēšana, tikai situācijas izskaidrošana. "Iebiedēšana darbā ar bērniem nestrādā, viņi tam netic. Bērniem viss ir jāizskaidro draudzīgi," uzskata Rogaļeva.

Nepieradināt bērnus pie sajūtas, ka visu laiku drīkst kļūdīties

Foto: Shutterstock

Bērniem atgādināt par sekām, ja viņi pieļaus nesekmīgas atzīmes gada vērtējumos, ir pareizi, un tā uzskatot vairums Siguldas Valsts ģimnāzijas pedagogu. Šis jautājums – par iespējām labot vai liegumu to darīt, esot aktualizēts ne tikai šajā ģimnāzijā, bet arī daudzās citās skolās – gan pedagogu, gan jauniešu lokā. Arīdzan IKVD ik pa laikam to aktualizē, stāsta Kalvāns.

"Mērķis ir nodrošināt, ka īpaši vecāko klašu skolēniem ir atbildība par regulāru un sistemātisku mācību darbu, nevis kampaņveidīgu. Mums, pieaugušajiem kvalitātei ir jābūt katrā darba posmā, nevis katrā otrajā vai trešajā, un attiecībā pret bērniem ir jācenšas panākt tieši tas pats. Tādā veidā mēs veidojam pieradumu, ka atbildīgi jāizturas pret katru savu darbiņu. Nevis pieradināt pie sajūtas, ka es visu laiku varu kļūdīties, ka man visu laiku tiek dota otrā iespēja. Nekam nederīga ir samērā liberālā pieeja, ka nepārtraukti visu varu labot," norāda Kalvāns. Viņš raksturo visai ierastu ainiņu no skolas dzīves, kad bērni jau pirms pārbaudes darba uzdod vienu jautājumu: "Kad varēs pārrakstīt?". "Šis ir garām. Jāiespringst ir jau uz pirmo reizi, nevis jādomā, kad varēs pārrakstīt," uzskata direktors.

Kalvāns atzīmē, ka tieši jautājumā par nesekmīgu atzīmju iespējamo labošanu liberālāka attieksme ir IKVD, bet skolu vadība ir gana stingrāka, tāpēc nevarot runāt, ka tā būtu valstiska politika. Tieši skolu direktori vēloties stingrību, bet IKVD šajā jautājumā saskata administratīvā procesa pazīmes, kad, piemēram, skolēns vai viņa pārstāvis raksta iesniegumu, lūdzot iespēju labot nesekmīgo vērtējumu.

"Mēs Siguldā sākām "piegriezt krānus". Ieviesām kārtību, ka pagaidām pārrakstīt var jebkuru pārbaudes darbu, taču gala vērtējumā tiek ņemts vērā vidējais aritmētiskais rezultāts. Piemēram, pirmajā reizē pārbaudes darbā vērtējums bijis trīs, bet otrajā – seši, kopā saskaitot, iznāk deviņi, ko dala uz divi. Sanāk 4,5. Mūsu ģimnāzijā 0,5 balles tiek apaļotas uz augšu, tātad – pārbaudes darbā tiek izlikta atzīme pieci un nevis seši. Šādā veidā mēs vēlamies skolēnus disciplinēt, ka ir jābūt atbildīgam jau ar pirmo reizi. Raudzīsimies, kā mums šajā semestrī ies ar šādām izmaiņām, jo tiek plānots, ka ar septembri varētu vispār liegt pārrakstīt pārbaudes darbus, tas būs atkarīgs no tā, vai problēma mazināsies vai nemazināsies," stāsta Kalvāns. 80 procentos gadījumu tiek pārrakstīti pārbaudes darbi matemātikā.

Vēl ģimnāzijas direktors stāstīja, ka patlaban prestižāko Rīgas skolu vadība kopā ar citiem speciālistiem izstrādā vienotu vērtēšanas kārtību, kas būtu kā paraugs citām skolām. Tā nebūs juridiski saistoša, bet kā paraugsistēma citām skolām.

Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Bērziņa arīdzan ir par bērnu motivēšanu, bet šajā izglītības iestādē jau pamatskolas pēdējās klasēs bērniem cenšas izskaidrot, cik svarīgi ir izvirzīt mērķi, ko viņš dzīvē vispār vēlas sasniegt. Tā ir karjeras izglītība, kas virzīta ar domu, lai bērns apzinātos, kur nākotnē gribētu studēt. Šajā ģimnāzijā ir plašs fakultatīvo nodarbību klāsts, un atkarībā no skolēna interesēm, viņu uz tām virza. Piemēram, skolā ir gan mehatronika, gan programmēšana un matemātikas fakultatīvs. "Bērni programmē un praktiski redz, ko ar to visu var izdarīt. Tas arī ir viens no veidiem, kā skolēnus var motivēt. Un, protams, motivēšanā var palīdzēt skolotāja personība, pozitīva attieksme." Skolā ir arī dažādu līmeņu apbalvošanas sistēma, kad labākie skolēni tiek pie naudas prēmijām. Vēl Bērziņa min, ka liela nozīme, cik ļoti skolēns centīsies iegūt labas zināšanas, ir ģimenei. Un pat, ja klasē ir daži, kuriem iet grūtāk, un vairums klases bērnu ir motivēti, arī tie daži pacentīsies vairāk. "uz ģimnāziju jānāk motivētiem bērniem. Pat, ja viņš vēl nav izlēmis, ar kādu jomu saistīt sevi nākotnē, bet viņš zina, ka studēs," uzskata Bērziņa.

Vienlaikus Bērziņa ir pārliecināta, nevar visu vērtēt tikai pēc rezultātiem, un, lai personība attīstītos, ir nepieciešams līdzsvars. Pēc viņas domām, katram skolēnam var atrast savu vietu skolā. Kāds nezinās tik labi matemātiku, bet dziedās, sportos vai darīs ko citu…

"Skolēni, kuri iestājas prestižās skolās, speciāli papildu nav jāmotivē. Jau pārvarot iestājpārbaudījumus, viņi ir pārkāpuši tai robežai, pēc kuras bērni tiek novērtēti. Es vispār neredzu iemeslu trauksmei par jaunajiem noteikumiem," saka Rīgas 34. vidusskolas direktore Rogaļeva.

Šajā skolā ieviesta prakse aicināt skolas absolventus, kuriem ir augsti sasniegumi karjerā, nākt un stāstīt skolēniem, ka dzīvē labi var iekārtoties tikai tad, ja tu pats ieguldi, tikai tad tu vari studēt prestižā universitātē, iegūt prestižu darbu un attiecīgu atalgojumu. Uz skolu nāk arī augstskolu pārstāvji, lai skolēnus informētu par uzņemšanas kārtību. Skolā ir pašiem sava balva "Skolas pūce", kuru skolēni augstu novērtē un labprāt vēlas tādu iegūt. "Mēs arī ļoti novērtējam skolēna centienus, ieguldīto darbu – ja ir kāds skolēns, kurš ir īpaši centies dabūt atzīmi seši, lai gan kādam citam varbūt bez cenšanās iznāk astoņi, mēs tieši šo centīgo bērnu nosūtīsim piedalīties kādā starptautiskā projektā vai ekskursijā," stāsta Rogaļeva.

Psihologi: skolēnu vērtēšanu jāsaista ar individuālo izaugsmi

Foto: Shutterstock

"Centrs Dardedze" speciālisti atzina, – tā kā šobrīd nav īsti skaidrs, kā tieši darbosies šī sistēma, ka pedagogu algas būs atkarīgas no izglītības kvalitātes un mācību rezultātiem, kādi kritēriji būs tie, pēc kuriem vērtēs šo izglītības kvalitāti, viņi nevar sniegt izsvērtu spriedumu.

"Protams, šis ir ētikas jautājums, cik lielā mērā tas viss tiek pārnests uz skolēniem. Vērtēšanai vajadzētu būt saistītai ar individuālo izaugsmi. Būtiski saskatīt katra skolēna stiprās puses un saprast, ka akadēmiskie sasniegumi nav vienīgā vērtība. Nebūtu pareizi izdarīt spiedienu uz skolēniem, lai mazāk sekmīgie netiktu demotivēti.

Jāpiebilst gan arī, ka šāda tendence no pedagogu puses – vērtēt un komplektēt klasi (skolu) pēc mācību rezultātiem / atzīmēm, nav nekas jauns. Arī šobrīd vecāku sapulcēs izskan tāda veida "brīdinājumi", "mājieni". Katrā situācijā, kas saistīta ar bērniem, pieņemot lēmumu būtu jāņem vērā, vai tas ir bērna labākajās interesēs," akcentē speciālisti.

Vaicājot, kāda ir pozitīvā bērnu motivēšana, "Dardedze" speciālisti saka: "Pozitīva, uz savstarpējo cieņu balstīta skolas un vecāku sadarbība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem skolēna personības attīstībā. Bērna interesi par mācībām primāri veicina ieinteresēti vecāki, kas ir motivēti sadarboties. Pieaugušajiem būtu jāiemāca skolēnam plānot laiku.

Tāpat jārada drošības sajūta, ka skolēns grūtību gadījumā var vienmēr vērsties pie skolotāja, vecākiem pēc palīdzības, un pieaugušie palīdzēs rast labāko risinājumu. Lai nav baiļu un nedrošības sajūtas, ja uzreiz kaut kas neizdodas. Svarīgs ir arī labais piemērs – ja vecāki lasa grāmatu, vai ģimenē pārspriež un analizē kādas tēmas, arī bērnam rodas vēlme apgūt jauno.

Kā vecāki, tā skolotāji var laiku pa laikam atlicināt laiku brīvai, uzticības pilnai, cieņpilnai sarunai par skolēna nākotnes vēlmēm, plāniem, uztverot bērna sacīto nopietni un nekritizējot. Pozitīvs pastiprinājums mainīs skolēna rīcību un uzlabos viņa mācību procesa efektivitāti. Piemēram, ja pieaugušais (vecāks, skolotājs) biežāk uzslavēs bērnu par viņa sasniegumiem skolā tuvāko ģimenes locekļu, skolas biedru, citu skolotāju priekšā, bērns jutīsies novērtēts un motivēts."

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!